Nanūsatapeju!...

Ir juļa vyds, asmu sātā i, prūtama līta, staigoju sienīs. Nikuo lela cikom kas nav, nu gailineišu jau var pīlaseit, kab byutu kuo gordai pacept. Par kū tik navar izadūmuot, tai pastaiguodamai -- īt pruotā i cylvāki, i gadīni, i pošys vītys atsadzeivynoj. Na par veļti soka, ka sovā molā i kūceni runoj... Dūmoju i par sienim. Itū ar cytim latvīšim kūpeigū lītvuordu -- i-calma vuordu sieņs (lokativs sienīs) -- asmu īsavuicejuse tik Atmūdys laikā: pi myusu sieņu sauce tikai i vīneigi ar slavismu -- par grībim (grībi, īt grībūs; ka vēļ precizuok grybātu, aiz r byutu juoroksta cītais garais i, tik taida i latgalīšu alfabetā nav. I vuorda beigys myusu izlūksnē byutu ar cītu i -- grīby...). Patīseibā i sieņs na myusu pošu vuords, jū mes puorjāmuši nu suomugru. Tai otkon -- svīd, kai gribi, šaurs nu vysu pušu!... Ka tuoļuok jimt, i par gailinim na vyss vēļ drūši: piec Stroda ir gailinis -- sīvīšu dzimtē lītvuords, na veirīšu, a, kurei forma (veirīšu ci sīvīšu dzimtis) pi myusu plotuok lītojama, byutu vēļ „juopasakosa”... (Kod ar Juri jēmemēs ap „Skreineiti”, dasaguoja aizadūmuot i par sieņu nūsaukumim, izskotu, i par sugu izplateibu, pazeišonu vysaiduos Latgolys vītuos.)

Sienīs staigojam kūpā ar invalidu Robeiti. Kai suocu taiseitīs, jis tiuleņ saprūt, ap kū līta grūzuos, i loksta nanūrymdams. Tics pi pierts, laiž vaļā i riejīni, i skriejīni -- mežā dzeiveibys papylnam, buortīs ci apsavasaluot ir ar kū. Myusu maršruts ir parosts -- iz Teļa vacaini, Tumaša kaļneņu, Dzjadzjuku styuri, Peleitis kryumim. Ka laika vairuok, īmam iz Saušu kolnu, tī mums sova gailiņu vīta. (Nazkod, kod ļaužu vēļ beja pylns, gadejuos, ka gailini beja jau aplaseiti. Par „vaineigū” tūlaik turējom Valaiņa Juoni, koč tagad dūmoju, ka tī dreižuok kurs nu Jurānu beja staigovs. Niule i Jurāni tukši (pi myusu saceitu -- dīci), tik Areja da vacuo Aņa, kurei pogolmā, na kur tuoļuok, var vēļ izklybuot...)

Nu Saušu kolna var īt da sātai, a var laistīs i garuok -- iz Lelū mežu. Tūlaik juoīt par Saušu upeiti, kurū babri sapūstejuši, ruodīs, iz vysim laikim, sataiseidami plotus pūrus, pylnus ar nadzeivu kūku stymbynim kai baidāklim. Tai i stuov tī puorpūruojumi -- prūdi, na prūdi, torkaunis, na torkaunis. Vēļ napryšuok (pi myusu nasoka gleiši voi šmuki, voi vēļ kai cytaiži) palīk, kod iudiņs suoc atsakuopt i lobu laiku redzīs nadzeivī lāvī krosti, cikom otkon zuole jūs puorjam... Niule babri jau Pūrmalī īsataisejuši. Ka babrus kuramā naviņ vītā dzonoj garuok, jī puorsaceļ iz cyturīni -- līta vīnkuorša. Tik -- nav kam ituo padareit...

Itūreiz sieņu moz, īmu garuokū maršrutu -- da Lelajam mežam. I tī kuo na nikuo nav, tai sadūmoju vēļ Pītereiša kryumus puorbaudeit (tī i myusu Pītereiša zems rūbeža kapcs...). Ir vīns styureits, kur vysod pa kaidam gailiņam atsarūn -- taidi leli i rasni jī tī aug, na Saušu kolnā.
Vokors īt viersā, izdūmoju īt par izciertumu, kab dreižuok. I ... jau piec nagara laiceņa lomoju sevi par „gudreibu” -- izciertums pylns ar sakrytušim zorim, naizvastim kūku gobolim, kam vysam pa viersu jaunaudze. Kuojis pynās i tynās, iz prīšku tikšona cīši lāna, a beiguos vēļ i iudiņs suocās -- puorplyudynuotuo Saušu upeite. Tok na atpakaļ grīztīs, spraucūs tik tuoļuok. Nazkurā olpā sazvona Skaidreite, pasasmeju, ka niu koč vīns cylvāks zynuos, kur asmu nūsatapejuse. Tys tai -- smīklam, koč īīt pruotā i Ontona Matvejāna stuosts, kur par pūru guoja jaunais puors, a puiss pieški akacī īkryta. Gluobt juo navarēja, i divejis dzeivis beidzēs, kai nabejušys: meita sajuka pruotā... Pi myusu taidu troku akaču, ruodīs, nav, izakultum, ka i patyktum kurā. Nu i kai lai niule napīmiņ mamuka vuordu: „Tik nanūsatapej kur!” -- jei vys vēļ vuica dzeivei, ej, kur na īdams, byuņ, cik vacs na byudams... Tok vysā i sova prīca atsarūn: dzieržu Robeiti caur kryumim spraucamīs -- suneits mani nav pamets!...
Nanūsatapeju i itūreiz, paļdis Dīvam!