Dzeiva byušu!...

Iz sātu braucu Dagdys autobusā. Itū ceļu ir „īsits” Juoneits, i eistyn na švaki -- var nu Reigys izbraukt vokorā, byudamam koč cik dasadarejušam, a naudys ziņā pat lātuok izīt. (Ka bruoļam vairuok beņzina juoizdadzynoj, kam ceļš garuoks, -- par laimi, na tik svareigi cikom kas.) Ceļā var labi redzēt, kai vosorys dīnys raunās eisuokys i eisuokys. Kai tik puorīt Juoņa dīna, tai i suoc maneitīs, ka iz rudiņa pusi jau vyss.

Ratais nu pasažyru runoj latviski, koč patīseibā latvīšu autobusā varātu byut pat leluokuo daļa. Tai mes te, Latgolā, roduši, -- runuos puordevieja voi šofers krīviski, i mes vysi krīviski... Nu ūtrys pusis, kod pierku bileti (pi myusu saceitu -- beletu) i runoju latviski ci latgaliski, mani labi saprūt i šoferi. Eh, padeveiba!...

Ceļš gars, dateik vysaidys telefona sarunys nūsaklauseit -- nasiediesi tok, auss aizbuozs! Vīna jauna sīvīte sasmeidynoj -- runoj pa telefonu, ūtrā golā jai nazkas nazkū sūla, kuo sīvīte napījam. A atruna breineiga -- „Dzeiva byušu!” Tys juosaprūt tai: nikas slykts ar mani nanūtiks, ka dareišu tai, kai poša asmu izdūmovuse. Edz, cik daudzi vuordu, a cik ītiļpeigi tū pošu var latgaliski pasaceit!...

Ar itū izasacejumu na vīnu viņ auditoreju asmu prīcynovuse i poša -- tai roksta Jezups Akelevičs sovā 1832. goda gruomotā par bišu audziešonu. Kur Launicam gars aproksts, kū i kai dareit, kod bits īkūduse, Akeleviča īsacejums ir vīnkuoršs -- pi kūduma vītys dalikt pyku teirys zems, i -- dzews byusi!... Nui.     

Ap buļbem „Kolnasātai”

Ir augusts. Zeimojās, asam suokuši ēst tū, kas šūgod duorzūs izaudzs. Myusu goldā, vysleidza -- zemnīka voi mīškuona ci piļsātys dzeivuotuoja, -- namaineigi svareigs ir kulturaugs -- buļbe. Buļbe ir viersizlūkšņu ci t. s. literarais kulturauga nūsaukums, taidu jū lītoj DL -- Skaistā, Kruoslovā, taipat AL -- Zviergzdinē, Rāznā, Pyldā. Buļbis par ūtrū maizi sauc i cytaiži jūs svareigumu pastreipoj. Gribējuos atguodynuot myusu klauseituojim, ka latgalīšim sovu buļbu par kartupelim, kai šod tod dzierdīs, navajadzātu puorsaukt! Latgaliski runuot par kartupelim zeimoj lītuot nadabisku, muoksluotu formu, kam ar tautys volūdu sakara nav.

Buļbis Eiropā pasaruodeja ap 16. g. s. vydu, kod juos nu Latiņamerykys iz Spaneju atvede jiurinīki. Tūlaik iz kaida laika par jom aizmiersa. Iz 16. g. s. beigu (1586. g.) buļbis iz Eiropu atvede otkon, niu slovons tuo laika angļu jiurinīks i pirats pi reizis -- Frenss Dreiks. Tymā laikā vēļ daudzi cylvāki nazynova, ka buļbu ādamuo daļa zemē sliepās, a na augleišūs piec zīda...

Latvejā buļbis suoce audzēt hercoga Jākuba laikā -- 17. g. s. beiguos, a Krīvejā juos aizvede Pītera I laikūs -- taipat 17. g. s., kas zeimoj, ka ap itū laiku buļbis acimradzūt pasaruodeja i Latgolā. Myusu dīnuos buļbis ir vīns nu svareiguokūs puortykys produktu kai Eiropā, tai Amerykā. Dūmojams, i svātceļuotuojus saiminīki niule jau ar jaunajom buļbem baroj...

