Pi draugu geografu...

Asmu jau asmu es cīš boguota -- ir maņ i taida ļaužu grupa Reigā! I jī mani leidzeigi pījam... Nazkod -- jau seņ -- vīnā iņtervejā, vaicuota par sovom mīlesteibom, „saskaiteju” juos vysā nūpītneibā. Lītys vairuok salykdama pa lakteņom deļ sevi, na tik daudz deļ žurnalistis... (Latgolā saceja na plaukts, plaukteņš, a lokta, lakteņa; plaukts ir īguojs tik jaunuokūs laikūs leidza ar gruomotu plauktim latvīšu literarajā volūdā. Babom i bazneicys gruomota stuovēja iz laktenis, ka na pavysam pi suona iz kaida sūleņa voi pagaļvī, -- skapūs / skapeišūs beja tik loktys / laktenis. Loktā sēdēja vystys klāvā, iz loktys kola kaļvs i tāvs kiule izkapti, loktā voi lakteņā muote turēja pūdus, bļūdys, kab iz golda mozuok kam stuovēt da i kab bārnu garuos rūkys kuo naviņ nadasnāgtu pyrmuok laika.)

Izguoja, ka maņ taidu mīlesteibu vysa ir treis -- viesture, volūdnīceiba i geografeja. Kai smiejūs vāluok, -- iz treju vaļu baļsteits pasauļs, pa tam -- stabils! Sovys meiluos viesturis školuotuojis calta (jei nu Mērdzinis pusis Dunduru ciļts), viesturis studātu vystik nanūguoju: jau tymūs laikūs -- 20. g. s. 70. godūs -- viesture ruodejuos na cīš „teira” zynuotne -- kaids laiks paīt, taidi vieji i pyuš... Geografeja beja meila, jei beja kuojuos, golvā, vysā augumā, koč i mozūtnē nazynovu, kai tuo vysa vuordā pasaukt. Ruodīs, ar muotis pīnu īzeista beja vysa zynuot gribiešona -- apleicejais pasauļs vysod ruodejīs breinumu pylns, a rosūtī reiti voi solnys pasolumā apšierpušuos gonu dīnys, kod plotuoku pasauli varēja izzynuot garom stuņdem voi pat dīnom, ir i munys bierneibys realitate, na tik gruomotuos skaiteitais. Par vysakū guoduot i ap tūbreid nasaprūtamū golvu lauzeit varāts vysaidūs goda laikūs. (Gūvu graulēs kuoju siļdeitu to vaira nadatyka, apovi mums beja, koč kuopuši syltuos graulēs asam i ar vysim zuobokim -- eistyn knaiba pasolušūs pierstu golus cīši pateikami.) Volūdnīceiba, kai tagad dūmoju, suocēs varbyut jau tūlaik, kod, baileigi atlaiduse mamuka rūku i atsasāduse vīnā sūlā ar Kazi (cik labi, ka jis guoja reizē ar mani -- muns bierneibys draugs i napīkiuseigais sovvaļnīks!), 11. klasis „lelūs” (jī myus vede iz svineiguos linejis lelajā školys zalē, vāluok iz klasi, -- taida beja školys tradiceja) vaicuota, kai mani sauc, muocieju atsaceit tik tai, kai ite pasarokstu -- Lideja Leikuma. Saprūtams, izrunovu sovu vuordu ar vysim meikstynuojumim, na mēli damīgdama, kai niule vīns ūtrys latgalīts, kur naviņ publiski izastuodams, runoj. Tok jau, nabogs, dūmuodams, ka tai latgaliski ir „literari”... I ni pruotā naīguoja tūlaik, ka pasaulī ir vēļ kaida cyta -- „pareizuo” -- latvīšu volūda, par taidu dazynovu tik školā... Kai šudiņ pīmiņu, ka nazkurā stuņdē navarieju saprast vuorda terase. I piec školuotuojis skaidruojuma (vaļēja veranda) napalyku daudzi gudruoka -- veranda beja tikpat svešs i nalatgalisks vuords... Zynu, ka klasē nabeju vīneiguo taida nasapraška, i labi, ka tūlaik myusu školuotuoji, koč i na vysi, beja taidi poši latgalīši (ar atškireigu paklauseibu lykumam, tik tei jau cyta runa...).   

    

Vysys treis munys mīlesteibys palyka i vāluokam, vysys treis nūderēja i nūder (ka tai par mīlesteibu var saceit...). Niule jau na tik maņ vīnai, a i ļaudim. Pateik dazynuotajā daleitīs ar cytim, tys zeimoj -- pareizais omots izalaseits i izvuikts. Tai tys vysa myuža garumā, i paļdis Dīvam, ka varu daskaiteit sevi laimeigajim, kam dorbs, ar kū maizi peļneit, sakreit ar mīlesteibu!... 

Muni draugi geografi dora vaļstei svareigu dorbu -- jī taisa Latvejis jaunuos kartis i guodoj par vītu nūsaukumu korektu aizrakstejumu tamuos, a maņ prīca dazynuotajā par Latvejis vītu vuordim daleitīs ar jim: jī lobi klauseituoji i taipat ir paleli sovvaļnīki sprīdumūs, kai kam vajadzātu byut. Da i iz vītu nūsaukumu standartizacejis jī verās cytaižuok par „teirajim” volūdnīkim -- plotuok! (A volūdnīku vystik klausa -- Ineta paruodeja kūrzemnīku nūsaukumu Ajposums jūs datu bazē jau pyrmajā seminara dīnā...) Tai -- vysmoz nu 20. g. s. 90. godu suokuma, kod myusu katedrā konsuļtētīs pyrmū reizi pasaruodeja Zinta ar Zani. Jom dreiži kluot daguoja Vita, tūlaik -- Ruta (juos vuordu jau zynovu nu publikaceju) i Roberts, Sarmeite (Sarmīte), Jurgis (Jurģis), Tamara, Dace, Otileja, Muora (Māra), Aija, vēļ vāluok -- vēļ cyti, koč i na bez gola i molys: nu 1994. goda jim ir sova stabila strukturvīneiba, kuramā kadri tikpat kai nasamaina, -- sova veida garants kvalitativam dorbam. Stabilitate cīš teikama i munai sirdei!...

