300 godu...

Vakar duovonā sajiemu gaideitu izdavumu -- jaunū „Tāvu zemes kalendari” 2014. godam. Tik -- ak, vai! Koč jau parosta līta, ka, saceisim, tū, kai „pareizi” audzynuot bārnus, iz vysu lobuok zyna tī, kam jūs nav, i tml., navaru i navaru dajiukt, ka par volūdu gudrejās kurs kotrys. Gudrejās, gudrejās i beiguos vēļ cytus suoc īpazeistynuot ar sovim „atkluojumim”. Dīvamžāļ aizmierstūt, ka drukuots vuords garai dzeivoj!... Patīseibā par nūdrukuotū tekstu atbiļdeigs ir i teksta autors, i redaktors, i izdeviejs.

Kod par taidom lītom nazkod diskutējom Izdevnīceibys padūmis sēdēs (nui, nui, beja taidys vēļ nacik seņ -- deļ paradzamūs drukys dorbu latgaliski pat vysā regulari lasejomēs LU Filologejis fakultatē voi Rakstnīku savīneibā), myusu cīnejamais izdeviejs turējuos pretim, ka kalendars dūmuots tautai, a tauta mums vysaida... Tik nazy kū saceitu izdeviejs ar niulenejuos „Volūdnīceibys” nūdalis autorim, kod, saceisim, slimineicā jūs suoktu uorstēt / lečeit na dokteri ar muoseņom, a frizeri ar izaču izdziniejom (nazynu, kai tuos profesejis pasaukt) voi, vēļ „lobuok”, -- lūpu kuovieji?... Par volūdu nazyn parkū vareigi jiutās sprīst vysi, tai niu -- ni smītīs, ni rauduot...

Volūdnīceibai byutu labi pakolpuots, ka puordrukuotu i popularizātu, pīmāram, „Tāvu zemes kalendara” 1996. godam volūdnīceibys materialu kūpu. Tī i Pītera Stroda, i Fraņča Zepa -- obeji svareigi latgalīšu raksteibys izkūpieji! -- īskoti. Jī i par tom lītom izasacejuši, ap kurom nazkuo sacaltuo vātra narymst jau lobu laiku. Tī materiali eistyn paīt zam viersroksta „Volūdnīceiba”! A niule?

Nazcik vaicuojumu i citatu nu jaunuo kalendara „volūdnīceibys” jau niule.

1. Voi bazneicys darbinīkim tik gryuši dabojamys koč voi 19. g. s. beigu i 20. g. s. suokuma bazneicys gruomotys, kab īraudzeit, ka nav juos raksteitys nikaidā „tradicionalajā” raksteibā!? Ar guni naatrassit tī burta „ō” deļ divskaņa apzeimuošonys! Burts „ō” latgalīšu rokstūs suoc īsaīt tik 20. g. s. 20. godu beiguos. Nu tod kaidus 300 godus da myusu dīnu te var saskaiteit (kalendara 245. pl.)?! Tautā par taidom lītom soka: „Maloj, acīs vārdamīs...” Eistyn biedeigi, nu tai tys ir. I kam nazy ar tū teik pakolpuots?...

2. 249. pl. raksteits: „Kotrs saprūt, ka garais ō ir jōizrunoj cytaidōk kai eisais o.” Nu zalta vuordi! Kod tai saucamūs „piec Stroda” raksteitūs latgalīšu tekstus jam rūkā taids, kam pyrmskara Latgolys školā nav īdzeits golvā, ka aiz burta ō ir juosaprūt divskaņs uo, tys i skaita ō kai garū patskani. Vēļ vairuok -- Latgolā ir apvydi, kur ō kai ō i runoj. Tod varbyut myusu leivōnīšim iz prīšku byutu juoaizalīdz nu sova garuo patskaņa ō? Tik -- kuo vuordā? Dūmojams, ļaužu, kas divskaņus nu patskaņu vystik atškir, ir vairuok nakai taidu, kas naatškir...

3. 251.pl. raksteits: „Jōizavaira nu rusicismim, tūs vītā līkūt labskaneigus latgaliskus vōrdus, pīmāram: blīns (blin) -- pankūka..” A pankūka, ka kurs tuo vēļ nazyna, ir nu vuocu volūdys puorjimts vuords -- Pfannkuchen ‘blīns’. Ar kū nazy germanisms byutu „labskaneiguoks” voi „latgaliskuoks” par slavismu, i kurs nazy Latgolys kulturvidē byutu pasaruodejs paprīšku -- germanisms ci slavisms?... Tok kam tūlaik maldynuot ļauds!? Tīpat i īsacejums vuordu bednais (bednyj) nūmaineit ar nabogais, koč slavisms ir kai vīns, tai ūtrys. Teikums suocās ar -- „jōizavaira nu rusicismim”, da teikuma beigu tys jau aizmiersts...

Taisneibys vuordā juopasoka i tys, ka īsaklauseišonys i padūmuošonys vārtys ir vairuokys rokstā „„Skaidrō” volūda” (253.-254. pl.) pasaceituos dūmys...