Latgolā buļbu sauc slaviskā vuordā -- par buļbom, kai Kuorsovā voi Osyunā, par buļvom voi buļvim, kai Ruguojūs voi Gaigolovā, par guļbom, kai Sakstagolā voi Vuorkovā. Izvoltā ir guļbis, i tam leidzeigi. Nūsaukumi doluos taidūs kai arealūs -- ap Viļānim i Preilim ir guļba voi guļbe, guļbs, ap Nautrānim -- uļbiks. Vīnā „Vosoruošonā” Rogovkā pat sovs „Uļbiku daņcs” beja radīs. Ruodūt, ka školuotuoji nav nikaidi kūka ciļvieceni, a reizē i tū, ka atškireigais teik dreiži pamaneits. Vītom Latgolā skaņ i kaids latvyskuoks kulturauga vuords -- Gaļānūs i Varakļuonūs aizraksteits buļbu nūsaukums pupa, šur tur Rītumlatgolā -- tupine voi tupiņs.

Kai kur buļbu sauc Latgolā voi cytur Latvejā, smolkuok var apsavērt „Latvīšu volūdys dialektu atlanta” (1999) 44. kartē.

Vuords buļba ar variaņtim buļbe, buļb´s´ voi buļbs ir puorjimts nu krīvu volūdys dialektu бульба, boltkrīvu бульба voi pūļu volūdys, kur taipat soka bulba. Par vuords buļva ar juo variaņtim buļve, buļv´s´ var saceit tū pošu. I lītaunīki pīzeist, ka jūs bulba voi bulbė ir nu poļaku, taipat kai bulva, bulvė, kū saleidzynoj ar poļaku bulwa. Daudz vīnaidu kulturviesturysku zeimu mums ar itim kaiminim!

Reizē ar slaviskajim kulturauga nūsaukumim latgalīšu runā skaņ slaviski ar itū realeju saisteiti atlasynuojumi -- buļbuoji voi gulbuoji, cytur -- buļbu voi buļvu loksti. Kod buļbis nūjimtys, vītu, kur juos augušys, par buļbaiti, buļvaiti voi gulbaiti sauc. Budonceņu, kur seņuok buļbis par zīmu lyka, Kolupā sauc par buļvinīku. I tam leidzeigi.

Nu buļbu taisa vysaidus iedīņus. Gordi ir buļbu blīni voi bleini, na mozuok gordi -- guļbišnīki. Par taidim stuosta, saceisim, Preiļu pusis ļauds (gruomateņa „Rībeņu nūvoda stuosti” (2010)). Kas ir blīns voi bleiņs, tū zyna vysi, a guļbišnīki ir taidi gryustu (ci -- pīstā sasystu, sastompuotu) buļbu pluocineiši ar būrkuonu, kuopustu ci siļdeita pīna voi bīzpīna piļdejumu. I kugeli -- tarkavuotu buļbu sacapumu -- Latgolā taisa, na tik Leitovā. A kur vēļ buļbu voi guļbu kļackenis -- mozys tarkavuotu buļbu bumbenis, vuoreitys nanūlaistā pīnā, tys ir, pylnpīnā, mmm!...

Svareigs pamata iedīņs voi izejis produkts cytim gordumim ir myusu buļbis voi, kai cyti latvīši soka, -- kartupeli!

Lai loba buļbu raža i šūgod!

Roķele...