Breineiga zynuotne ir toponimika, -- tamā samaun vysi treis muni vali, i breineigi ir ļauds, kurī itai zynuotnei kolpoj nu Latvejis geografu saimis!... Jī vysi sateikami Latvejis Geoteļpiskuos informacejis agenturys Toponimikys laboratorejā, kur puorguojušajā nedeļā lasejomēs iz diveju dīnu seminara par izlūkšņu formu problematiku Latvejis kartēs. Ražonu Zyrga godu jums, muni meilī draugi i kolegys! A maņ -- jau i jaunais semestris kluot -- variešu otkon „maituot” (= gleituot) studentus... 

Pyrmuo pastaiga

Ir janvara divdasmytī datumi, kod ir daudzi juodūmoj par bārnim, pareizuok, -- par myusu, Leikumu, atlasem -- ar diveju dīnu starpeibu saskriejuši diveji nu myusu sešu mozbārnu / unuceņu (tai asmu dajiukuse jūs reizē ar mamuku saukt). Šudiņ ir Agra dzimšonys dīna, aizvakar beja Reineiša. Lasejomēs svātdīnē -- kab vysim pabyut kūpā...

Itī puiši jau leli -- jim taidu cjoceišu stypri vaira i navajag. I Reineits sovā dīnā vairuok ar draugim jēmēs, na mums, lelajim. Da i mums pošim tai lobuok -- varim sovim guodim nūsadūt, „pakaļt” sovus planus. Leikumim itūvosor gaidomi gostūs vēļ naradzāti Leikumi -- rodu maklātuoji (piec rodu rokstu) nu Krīvejis i Vuocejis. Izaver, ka lobums nu tuo varātu izīt i cytim izvaltīšim, tik kuorteigi juosasaorganizej. I par tū sprīžam cytakuo storpā.

Vīnam Leikumeņam, kai izaruodeja, vystik i cjocis „vajag”... Kod bruoļadāla dieleņš Rihardeņš beja „nūmūcejs” sovu tāvu ar vacūtāvu i atbuods „dzjadzeitei” / „onkam” Reiņam ar juo draugim, beja daguojuse muna kuorta. Patīseibā tei beja pyrmuo reize, kod Rihardeņš tik skaidri i napuorprūtami staiguotu vylka mani, na kuruo cyta. (Nikuo, ka tuo cyta itūreiz „nabeja” -- jī vysi tū bārnu nu reita da vokora redz, a maņ tuos sasatikšonys -- jau kai svātki izīt... Rihardeņš ir myusu pyrmais mozmozbierneņš, i, paļdis Dīvam, garai napalyka vīneigais!...)

Tai mes divejūs vysu aizsolušū prūdu izbrodovom, pa ladu pasavuortejom -- puikys snīgu beja nūteirejuši deļ sova hokeja, prūda „nīdru mežu” labtik palauzejom, snīga aizēdem, latakys nu okys vuoka dakūzdami, iz okys vuoka pasēdējom (cik pareizi jis muoka pasalēkt, kab iz koč kuo taida izatraust, taišni breinums!). Iz leluo ceļa vēļ skaļbu vuoleišu paputynovom. A vīnu taidu sarunovom, ka nūnessim jubilaram Reiņam (Rihardeņš juo par Eini sauc) par puki, i tys beja prīceigs sajimt naparostū duovonu nu bruoļadāla -- jam jū izīt bīži ganeit, jī lobi draugi... 

Tik Rihardeņam i tagad vēļ nabeja gona, guojom otkon uorā -- vajadzēja i iz klieveņa prūda pādus īstaiguot (tī vēļ egleiti par obejim izzeimējom -- tys laikam ir vīneigais, kū es labi muoku i jau kuram bārnam īruodu...), i vacū sakrytušū pyuni apraudzeit, i traktora pīkabē īkuopt (kod nabeju ar mīru tī traustīs jam pakaļ, i Rihardeņam juos vaira navajadzēja -- pabaileigs jis vēļ: tī palelys škierbys storp goldim...).

Laikam tai byutu variejuši staiguot da tymsa -- bārns kai napīkusa, tai napīkusa. Dasaguoja ar vyltu i maņ -- īstuosteju, ka laiks jau torta āstu, a gorda grib vysi...
Saguojom ustobā labtik pasoluši, i bejom taišni laikā -- iz cypara „14” daleišonys. Tik daudz iz reita paliks Reiņam Leikumam -- munam pādejam oficialajam kristdieleņam. Ar jaunuokū bruoli jū kristejom -- 2001. godā myrušū Pītereiti... Tai nu ir izguojs, ka tik pyrmajā dzymtajā dīnā Reineišam beja obeji krystavacuoki... A Agreits -- Pītera dāls. Vīnkuorši mums tī rodu roksti.

„Kādas zvaigznes šovakar!...”

Breineigys pylnmieneša nakts niule laukūs! Palics daudz soltuoks, ka leidzynoj ar laiku tiuleņ piec Jaunuo gods, i snīdzeņš pakrits. Taids veseleigs pasolums uorā -- vysim bacilim taidā vajadzātu apsaļt. Kab tai nanūtyktu ar cylvāku pošu, vajag dasasorguot -- i vylnys zekis nūder, i kulaini (na vairs pierstaini) cymdi, i zīmys zuoboki ar bīzuokom drēbem. Ka nav lapna kažuka, na bāda! -- nu soltuma var pasagluobt, drēbis samaucūt piec seipula pryncypa -- tū iz tuos. Itys -- jau puorbaudeits i pat Sibirī. Vēļ kas svareigi -- kab soltuos dīnuos kai na mozuok siņtetikys iz sevi!...

