Roķele...

Geņgereišūs anormaleiba -- kakīne (myusu puse ir tymā arealā, kur nasoka puče, čeče, kačs, streičs, zuodžs, džeibt, a – puke, keke, kakis, streikis, zuogis, geibt; cytūs vuordūs č, saprūtams, ir i pi myusu: čārmyukša (na cārmyuška, kas ir vuorda literarais variants), čeikst, čuč, čab, čaukst, čierkst i tml.) apsabārnovuse otkon. Jau ūtru reizi i eisā laikā. Pyrmajā metīnī beja treis, tagad -- četri. Skaidrys, ka par daudz tūs kaķu, skaidrys, ka koč kas itamā lītā byus nalobs juodora... (Verūtīs iz niupat pīraksteituos daudzskaitļa genitiva formys kaķu, varātu palikt skaidruoks, parkū latgalīšu alfabetā asam aizvaduši burtu „ķ” (taipat „ģ”) -- ka mums taida burta nabyutu, kaķu vītā niu byutu juoroksta kaku, a kaki (i kaķalāni) nav tok nikaidys kakys, a dzeivys radeibys, par kurom taipat -- tai voi cytaiži -- ir juoguodoj i cylvākam. Arealā, kur soka kačs i kačalāns voi kačāns, deļ taida genitiva tuo „ķ” latgalīšu alfabetā, saprūtams, varātu i nabyut. Tik vēļ ir i svešvuordi, ir vysaidys ciļmis personu vuordi, kur bez tūs „ķ” i „ģ”, ruodīs, a nu nikai. Saleidzynuosim, par pīmāru Kuze i Ķuze, Ķuzāns; kūrmuļs / kūrms i Ķurmarogs...) 

Cikom kas -- vysaidi jūki ar tim daudzajim kakim i kaķalānim, a pyrmais jau tys, ka par reizi nikai navar saprast, cik jūs kakīne atnasuse. Skraida pa rūzem diveji, vāluok pi šklepeņa pasaruoda trešs, gols golā saīt, ka vasali četri sabyruši!... 

Asmu sātā, cikom kas radzu divejus, a trešs nazkur storp kuleņa viersejū greidu i jumtu patics. Kai jis tī izažorovs, kaidā caurumā īkryts, saprast navar, tik ņaud vīnā ņaudiešonā. Kod tuo vairs navar cīst, kuopu (pi myusu saceitu -- kuopņu) iz ustobys, kab raudzeit juo izpesteit. Kaķalānu radzu, tik da rūku nadasalaiž, tai juo ni nūkert, ni nūceļt. Izdūmoju, ka vajag kakīni izceļt iz ustobys, -- vys jau muote tuo ņaukys dasauktu, da jai tok jau jis izleistu nu tuos sovys koč kurīnis... Dūma loba, a beidzās biedeigi. Pa tam, ka kakīne -- mežūne. Nūkarta salaiž rūkā i zūbus, i nogus. Vīnā eisā breidī tys nūteik, i rūka -- asnī (pi myusu saceitu -- ašnī)... Aizlepeju rānys, kab asnis naītu, tik laikam lobuok vajadzēja ļaut tecēt -- iz reita lobuo rūka nūtyukšuse kai kaida buļceņa. Kod suoc suopēt augšuok plauksts, jau i par trokuma sārgu padūmoju. Eh!...

Verūs iz sovys „buļcenis”, i pruotā īskrīn kursa bīdrine Muora, kurei piec leidzeiga gadīņa (starpeiba tik kūdiejūs -- Muorai beja lapsine) dabova pat īsaukys -- Tuklā Roķele, nu kuo dreiži palyka tik Roķele. Tai mes juos saucam pa šudiņ dīnai, kod sasateikam grupys saliduojumūs... Jautrai vysom. A volūdys puse te vēļ i taida, ka mums tok laikam nav taidu eisti latgalisku lītvuordu atlasynuojumu ar pīdiekli -el-. Vuordu, kam na tik pamazynuojuma, a i drupeiti nycynuojuma / smuodiejuma / bruokiejuma nūkruosa deļ taida -el-. Čyuļu zirģelis mums vysleidza byus zirdzeņš, kājele, roķele tei poša kuojeņa, rūceņa...  

Deļ ituo kūduma maņ pagarai nacīš jautri -- ar tuklū rūku nūstaigoju vysu nedeļu i vairuok. Vēļ i niule dziļuokais caurums suop, kod iz juo pamīdz. Labi, ka koč kuruos ašņa dzeislys napuorkūde!... Dūmoj niu -- kurs nazy te glupuoks -- kakīne ci juos givieja?...