Geņgereišūs anormaleiba -- kakīne (myusu puse ir tymā arealā, kur nasoka puče, čeče, kačs, streičs, zuodžs, džeibt, a – puke, keke, kakis, streikis, zuogis, geibt; cytūs vuordūs č, saprūtams, ir i pi myusu: čārmyukša (na cārmyuška, kas ir vuorda literarais variants), čeikst, čuč, čab, čaukst, čierkst i tml.) apsabārnovuse otkon. Jau ūtru reizi i eisā laikā. Pyrmajā metīnī beja treis, tagad -- četri. Skaidrys, ka par daudz tūs kaķu, skaidrys, ka koč kas itamā lītā byus nalobs juodora... (Verūtīs iz niupat pīraksteituos daudzskaitļa genitiva formys kaķu, varātu palikt skaidruoks, parkū latgalīšu alfabetā asam aizvaduši burtu „ķ” (taipat „ģ”) -- ka mums taida burta nabyutu, kaķu vītā niu byutu juoroksta kaku, a kaki (i kaķalāni) nav tok nikaidys kakys, a dzeivys radeibys, par kurom taipat -- tai voi cytaiži -- ir juoguodoj i cylvākam. Arealā, kur soka kačs i kačalāns voi kačāns, deļ taida genitiva tuo „ķ” latgalīšu alfabetā, saprūtams, varātu i nabyut. Tik vēļ ir i svešvuordi, ir vysaidys ciļmis personu vuordi, kur bez tūs „ķ” i „ģ”, ruodīs, a nu nikai. Saleidzynuosim, par pīmāru Kuze i Ķuze, Ķuzāns; kūrmuļs / kūrms i Ķurmarogs...) 

Cikom kas -- vysaidi jūki ar tim daudzajim kakim i kaķalānim, a pyrmais jau tys, ka par reizi nikai navar saprast, cik jūs kakīne atnasuse. Skraida pa rūzem diveji, vāluok pi šklepeņa pasaruoda trešs, gols golā saīt, ka vasali četri sabyruši!... 

Asmu sātā, cikom kas radzu divejus, a trešs nazkur storp kuleņa viersejū greidu i jumtu patics. Kai jis tī izažorovs, kaidā caurumā īkryts, saprast navar, tik ņaud vīnā ņaudiešonā. Kod tuo vairs navar cīst, kuopu (pi myusu saceitu -- kuopņu) iz ustobys, kab raudzeit juo izpesteit. Kaķalānu radzu, tik da rūku nadasalaiž, tai juo ni nūkert, ni nūceļt. Izdūmoju, ka vajag kakīni izceļt iz ustobys, -- vys jau muote tuo ņaukys dasauktu, da jai tok jau jis izleistu nu tuos sovys koč kurīnis... Dūma loba, a beidzās biedeigi. Pa tam, ka kakīne -- mežūne. Nūkarta salaiž rūkā i zūbus, i nogus. Vīnā eisā breidī tys nūteik, i rūka -- asnī (pi myusu saceitu -- ašnī)... Aizlepeju rānys, kab asnis naītu, tik laikam lobuok vajadzēja ļaut tecēt -- iz reita lobuo rūka nūtyukšuse kai kaida buļceņa. Kod suoc suopēt augšuok plauksts, jau i par trokuma sārgu padūmoju. Eh!...

Verūs iz sovys „buļcenis”, i pruotā īskrīn kursa bīdrine Muora, kurei piec leidzeiga gadīņa (starpeiba tik kūdiejūs -- Muorai beja lapsine) dabova pat īsaukys -- Tuklā Roķele, nu kuo dreiži palyka tik Roķele. Tai mes juos saucam pa šudiņ dīnai, kod sasateikam grupys saliduojumūs... Jautrai vysom. A volūdys puse te vēļ i taida, ka mums tok laikam nav taidu eisti latgalisku lītvuordu atlasynuojumu ar pīdiekli -el-. Vuordu, kam na tik pamazynuojuma, a i drupeiti nycynuojuma / smuodiejuma / bruokiejuma nūkruosa deļ taida -el-. Čyuļu zirģelis mums vysleidza byus zirdzeņš, kājele, roķele tei poša kuojeņa, rūceņa...  

Deļ ituo kūduma maņ pagarai nacīš jautri -- ar tuklū rūku nūstaigoju vysu nedeļu i vairuok. Vēļ i niule dziļuokais caurums suop, kod iz juo pamīdz. Labi, ka koč kuruos ašņa dzeislys napuorkūde!... Dūmoj niu -- kurs nazy te glupuoks -- kakīne ci juos givieja?...