Izīmu uorā naktī, snīgs gurkst zam kuoju, vysur gaišs, partū ka augši dabasūs spūdrys, opols mieness. Kūki pīstaipejuši vysaidu sovu atveidu. Aizarej Robeits, myusu vacais invalids, i juo bolss ruodīs skaneiguoks kai cytom reizem.  

Kod asmu sovā pusē, ite dzeivuotais laiks atsadzeivynoj ar lelu spāku. Īt pruotā vysaidi gadīni nu bierneibys i jaunu dīnu. Pavysam ratai biedeigi (nabeja bādys, kod suonim tāvs ar muoti, kurī guodoj par vysu; bāduot i voikuot suocam ar godim, na mozūtnē), vysuvaira prīceigi voi jūceigi. Vīns taids gadīņs myusu saimei i nazkurim draugim devs teicīni, par kurū pasasmejam vēļ i niule. Koč kas leidzeigs frazeologismam voi vēļ kuram saisteitam izasacejumam, kuo saprasšonai vajag zynuot, kai teicīņs cielīs.

A ar zvaigznem izguoja tai. Iz Geņgereišim beja atbraukuse pyrmuo muna studeju laika draudzine -- reidzineica piec ciļmis. Iz taidu vītejī puiši kreit kai mušys iz mads. I beja pi myusu kaimiņu Juoņs, kurs sasataiseja reidzineicai par kavaleri. Tai vīnā vālā vosorys vokorā guojom vysi da sātai -- piec daņču Izvolta klubā, kur Juoņs tai i nabeja aizadrūsynovs draudzinis izdancynuot. Tik pavadeitu juos (izguoja -- myusu obeju) guoja vysleidza. Runuošona jam eisti nasavede, i kavalers vairuok klusēja. Nazkū jautru trīcem tik mes -- solys meitinis ar vīšni reidzineicu. Kod bejom jau pi Greizuo kolna (a tī -- kristcelis, kur kotrys iz sovu pusi dūdās), Juoņs pieški atsadzeivynova. Ni nu šuo, ni nu tuo jis jam i izdvieš vuordus kai nu gruomotys: „Kādas zvaigznes šovakar!...” Tūlaik, laikam pats byudams puorsteigts par sovu „runeigumu”, otkon apklust. A mums -- ni smītīs, ni nasasmīt...
Smiejomēs vāluok, kod Juoņs, gūdeigi palaids myus da pat sātai, nūguoja iz sovejū. Tūlaik to izasmiejom nu sirds...

Ka jimt tuoļuok, dzeivē ar Juoni vyss izguoja, kai vajag -- i sīvu atroda, i treis lobys meitys jim vīna piec ūtrys saskrēja. Jau lelys izaugušys. Pats Juoņs jau tymā pasaulī, i lai spūdrys zvaigznis jam speid i tī!... A maņ, kod radzu zvaigznis, vys vēļ īskrīn pruotā tei myusu palaisšona nu daņču tuolajā jauneibys vosorā...   

Par gruomotu kēdi i sovu ciuceņu

18. janvars ir ūtrei dīna Reigai kai Eiropys kulturys golvyspiļsātai. Varbyut pa tam akcejā „Gaismys ceļš” Strieļnīku laukums sagaida ar „europeisku” puorsteigumu -- par pus Vacreigys reib nazkaida diskoteku muzyka. Pat pruotā naīguoja, ka šudiņ varātu skanēt kas cyts, na latvīšu, nu, labi, varbyut i cytu tautu, dzīsmis. Tik na diskoteku gruovieji!! A taišni jī ir palaisti pylnā bolsā i vēļ ar pastyprynuojumu. Ir tok latvīšim i jautru dzīšmu papylnam, ka kurs ar tim „bum bum!” byutu guodovs par vareibu solstūšajim kēdē stuovātuojim palaksteit ritmiskuok. Tok Latvejis golvyspiļsāta ir Reiga, na kaidys cytys zems! Kas tod otkon -- Eiropys direktivys ci myusu lūkonuos mugorys?... Kas nazy itaidu muzykalū pavadejumu „Gaismys ceļam” izdūmova? Tik unikala reize, kod sovu kulturu cytim paruodeit i pošim jamā piļneibā pabyut -- na kotru dīnu taidys akcejis nūteik! Tai Dzīšmu svātku sajiuta kēdis ļaudim beja juoroda sev pošim, i jī tū, saprūtams, varēja... Breineiga vystik tei myusu tauta i cīši rodūša! I draugu mums daudzi -- kēdē stuovēja na tik latvīši i na pat Latvejis dzeivuotuoji!...

Asmu atbraukuse iz centru, kab autoūstys bagažā nūdūt lelū celinīka sūmu iz skrytuleišu -- ar puskuoju asmu ceļā iz sātu. (Kēdei napīsasaceju, kam bija dūmuots iz sātu braukt jau nu reita. Na tik pa tam, ka mani tī gaida, a i pa tam, ka šys tys otkon juosavad nu produktu. Jau lobs laiks, kai vysakas ir juovad iz tīnīni, na ūtraiži... Gryutai maņ byutu bejs izstudēt Reigā, ka na tāva ar muotis dūtūs lobumu -- galis, svīsta, sīra, ūlu, pat duorzuoju (cik gordys beja myusu buļbis (pi myusu -- guļbis), vežu i tuos taidā mozā čumadaneņā!). Beja tūlaik sātā i lūpu pylns klāvs, i kliets pylna, i pogrobs (pi myusu juo sauc -- škleps). Kai mamuks soka: „Nadagulieji, i beja vysakuo...” Tik ... vyss īt i mainuos, i jau paseņ nazkod vysa pylnajā sātā dzeivojam iz pierktuo. Varbyut tamā „vyss īt, vyss mainuos” kas naviņ vēļ var grīztīs iz loba... Lai Dīvs dūd!)