Valentinys dīna

(24.07.) Taišni juļa vydā dzimšonys dīna (parkū nazy narokstom dzymta dīna -- tai jū tautā sauc, tai pa šudiņ dīnai Sibira latgalīši i pat nazkurī čyuli soka) īkreit trejim cylvākim -- Egonam, Inesei i Valentinai. Egons jau lobu laiku tamā saulē, juo sveikt vaira navajag, koč breineiga nazkod beja rodu i draugu saskrīšona vosorys pylnbrīdā Ūzuļnīkūs -- izadzīdovom da valis: lobi bolsi Lonejai, Zentai, muoseicom Siļvejai ar Vilmu, Ausmai, izasmējom, izabejom. Inesi sveicu ar eisziņu, a jei, izaruoda, pa „spraņču” zemi itūgod. Kod „īsoku” pa taisnū braukt iz Šampanis proviņci, naklausa -- lobuokī veini asūt cytur. Skaidrys, ka jei taiduos lītuos (i na tik tamuos) jādz vairuok, tai „namaisu” garuok juos celim pa Fraņceju.

A da Valentinys vystik sastaigojam -- sazvona Tekļa, sazvonu Lauru, i līta dareita! Koč i na eistajā dīnā saskrīnam, tik tai varbyut vēļ lobuok -- jubilaram vīgļuok, kod cīmeni saīt ar „vysu sovu” i tik iz puors stuņžu, kod vysa dīnys skrīšona aiz mugorys. Da i nav jau tai, ka nikuo sātā nav, ka cylvāks saimē dzeivoj, a Valentina vyspuor ir loba saimineica -- itik godu par sovejim i par „Trešū zvaigzni” guoduots!... Sataisa gordu upiņu suleņu pasadzeršonai, i Rūta ar Ageju iz pierktuo limanada (i ituo vuorda vēļ nazinim, kai „literari pareizi” byutu -- limonade naskaņ dabeigi, pa tam vuords tautys runā koč kai teik asimilāts) ni ocu napasvīž. Laurai lobi ogūrču salati saīt, -- naprauda, naprauda tei tukšuo sāta! Paādam gordu muti bez kaidys skrīšonys vysi vīnā puļceņā. Labi tai. Vēļ Teklis mozuos unuceitis jubilarei koč kū nu duorzeņa repertuara paruoda -- jau saskaneigi dzīd i lūmys jom sadaleitys (mozuo apsyt leluokū...), koč jūceigi, ka vyss tik čyuliski jom savuiceits, -- te tev beja latgaliskuo vide!... Par Valentinys lelajim mozbārnim pasaprīcojam: Daina labi pyrmū godu beiguse i Eriks jau augstškolys students! Aug gudri i patstuoveigi, nav natikli, vuicuos i sportoj -- kuo vēļ vairuok. Ka eistyn ir tys cyts pasauļs, Valentinys i Erika Daigai sirds par bārnim niu var byut mīreiga...

Pasarunojam par vysakū i izstaigojam. Labi, labi tai!
(Patīseibā -- taišni šudiņ dzymtuo dīna ir myusu Ryhardeņam, tik asmu tuoli nu sātys...)

Nanūsatapeju!...

Ir juļa vyds, asmu sātā i, prūtama līta, staigoju sienīs. Nikuo lela cikom kas nav, nu gailineišu jau var pīlaseit, kab byutu kuo gordai pacept. Par kū tik navar izadūmuot, tai pastaiguodamai -- īt pruotā i cylvāki, i gadīni, i pošys vītys atsadzeivynoj. Na par veļti soka, ka sovā molā i kūceni runoj... Dūmoju i par sienim. Itū ar cytim latvīšim kūpeigū lītvuordu -- i-calma vuordu sieņs (lokativs sienīs) -- asmu īsavuicejuse tik Atmūdys laikā: pi myusu sieņu sauce tikai i vīneigi ar slavismu -- par grībim (grībi, īt grībūs; ka vēļ precizuok grybātu, aiz r byutu juoroksta cītais garais i, tik taida i latgalīšu alfabetā nav. I vuorda beigys myusu izlūksnē byutu ar cītu i -- grīby...). Patīseibā i sieņs na myusu pošu vuords, jū mes puorjāmuši nu suomugru. Tai otkon -- svīd, kai gribi, šaurs nu vysu pušu!... Ka tuoļuok jimt, i par gailinim na vyss vēļ drūši: piec Stroda ir gailinis -- sīvīšu dzimtē lītvuords, na veirīšu, a, kurei forma (veirīšu ci sīvīšu dzimtis) pi myusu plotuok lītojama, byutu vēļ „juopasakosa”... (Kod ar Juri jēmemēs ap „Skreineiti”, dasaguoja aizadūmuot i par sieņu nūsaukumim, izskotu, i par sugu izplateibu, pazeišonu vysaiduos Latgolys vītuos.)