Ka jau nanūbrauču nu reita, gribīs redzēt sovom acim, kai tei gruomotu puorceļuošona nūtiks. Īmu maklātu sovejūs gruomotu padevieju ailē. Pyrmū atrūnu Alekseju. Cikom kas stuov bez dorba, nu prīceigs vysleidza. Konfisceju juo fotoaparatu (muns ir „īsaļs”: laiks Reigā ir minusūs) i īmu tuoļuok -- juopafotografej, byus vāluok kuo apsavērt: sovom acim radzātais ir i palīk sovom.

Vysys kēdis apīt na muns nūdūms, nu ceļu puori tyltam leidz jaunajai bibliotekai izīt gribīs. Tai i doru. Ospruoteigs ir ceļa gobols ar jaunsorgim, -- tys, kas zam tylta paīt. Breineigi izdūmuots, kab gruomotu kēde sabīdriskajam transportam nikuo daudzi namaiseitu. Pi Akmiņa tylta nicik i namaisa. Pat ūtraiži: braucieji var pamaut iz ceļa stuovātuojim, tī var maut pretim transportā brauciejim. (Poša tikū asmu taidā autobusā braukuse par Akmiņa tyltu i muovuse sveicīņus kēdis ļaudim. A muns suonim / sūpluok / rādā stuovātuojs autobusā -- krīviski runojūšs godi 25 vacs puiss -- zvaneja nazkuram sovejam, kab nūskaidruot, deļkuo tys „narod” (‘tauta’) losuos iz tylta, kur „oni daže pļašut” (‘jī pat doncoj’)... Kas nazy šudiņ taids nūteikūt? Tuoļuok tyka sirdeigi apsprīsts, ka tys vyss -- „iz naših nalogov” (‘nu myusu nūdūkļūs moksuotuos naudys’)... Ruodejuos, puiss myusu dīnuos gleitovīs, varātu i zynuot, kas taids šudiņ iz tylta i ap biblioteku. I saprast vairuok. Tik gaidi ar maisu!... Ka Latvejis sabīdreiba (na tik viņ Reigys!) ir divejaida, taiduos reizēs -- kai iz dalnys...)

Īraugu i nūfotografeju Rūtu, iz tylta -- Andri, mainis viertinē garum paskrīn cyta -- doktorantu Rūta. Saguojuši bārni vasalom klasem, i školuotuoji jūs pulkā. Vysur jautra sasasaukšona. Guojiejūs pretim -- latvīšu meitine, kurei par placu atsasauc malnuos uodys kruosys puišam. Jis -- angliski, jei jam -- latviski. Labi tai, pa munam (koč vēļ lobuok byutu, ka jai puiss byutu sovu ļaužu...). Vītom ceļās dzīsmis -- kū tuoļuok par tyltu iz jaunuos bibliotekys pusi, tū Strieļnīku laukuma gruovieji dzieržami mozuok. Gruomotys jau suokušys ceļu, koč īt cikom kas tik pa kaidai. Varbyut i na slikti suokumam -- narymst jūki, kotra rūkuos tykušuo teik vysu apsavārta i daudzim ospruoteigim komentarim tuoļuok palaista. Pasolts, seviški iz tylta, tī viejs stuovātuojim labi teik kluot. Vysleidza dīna ir īsadavuse -- soltumu mazynoj saule, šudiņ jei pavysam pavasareiga, koč i tik janvars. Spaiti kreit taišni Daugovā, kurei niule ar vīglu snīdzeņu iz lads. Doba ir ar ļaudim -- jai kultura pateik...

Nu sovys ļaužu viertinis sveicīņus sauc fakultatis Muora (Māra), tuoļuok smaida i sveicynoj vēļ nazkaidys cīš radzātys meitinis, -- eh, golva, navaru vairs vysu daguoduot! Nu bibliotekys iz stuovātuoju pusi suoc ceļuot korsts čajs, tik kēdis ļauds nasasteidz juo pījimt -- ar vysu naleidzonū gruomotu straumi stuovātuoju rūkys pabreižam ir aizjimtys. Vēļ piec mierkleņa īraugu Nikoli ar Lolitu, kuruos kēdē īvalk i mani. Par „zaki”, kai pošys smejās. Nu labi, var i tai, lai teik drupeiti i maņ tuo, koč i „zaķa”, prīka -- i es nazcik gruomotu byušu palaiduse gaismys ceļā. A truopuos maņ kai pyrmuo -- juopasasmej, -- Henrika Senkeviča „Bez dogmata”...

Atsagrīžu Strieļnīku laukumā, kur vys vēļ duordynoj gruovieji -- tī plate nasamaina. Nūsafotografeju ar „Latvejis mozū eņciklopedeju” rūkuos -- vēļ drupeiti pabyuts kēdē „par zaki”, tik kauna par tū nav.

Pamazdami Strieļnīku laukumu, sprīžam, kaidai nazy byutu vajadziejs byut muzykai gruomotu kēdis fonam. Jūceigā kuortā tū cytu -- dvēselei tyvū i zamapziņā šudiņ gaideitū -- atrūnam na kur cytur kai tiergā... Nui, nui, Reigys Centraluo tierga galis paviļjonā!... Beju puorlaiduse, ka šudiņ vēļ daudzi kas cyts Reigā nūteik i taišni tiergā. Patīseibā tei pavysam na slykta vīta publiskim koncertim -- pīmiņu, kai pyrms nazcik godu Fredis ar Ufo tī smeidynova tierdzuonus -- gaumeigi i ospruoteigi. Tūlaik beja vosora, vyss nūtyka tierga laukumā, a šudiņ -- galis paviļjonā (dīnys beiguos, piec kora koncerta, jau sprīžam, ka galis paviļjonu varātu padareit par koncertzali -- tik loba tī akustika!...). Skaisti dzīd jaunī ļauds aiz galis puordevieju mugoru, breineiga ir „galis tierguotuoja” nu Lubis (stuosteidama par tautysdzīsmem, jei sovys bierneibys paradizi sauc vuordā) dziļuok paviļjonā. Ni jai kuo stuosteit tryukst („a sova ciuceņa latvīšam jau zeimuoja lobkluojeibu...” -- taidūs i leidzeigūs stuoškūs breineiguo bolsa saimineica tū piec tuos īpyn dzīsmis), ni dzīšmu, kuo dzīduot. „Tierguotuojai” paleigā stuojās jaunī, i otkon myusu tautys melodejis i vuordi ceļās da pat paviļjona jumta i augšuok. I itys ir gaismys ceļš! Beidzūt ir tys, kuo maņ šudiņ gruomotu kēdē Strieļnīku laukumā pacīš  datryuka!...