Sienīs staigojam kūpā ar invalidu Robeiti. Kai suocu taiseitīs, jis tiuleņ saprūt, ap kū līta grūzuos, i loksta nanūrymdams. Tics pi pierts, laiž vaļā i riejīni, i skriejīni -- mežā dzeiveibys papylnam, buortīs ci apsavasaluot ir ar kū. Myusu maršruts ir parosts -- iz Teļa vacaini, Tumaša kaļneņu, Dzjadzjuku styuri, Peleitis kryumim. Ka laika vairuok, īmam iz Saušu kolnu, tī mums sova gailiņu vīta. (Nazkod, kod ļaužu vēļ beja pylns, gadejuos, ka gailini beja jau aplaseiti. Par „vaineigū” tūlaik turējom Valaiņa Juoni, koč tagad dūmoju, ka tī dreižuok kurs nu Jurānu beja staigovs. Niule i Jurāni tukši (pi myusu saceitu -- dīci), tik Areja da vacuo Aņa, kurei pogolmā, na kur tuoļuok, var vēļ izklybuot...)

Nu Saušu kolna var īt da sātai, a var laistīs i garuok -- iz Lelū mežu. Tūlaik juoīt par Saušu upeiti, kurū babri sapūstejuši, ruodīs, iz vysim laikim, sataiseidami plotus pūrus, pylnus ar nadzeivu kūku stymbynim kai baidāklim. Tai i stuov tī puorpūruojumi -- prūdi, na prūdi, torkaunis, na torkaunis. Vēļ napryšuok (pi myusu nasoka gleiši voi šmuki, voi vēļ kai cytaiži) palīk, kod iudiņs suoc atsakuopt i lobu laiku redzīs nadzeivī lāvī krosti, cikom otkon zuole jūs puorjam... Niule babri jau Pūrmalī īsataisejuši. Ka babrus kuramā naviņ vītā dzonoj garuok, jī puorsaceļ iz cyturīni -- līta vīnkuorša. Tik -- nav kam ituo padareit...

Itūreiz sieņu moz, īmu garuokū maršrutu -- da Lelajam mežam. I tī kuo na nikuo nav, tai sadūmoju vēļ Pītereiša kryumus puorbaudeit (tī i myusu Pītereiša zems rūbeža kapcs...). Ir vīns styureits, kur vysod pa kaidam gailiņam atsarūn -- taidi leli i rasni jī tī aug, na Saušu kolnā.
Vokors īt viersā, izdūmoju īt par izciertumu, kab dreižuok. I ... jau piec nagara laiceņa lomoju sevi par „gudreibu” -- izciertums pylns ar sakrytušim zorim, naizvastim kūku gobolim, kam vysam pa viersu jaunaudze. Kuojis pynās i tynās, iz prīšku tikšona cīši lāna, a beiguos vēļ i iudiņs suocās -- puorplyudynuotuo Saušu upeite. Tok na atpakaļ grīztīs, spraucūs tik tuoļuok. Nazkurā olpā sazvona Skaidreite, pasasmeju, ka niu koč vīns cylvāks zynuos, kur asmu nūsatapejuse. Tys tai -- smīklam, koč īīt pruotā i Ontona Matvejāna stuosts, kur par pūru guoja jaunais puors, a puiss pieški akacī īkryta. Gluobt juo navarēja, i divejis dzeivis beidzēs, kai nabejušys: meita sajuka pruotā... Pi myusu taidu troku akaču, ruodīs, nav, izakultum, ka i patyktum kurā. Nu i kai lai niule napīmiņ mamuka vuordu: „Tik nanūsatapej kur!” -- jei vys vēļ vuica dzeivei, ej, kur na īdams, byuņ, cik vacs na byudams... Tok vysā i sova prīca atsarūn: dzieržu Robeiti caur kryumim spraucamīs -- suneits mani nav pamets!...
Nanūsatapeju i itūreiz, paļdis Dīvam!   