Latgalīšu 1810. goda gramatika -- dzeiva!

17. janvara senejūs rokstu seminarā beja vareiba itū faktu ceļt prīškā vēļ vīnai filologu grupai.

Iz senejūs rokstu seminara lasejomēs jau 4. reizi. Taidys saīšonys ir LU Humanitarūs zynuotņu fakultatis i reizē Stokholmys universitatis profesora Pītera Vonoga (Pētera Vanaga) aukliejums -- jau lobu laiku jam brīda dūma, ka godā reizi varātu sasalaseit vysi, kam iņteresej senejī latvīšu roksti, kū saista teksti vysvysaiduos ortografejuos i cytuos sistemuos. LU jau lobu laiku teik veiduots latvīšu senejūs tekstu korpuss, piec juo varēs sadzeit pādus vysu latvīšu vuordu pasaruodeišonai latvīšu leksikonā, pieteit vuordu nūzeimu atteisteibu i tml. Nūteik i cytaiduoki pietejumi par latvīšu agruokajim tekstim, tik na par vysim izīt izastuot tradicionalajuos volūdnīku konfereņcēs. Seminarūs tū var dareit šauruokā lūkā i kūpā ar cytim senejūs rokstu mīļuotuojim, sapratiejim. Viereiba itymūs seminarūs teik dagrīzta i latgaliski raksteitajam vuordam. 

Latgalīšu gramatiku, kas saraksteita 1810. godā, a 1815. godā izduovynuota Leiksnys bazneicys bibliotekai, pyrmais ir aprakstejs Pīters Strods. Jis rūkrokstu saleidzynoj ar 1817. i 1853. goda latgalīšu gramatikom, izdareidams korektu sliedzīni, ka juos obejis ir drukuotys piec 1810. goda J. Rymkeviča manuskripta. P. Stroda roksts skaitoms 1937. goda „Zīdūnī” (7. nr.).

Pietnīki, kurī da šam ir rakstejuši par latgalīšu gramatikom pieckara godūs, vysi kai vīns pīmiņ, ka 1810. goda rūkroksts pa 2. pasauļa kara laiku ir pagaiss. Izaruodeja, ka vīnā katuoļu bazneicā jis vystik ir izglobuots! Tū dazynovom naseņ -- 2013. goda aprelī, kod gruomateņa rūkrokstā otkon tyka atrosta.

Ticēsim, ka breineigi atkluojumi varami i myusu dīnuos. Paļdis saprateigajim manuskrypta sorguotuojim globuotuojim diveju godu symtu garumā!

Turim nūceju piec kaida laika 1810. goda gramatiku īraudzeit faksimilizdavumā kūpā ar juos vāluokajim nūdrukuojumim -- taidu sagataveišona plotuokam lītuotuoju lūkam ir vīns nu „Latgalistikys bibliotekys” nūdūmu i aizdavumu.    

300 godu...

Vakar duovonā sajiemu gaideitu izdavumu -- jaunū „Tāvu zemes kalendari” 2014. godam. Tik -- ak, vai! Koč jau parosta līta, ka, saceisim, tū, kai „pareizi” audzynuot bārnus, iz vysu lobuok zyna tī, kam jūs nav, i tml., navaru i navaru dajiukt, ka par volūdu gudrejās kurs kotrys. Gudrejās, gudrejās i beiguos vēļ cytus suoc īpazeistynuot ar sovim „atkluojumim”. Dīvamžāļ aizmierstūt, ka drukuots vuords garai dzeivoj!... Patīseibā par nūdrukuotū tekstu atbiļdeigs ir i teksta autors, i redaktors, i izdeviejs.

Kod par taidom lītom nazkod diskutējom Izdevnīceibys padūmis sēdēs (nui, nui, beja taidys vēļ nacik seņ -- deļ paradzamūs drukys dorbu latgaliski pat vysā regulari lasejomēs LU Filologejis fakultatē voi Rakstnīku savīneibā), myusu cīnejamais izdeviejs turējuos pretim, ka kalendars dūmuots tautai, a tauta mums vysaida... Tik nazy kū saceitu izdeviejs ar niulenejuos „Volūdnīceibys” nūdalis autorim, kod, saceisim, slimineicā jūs suoktu uorstēt / lečeit na dokteri ar muoseņom, a frizeri ar izaču izdziniejom (nazynu, kai tuos profesejis pasaukt) voi, vēļ „lobuok”, -- lūpu kuovieji?... Par volūdu nazyn parkū vareigi jiutās sprīst vysi, tai niu -- ni smītīs, ni rauduot...

Volūdnīceibai byutu labi pakolpuots, ka puordrukuotu i popularizātu, pīmāram, „Tāvu zemes kalendara” 1996. godam volūdnīceibys materialu kūpu. Tī i Pītera Stroda, i Fraņča Zepa -- obeji svareigi latgalīšu raksteibys izkūpieji! -- īskoti. Jī i par tom lītom izasacejuši, ap kurom nazkuo sacaltuo vātra narymst jau lobu laiku. Tī materiali eistyn paīt zam viersroksta „Volūdnīceiba”! A niule?

Nazcik vaicuojumu i citatu nu jaunuo kalendara „volūdnīceibys” jau niule.

1. Voi bazneicys darbinīkim tik gryuši dabojamys koč voi 19. g. s. beigu i 20. g. s. suokuma bazneicys gruomotys, kab īraudzeit, ka nav juos raksteitys nikaidā „tradicionalajā” raksteibā!? Ar guni naatrassit tī burta „ō” deļ divskaņa apzeimuošonys! Burts „ō” latgalīšu rokstūs suoc īsaīt tik 20. g. s. 20. godu beiguos. Nu tod kaidus 300 godus da myusu dīnu te var saskaiteit (kalendara 245. pl.)?! Tautā par taidom lītom soka: „Maloj, acīs vārdamīs...” Eistyn biedeigi, nu tai tys ir. I kam nazy ar tū teik pakolpuots?...

2. 249. pl. raksteits: „Kotrs saprūt, ka garais ō ir jōizrunoj cytaidōk kai eisais o.” Nu zalta vuordi! Kod tai saucamūs „piec Stroda” raksteitūs latgalīšu tekstus jam rūkā taids, kam pyrmskara Latgolys školā nav īdzeits golvā, ka aiz burta ō ir juosaprūt divskaņs uo, tys i skaita ō kai garū patskani. Vēļ vairuok -- Latgolā ir apvydi, kur ō kai ō i runoj. Tod varbyut myusu leivōnīšim iz prīšku byutu juoaizalīdz nu sova garuo patskaņa ō? Tik -- kuo vuordā? Dūmojams, ļaužu, kas divskaņus nu patskaņu vystik atškir, ir vairuok nakai taidu, kas naatškir...

3. 251.pl. raksteits: „Jōizavaira nu rusicismim, tūs vītā līkūt labskaneigus latgaliskus vōrdus, pīmāram: blīns (blin) -- pankūka..” A pankūka, ka kurs tuo vēļ nazyna, ir nu vuocu volūdys puorjimts vuords -- Pfannkuchen ‘blīns’. Ar kū nazy germanisms byutu „labskaneiguoks” voi „latgaliskuoks” par slavismu, i kurs nazy Latgolys kulturvidē byutu pasaruodejs paprīšku -- germanisms ci slavisms?... Tok kam tūlaik maldynuot ļauds!? Tīpat i īsacejums vuordu bednais (bednyj) nūmaineit ar nabogais, koč slavisms ir kai vīns, tai ūtrys. Teikums suocās ar -- „jōizavaira nu rusicismim”, da teikuma beigu tys jau aizmiersts...

Taisneibys vuordā juopasoka i tys, ka īsaklauseišonys i padūmuošonys vārtys ir vairuokys rokstā „„Skaidrō” volūda” (253.-254. pl.) pasaceituos dūmys... 

Vylnys zekeitis...

Taisūs iz Reigys latgalīšu bīdreibys „Trešō zvaigzne” jubilejis. Šys da tys, i jau ūtrys nedelis beigys jaunajā godā puorskriejušys kai nabejušys. (Dūmoju -- varbyut mums vajadzātu saceit nedeļgols (soka tok vaca gols par dylstūšu mienesi), leidzeigi kai lītaunīki soka savaitgalis (jim savaitė ‘nedeļa’)?) Par tū, kas bejs bīdreibā, par juos ļaudim -- atmiņu vairuok i vairuok... Patīseibā vyss jaunuo goda suokums dzeivuots kai taids puorguojušais laiks, i tys nav labi (tai i „Cylvāka bārna” Boņuks byutu sacejs)... Skaidrys, ka na tik par bīdreibu agruokūs godūs izīt dūmuot (koč vyss nūteikūšais tamā -- mums, kas tī asam palykuši pādejī, -- lelā mārā jau seņ ir poša personeiguos dzeivis naatjamama daļa). Napamat skume par tāva sātu, kurai nav saiminīka, napuorīt myužeiguo baile par godūs vacū mamuku. Daudzim mums taipat ci leidzeigi... 

Nui, taišni par mamuku mums muotis dajiukts saukt nu mozūtnis, i pīdieklis -uk- te, ruodīs, pat nikaids deminutivsufikss nav -- pi myusu soka mamuks, tietjuks, babuks, dzjadzjuks, cjocjuks. Rokstu itū i jau gora acim radzu, kai pret pādejim slīnās myusu vacuo „pareizuo” audze: slavismi tok itī apzeimuojumi! Ka onkuļs ar taņti deļ latgalīša ir jauni germanismi (voi tāvūcs -- galeigi nadajiukts i pa tam drupeiti pat smīkleigs darynuojums) -- par tū nivīns „pareizais” nadūmoj...
Ar pīdiekli -uk- pi myusu bīži i personu vuordi -- niupat dasauktais Boņuks, taipat Juzjuks, Ladzjuks, Doņuks, Broņuks, Stoņuki, Vaičuki. I na tik pi myusu -- Sibirī, Tjuhtetā, vīna atrostuo latgalīte tai i saceja sasapazeistūt: „Aņuks!” Izaruodeja, -- nu Smaņu ciļts, nu bejušuo Vyšku pogosta. Tai jei saceja, sovu bierneibys vuordu (Aņuks paīt nu Annys) dasaguoduodama, na kū jaunu i „myusdīneigu” atbrauciejim nu Latvejis prīškā caldama. Atmiņu syltumā, a var byut i puorsteigumā par saprūtamā volūdā runojūšajim svešajim, jai nikuo cyta iz mēlis nabeja.
Vysi nūsauktī pīmāri -- ar veirīšu dzimtis golūtni. Ruodīs, te jau vasals semestra (i vēļ vaira) dorbs par itaidim atlasynuojumim (naklausa rūka raksteit atvasynuojumim -- mums latvīšu literaruos volūdys atvase ir atlase (voi atzola)) pruoteigam volūdnīceibys studentam izītu! Tik -- ci byus jauni jaunī, kam itys vyss tikpat svareigs i pat svāts ruodeisīs?... Taids, kas pieteišonys viertej!... Taids, kū i izglobuot, i atteisteit vajag!! Tepat i vaicuojuma ūtrei puse: voi mes -- videjūs i vacūs latgalīšu audze -- dorom vysu, kab ataugtu mums gudrys atlasis, kab juos syltom sirdim augtu?...
Jaunajā „Tāvu zemes kalendarī” 2014. godam vacuo audze otkon „speid” ar „zynuošonom” volūdnīceibā -- vīns nu autoru i mani jau „apgaismovs”, sovus „lingvistiskūs” pīzynumus atsyuteidams. Nikuo, ka jis na volūdnīks i ka latgalīšu volūdu (pa jam -- izlūksni) vuicejīs nazkod da kara. Na latgalīšu volūdys „aizstuoviešona” tei, a mīgšona Prokrusta gultā par varis!... Tai navīgluos dūmys (Kas ar munu tāvu zemi? Kas -- ar muna tāva sātu? Kas ar munu muotis volūdu?) līnās viersā otkon.