Izlaidums

Kaidu tik vuordu mums nav vysaidom nūtikšonom! I seņuok beja -- izdavenis ‘mārgys palaisšona tautuos nu juos sātys’, īlyuženis ‘saimis puorīšona iz jaunū sātu’, puorkuoss ‘jaunuo ols raudzeišona da bucuos līšonai’, apraugs ‘jaundzymušuo, navasaluo i tml. apraudzeišona’, tolka, a piec juos -- pataļči, narunojūt par vakariešonom i večerynkom.

Jau kurs laiks kai pošai aktuala ir nūtikšona ar nūsaukumu „izlaidums”. Vuiceibu spāka pļuovis ci ražys svātki, tai sokūt. I jūceigais pādejūs godu vaicuojums itymā sakarā -- īt ci naīt iz izlaiduma?... Nui, pajaucs i itū lītu tys myusu jaunais parāds -- puorīšona iz treisgadeiguo bakalaura. Agruok ciļvieciskuo puse saguoja daudz syltuoka -- kūpā byušonys ar studeņtim beja vairuok. Ni auditoreju stuņdis beja tik cīši reglamentātys, i beja na tik kluotīne, a i nakluotīne (vuordus „kluotīne”, „nakluotīne” sovulaik īsacejs pats Endzelins, i ar kū nazy „pylnuo / napylnuo laika studejis” byutu lobuokys?). Beja septembris kolhozā, beja akademiskuos grupys ar trejstyuri kai grupys vadeibu i grupu kurators kai padūma deviejs. Niule -- kurss beidzās, i kotrys iz sovu pusi!... Kod soku studeņtim, ka na vysus jūs varu nūsaukt vuordā piec taidys 32 akademiskūs stuņžu īskrīšonys, jī „mīrynoj”, ka i poši vēļ na vysu kursu (voi pat sovu akademiskū grupu) pazeistūt... Kas tys par laiku taids, ka ļauds vys svešuoki i svešuoki palīk? Vacī vēļ kai vacī, a kai jaunī taisuos dzeivuot?... (Atseviški studeņti „palīk”, prūtams, prūtams, i, paļdis Dīvam, ka koč vēļ tai!)

Niule vīns ūtrys iz izlaiduma naīt, saceidams, ka juo tī nikas nasaista. Ar studeņtim tai, i ar vuiceibu spākim tys pats -- nav bejs sovu vodomūs beidzieju, nav nikas syltuoks storp „pusem” eisuo kursa laikā radīs voi kai tml., i naīšu. Nui, vēļ i tei agruok napazeituo paruodeiba, ka izlaidumā vari bez pučis palikt -- studeņtim vaira nav pruotā, ka tei patīseibā ir pādejuo „pušu” tikšonuos školā, kai jī bīži universitatis sauc, i nav jau tai, ka pa tim godim kurs „školuotuojs” byutu tik školejs ‘rājis’ bez māra i saprasšonys... „Kod mes augom”, kotram vuiceibu spākam koč vīna oficialuo puče datyka (poša nazkod taidu kursa rūzi devu prof. Martai Rudzeitei (Rudzītei))...

Izlaidumā nu katedrys asmu vīneiguo, acimradzūt pa tam puču sajamu daudz. (Da i na tik puču, saceisim, Anna padūd maiseņā eisti latgaliskus gordumus -- „Veistekni” i Teiču pūra zīdu madu. O, labi, maizeiti apiessim tiuleņ piec izlaiduma, kod teikomēs pi Pītera, a mads byus rudiņam, kod saīsim katedrā piec vosorys, -- paļdis deviejai! Maņ -- jau i asociacejis ar cytom latgaliskajom duovonom izlaidumūs. Kai pyrmuo ocu prīškā -- Oļga ar Latgolys keramikys pūdeņu... Vēļ i latgalisku runu saceja, na tik pūdeņu izduovynova (i ap ituo vuorda literarū variantu vēļ juoguodoj -- myusu molai dabiskais dāravuot tok jau vairumam latgalīšu piec vacvuorda izaver, Kolupa pusis duovaniet -- daudzim latgalīšim ruodeitūs svešs i t. t.)! Da tuo „siļdeituojis” beja -- dialektologejis praksis, praksis, praksis Latgolys laukūs, kuo gaitys i nūslāguma vokoru ni izstuosteit, ni apraksteit... Nu taidu „bārnu” niu „atsadzeivynovuse” „Ceidaru” Daina, da i vyspuor -- nikur nikas nu bejušuo lobuo nagaist, tik daboj cyta veida! Pasasmeju sevī, ka kotru god pa kaidai pučei dateik nu beidzieju, nu kurūs pavysam nūteikti nikaidys pateiceibys nagaidi, a golā, kai tautā soka, -- še tev, brateņ!... Iz lītu mes kotrys vystik veramēs sovom acim, i labi, ka tai...

Laimeigi jums vysā, myusu šuogods putnāki!...    

Zylai malni padebeši

Izīmu nu fakultatis „parostā” laikā -- ap stuņžu desmit vokorā: junī garai stuov gaišs. Maņ tī labi -- dreizs iņternets, vokorā vysi „normalī” cylvāki jau nūguojuši paceli, varu mīreigi jimtīs ap sovom lītom. Tuos nasabeidz. Ir ļauds, kam vosora nas „gryutu” vaicuojumu -- kur i kai lobuok pavadeit atvalynuojumu, cytus itei „problema” smeidynoj / smīdynoj. I pošai ruodīs, ka lobuokuo atpyuta ir nūsadorbuošonys maiņa. Ka esi garai siediejs pi datora, raugi tūvokor nu juo atsaturēt, ka esi tūdīn pamoz staigovs, nūsūļoj kaidu gobolu kuojom, ka pabreivuokys divejis dīnys kūpā, skaidrys, ka nav kuo Reigā neikt! Skaiteišona vīnkuorša.

Sūļoju iz sovu dajiuktū pīstuotni vokorūs -- Nacionalū teatri. Pi universitatis izīmu „finiša taisnē”, tī i vyslobuok redzīs, cik zylai malni pītulzuši dabasi itūvokor. Monuos, ka tiuleņ, tiuleņ papleiss, kai piec breiža i nūteik. Tik asmu jau pīturā, a tī -- jumteņš.

Šudiņ bejom saguojuse vysa myusu t. s. „bezpeļnis organizaceja”, kai Iveta smejās. Ka smejās, tys labi, -- ar jūkim vīgluok. Patīseibā runa ir par pavysam nūpītnu lītu -- t. s. Rudzeitis diskim. Taidi teik taiseiti serejai „Montuojums”, i, cīš cerams, ka niu par „bezizmāra” tykušais dorbs dreizumā ījims pavysam realus apveidus... Iveta par trejim audio diskim runoj, i laikam tai ir pruoteigi. Nu sovys pusis varu pasaprīcuot, cik daudzuos vītuos deļ taisomūs disku itūpavasar i vosor „pabyuts”. I vēļ par tū, kaidi breineigi ļauds myusu Latvejā dzeivoj!...

Sūlu sovim „bezpeļnis organizacejis” kolegom čaju voi teju, i smejomēs otkon. Cīši jau grybātūs byut „boltam”, tik nasaīt: nivīns nūsaukums nav myusu. Vīns atguojs caur slavim (čajs), ūtrys caur germanim (teja), i kuram nazy niule lai dūdam pyrmū rūku, kurs nu jūs ir „lobuoks”, kurs -- „pareizuoks”? Cīš relativs tys vyss...

Maņ pošai -- vēļ vīns pazyls pamalns padebess ir atmuovs -- kai nazy mums itūs i cytu -ismu raksteit: slavisms voi slavismys, germanisms voi germanismys? Ka golūtnēs ar leidzskaņu bleiviejumu vuorda beiguos raksteisim -ys (kuorklys, putnys), na -s (kuorkls, putns), jau ir volūdnīku sasprīsts i ļaudim dareits zynoms. Par taidim garuokim svešvuordim tūlaik narunovom -- vaicuojums vēļ nabeja aktuals... A kū ar taidim kai voskys, mozgys -- piec jaunys ziļbis prosuos na tik sonaņtim!...