A ar tom vylnys zekeitem / zečeitem ir pavysam vīnkuorši -- zīmys vokorūs ci cytā laikā, kod asmu sovā Reigys dzeivis vītā, maucu kuojuos tū voi cytu mamuka adejumu, i eistyn ir sylts! (I niule maņ juos kuojā, partū -- sylts...) Pi myusu -- vysmoz Dīnvydrītumlatgolā -- mauc i zekis, i zuobokus, i snuotini, i paļtu, i kažuku. Tik skoru, skarineiti, kū cytur Latgolā par skustu, skusteņu sauc, sīn golvā. A capuri -- otkon -- mauc golvā. Pa šudiņ dīnai soka: „Apsasīņ skareņu!” voi: „Capuri apmauc!”, voi otkon: „Īmauc kū kuoj(eņ)uos, naskrīņ bosom!”, voi: „Apsaauņ!”  I vēļ kas pi myusu -- cylvāks staigoj apsamaucs, nu -- apautom (na apmauktom) kuojom... Saprūti, kai gribi.

Daudzi kū Latgolā nūmauc i apmauc, a stabulis -- taisa, na mauc. Ot, jums i volūdnīceibys zynuotnis atzors -- semaņtika. I cik moz mes par latgalīšu (i patīseibā daudzom cytu latvīšu) vuordu nūzeimem / nūzeimu atškireibom nūvodūs vēļ zinim!

Vuordu zekis (taipat kai blukis, bluokis, strikis, zakis, puke) varim drūši raksteit (i cytaiži plotuok lītuot) juo dīnvydrītumlatgaliskajā formā -- tai i „pa Strodam”, tai i piec jaunuoku (2007. g. LR Vaļsts volūdys centrā pījimtūs i apstyprynuotūs) nūsacejumu. Taidūs izdavumūs kai „Skreineite”, saprūtams, pyrmuo rūka dūdama plotuokuo areala formom, partū tī raksteits (koč na vysi itī vuordi tī byus) zeče, blučs, bluočs, stričs, začs, puče. A par kuģu i nieģu raksteišonu itaidā formā „pareizī” raksteituoji i „izlūksnis” „aizstuovi” zūbynus var suokt asynuot / tacynuot / treit jau niule...

Dvēseleiti sasiļdeit…

Daudzi Reigys i Pīreigys latgalīši deļ ituo jau 25 godus losuos Reigys latgalīšu bīdreibā „Trešō zvaigzne”… Itei sovejūs apvīneiba nūsadybynovuse 1988. goda decembrī. Kab rast vītu, kur par sovu kulturu dzierdēt i jū tuoļuok turēt, kab muotis volūdā koč šod tod breivi pasarunuot, sovys dzīsmis padzīduot. Pa pieckara godim ļauds tik cīši puorsamaisejuši, tik daudzi sovys agruokuos dzeivis vītys pamainejuši. „Dvēseleiti sasiļdeit” -- tai nazkod bīdreibys pastuoviešonys jāgu i vajadzeibu formuliejuse myusu naaizmierstamuo Anna Pētersone (dzym. Urtāne) nu Rēzeknis pusis. Navajadzātu skaiteit, ka tī latgalīši, kas deļ tūs voi cytu īmesļu (izvesšonys / cytys represejis, dzeišona kolhozūs; dorba īspiejis sajimtajā specialitatē; jauktuos saimis i tml.) nadzeivoj Latgolā, ir „nūbāguši” nu juos, ir „pamatuši” jū -- var dzeivuot Latgolā i tymā pat laikā byut tik tuoli nu juos, kai iz kaida Mieneša atsarozdamim… Cik taidu ļaužu!... A, dzeivojūt storp nalatgalīšim kur naviņ cytur Latvejā, jau lobs laiks kai tykom jaucāti komulī viļktīs, kod tyvumā kaids, kam latgaliskuo runa varātu napatikt… Tai i kuopemēs atpakaļ sūli pa sūļam godu desmitem. I "breinovomēs" -- nazy nu kurīnis myusu zemē taidi „kauneigī latgalīši”?...

Ruodīs, „Trešō zvaigzne” da vēļ i Rēzeknis latgalīšu kulturys bīdreiba ir vīneiguos sabīdriskuos organizacejis, kuruos palykušys nu tuo bīdreibu byruma, kas dybynovuos Atmūdys laika nūskaņuos. Dymdynojam kotrys sovā Latvejis molā da pat šuo -- cik nu jau kod vareigi byudami…

Mes, kas Reigā i Pīreigā, koč i fiziski palānai izmierstam, otkon taisomēs iz lela bala -- Reigys latgalīšu bīdreibai „Trešō zvaigzne” decembrī palyka pylni 25 godi! Ka tū leidzynuotu ar cylvāku dzeivi, poša tei reize sudobra kuozys svinēt... Iz sovu bīdreibys „sudobra kuozu” = 25 godu jubilejis i saucam vysu, kas ir ar mums kasdīnā, kas dzeivoj ar tāvutāvu zemi sirdī. Nūtraucam / sacieršam / nūgūļojam kai nazkod Latgolā!!

Kai kas dūmuots itamā jubilejis reizē? Ļaužu laseišonuos: 25. janvarī 12:00 (dīnā) Reigys latgalīšu bīdreibā „Trešō zvaigzne” Reigā, Slūkys ūļneicā 37 (natuoli nu Muorteņa ļutaru bazneicys Puordaugovā).
Gaidomuos nūtikšonys:

1. Bīdreibys i VEF Kulturys noma ansambļa „Olūteņš” dzīsmis.
2. Gaigalovys pogosta kulturys noma amatīrteatra „Bykovīši” izruode (piec A. Danskovītis lugys „Sīvysmuotis lobuo sirds”).
3. Deklamacejis i dzīsmis vysvysaiduokūs izpiļdejumūs.
4. Karteņu šovs nu bīdreibys pādejūs 5 godu dzeivis.
5. Cyta jubilejai dapaseiga jimšonuos, trikmīni, puorsteigumi.
Leidza jamamys skalineitis, kerzineitis, peitinis, korpys, mascinkys ar kū naviņ vydā (leidza var pajimt i naudys kapšuku: byus latgalīšu gruomotu golds) i lobs nūskaņuojums!

Vokors -- da vāla!
Pateikamys sasatikšonys -- nūteikti byus!

Palīk -- mīlesteiba!...

Vakar paglobovom vēļ vīnu „Trešōs zvaigznis” buobeņu -- nazkodejū zylupīti Moniku Makleri. Pādejais aizlyugums par jū juos -- Reigys Kristus karaļa Romys katuoļu -- bazneicā. (Nu tīnis nacik seņ i Monikys draudzini Virgineju Spriņdžu pādejā ceļā palaidem...) Daudzi bierinīku, zīdu kolns ar sveceitem vysapleik piec galeiguos škieršonuos sv. Jezupa kopūs Sorkondaugovā. Tīpat, kur jau veirs Jezups, kur myusu bīdreibys Ontons Stepanovs, Nataleja Giluča, Helena Zīmele, Veneranda Zepa i vēļ daudzi cytu latgalīšu -- kur na verīs, vysur latgaliski uzvuordi...

 Nūdzeivuots lobs gūdeiga cylvāka myužs. Pylns myužs -- 1925.–2013. Pylns i taidā ziņā, ka kūpā ar veiru Jezupu izaudzātys i izškoluotys div meitys, paleidzāts izaudzēt četrus unuceņus (treis puikys i meitini) i jau pyrmī mozmozbārni sagaideiti. Koč i ar napīpiļdeitu sapynu par školuotuojis omotu i tik suoktom studejom Školuotuoju iņstitutā -- i Monikys jaunuos dīnuos pasamaiseja gaspaža Politika.

Cylvāks asūt dzeivs tik ilgi, cik garai par jū pīmiņa dzeivoj. Moniku ir kam pīminēt i uorspus saimis -- jei myusu bīdreibys vacbīdre, vīna nu aktivuokūs jamā, beja ar mums da pādejuo. „Olūteņa” dzīduotuoja, loba tautys dzīšmu zynuotuoja. Pošai tys jūs „Mīdzeņš īt(i), gulēt grybu -- nalaiž mani muomuleņ’” vēļ garai saisteisīs ar Moniku...

Kod bīdreibys buobenis Monikys bērēs dzīd „Tad, kad manis nebūs”, raud daudzi. Nui, vīna cylvāka gaitys nūslāgums myužeigajā rytumā namaina nikuo -- i īvys tuoļuok zīdēs, boltus zīdus pabyrdynuodamys, i dryvuos rudzu vuorpys brīss, i bārnu bosuos kuojenis pa boltim, boltim celenim myusu tāvutāvu zemeitē tuoļuok dypynuos. Golvonais, ka -- palīk mīlesteiba. I jei -- palīk!    

Paļdis, Profesor!

Naviļši truopeju viersā itam raidejumam (ka taisa, zynovu, kod skanēs, -- nazynovu)! Pasaklausit, ka izīt, -- nūžāluot navajadzēs!! Adress:
http://lr1.latvijasradio.lv/lv/raksts/augstak-par-zemi/amerikas-latgalietis-leonards-latkovskis.a31822/

Nūsaklauseju, i tai syltai ap sirdi palyka!... Meilais, duorgais myusu celinīks iz Sibiri šuogoda augustā!... Ka gūdeigi, vosorā pabreižam jau beju suokuse iz juo paškeibai vērtīs (ruodejuos, nu kuo jis ar tū padūmu simboliku uovejās: sorkonuos zečeitis, sierps (pi myusu saceitu -- pļautivs) ar vasari i tml.; gols golā, i mes, kas Latvejā, bejom zam juos izauguši, koč i na pījāmuši!...). Saprūtams, tuos tik taidys seikys uoryškeibys, nu juos beja... Dūmovu sevī: cylvāks nūpītnys, parkū jis nazy tai?... Nu ūtrys pusis, juo vīnkuoršeiba, pacīteiba, patīsuo leidzcīteiba pret satyktajim tautīšim dareja sovu, i škeiremēs latgalīšim parostā sirsneibā.

A piec ituo raidejuma!?... Piec ituo -- vēļ sirsneiguok skautum profesoru, vēļ sadzieržamuok sauktum jū par sovejū... Tik breineigi jis salīk vysaidus -- mums, latvīšim, -- svareigus akcentus!

Pasaklausit koč voi tū, kai jis: a) pīzeist, ka juo dzymtuo volūda ir latgalīšu, ka tei ir juo saimis volūda, ka tamā jam vīgļuok izasaceit; paviertejit tū, cik breivi (koč i ar sovu akcentu) jis tamā runoj pat par abstraktom temom (koč nu Latvejis, Latgolys, Kuorsovys, jū pasaulī tāvs ar muoti nūvede kai vīngadeigu puiseiti...); b) skaidri i gaiši pasoka, ka mums tai i nav VYSYS LATVEJIS viesturis, i patīseibā NAV tok mums juos da pat šam; c) soka svineigū runu tikšonuos reizē ar Austrumu diasporys tautīšim Ačynskā!... I tml.
PAĻDIS, Profesor!