Nasaceisim Martai!...

Nazkai atroksta Edeite, sok, atejte i atejte iz myusu (dūmuots -- Latgolys studentu folklorys kūpys „Ceidari”) gadeņa jubilejis 27. majā! Pasasmeju, ka nūītum, tik vysdreižuok aizmiersšu, kod i kur. Nā, soka, kai tyvuok līta īs, pasaceisim otkon. Tai nūrunuotajā laikā sasateikam. Pi kolna tortu, nu kurūs daļa pošu capta...

Saista mani tys vyss pacīš: i dzīduot vysod ir patics, i klauseitīs. Nu mozūtnis ausīs mamuka dzīduošona ar kaiminim voi mums, bārnim, kod vokorā ap jū iz cepļa saleidom. Kolhoza laiki pruotā olpom taišni deļ dzīduošonys -- saceisim, sarunova buobys, sasavīde deļ jaunu kraklu (pi myusu krakli ir daudzskaitlinīks) Pīteram iz Pīterdīnys, a Pīterīnei -- Cjukešu Pītera Ļoņai -- pīsaceja, kab tei ar veinu atītu. Kod sīns beja sakosts, pasēdēja Juonīnis pīkaļneitē, padzīdova, pasasmēja i izstaigova pa sātys. I Pīteram jauni krakli, i buobom lobs pruots -- nūsvieteita Petrine bez lelys taiseišonuos i pat bez Pītera! Kod beja „guzika” ‘kūziks’ era daguojuse, pīmiņu, kai sēdējom Foļvorkā i buobys kotru, kurei vāluok iz dorba guoja, apdzīdova: „Atīt vīna bolta vīšņa...” Aleza Rainai, „Tuoli dzeivoj...” Lesnīka Ļucei... Školys godūs par taidu Pīteri Miglinīku i dzierdiejuse nabeju, a nazkaida juo dzejūļa variaceja beja dzeiva i pi myusu -- buobys izdzīdova jaunūs laiku realejis: „Brigadzers ar buorzdeņu mierej munu duorzeņu”, dadzīduodamys „Dzer, buob, nabādoj, puordzeivuosim vysu!...” Eistyn nazkas iz viersu ceļūšs ir tamuos dzīsmēs i pošā dzīduošonā, i cylvāki dzīduodami nazkaidi gaišuoki palīk... Saprūtams, te byutu juorunoj i par pošom dzīsmem, tik na itūreiz.
Ar dzīdūšim ļaudim maņ ir laimiejīs i mozūtnē, i školys godūs, i studeju laikā -- beju patykuse dzīdūšūs grupā (Smaideite, Dace, Andra, Āreja, myusu „Madalima”...), i vāluok -- školuotuojis gaituos (literaruos nūvodpietnīceibys kursi pi Mirdzys Bierzneicys (Birzniece) i Gaidys Beberis, ak!).
Kod atguoju otkon iz Reigu, suocēs „Trešōs zvaigznis” laiks, tamā suokumā beja pat diveji kolektivi, kur jaunajim laseitīs dzīduot... Palics niu tik bīdreibys vacuos audzis „Olūteņš”, koč i tys jau vairuok na myusu, kai myusu... Ka lobu bolsu jaunajūs papylnam, i „Vosoruošona” ruodeja, i „Atzolys”. A niu nūtics ir tai, ka bareņš jaunūs Reigā otkon vysā regulari teikās, kab padzīduot, i nicik nasataisa izbāgalēt, a -- taišni ūtraiži -- pīsajam spākā. Vadeituojis jim divejis: Marta (muzykaluo puse) i Edeite (organizatoryskuo puse). Šū tū par jim šod tod pastuosteja Muora ar Etu, vāluok sasatykom i „Trešōs zvaigznis”, i „Olūteņa” 25 godu jubilejā. Niule itim latgaliskuos dzīsmis mīļuotuojim jau i nūsaukums ir -- „Ceidari”...

Gadeņa jubilejā iz šaļtenis saskrīnam Edeitis bejušajā „komunā” -- tagad studenti lobuok nūjam dzeivūkli kūpā ar pazeistamim, na kūpmītnē apsamat. Pi Edeitis jī i dzīduotu lasejušīs. Tai var dreiži i jaunu ziņu dabuot (izaruoda, Jureits tikū ir dasaženejs...), i lītys laikim iz prīšku sarunuot, padzīduot... Jau labi jim saīt bolsus salaist, prīca!
Dasaguodoju par sibirīšu prasejumu piec „jauna materiala” Juoņa dīnai i prosu sadzīduot kū naviņ deļ jūs. Nu suokuma nacīš īsalaiž, a, kod soku, ka tū tik sibirīši dzierdēs, sastuoj duorzeņā. Vēļ pasasmīdami sarunojam, ka „Martai nasaceisim”, -- jei jim praseiga, grib, kab kvalitativs vyss iz uorspusi ītu, a deļ sibirīšu „Ceidari” ir gotovi sadzīduot i pi diktofona.  

Niu veritēs zamuok, kas nu tuo vysa ir saguojs:

Сауля брыда мыглоюси

Йоня диныс вокорай.

Курь, Дивени, лелу гуни,

Сылди высу пасаулейти!

Йоня дина свата дина

Айз высоми диненёми...

            Itys ir Krasnojarskys nūvoda „Latgalīšu kulturys centra”, zeimojās, Sibira latgalīšu bīdreibys, sveicīņa suokums vysim sovejim Juoņa dīnā. Saprūt tok jī, vysu saprūt, kas latgaliski runuots, raksteits voi dzīduots, i lītā līk! Myusu bruoli i muosys Sibirī...

Kai labi, ka mums tik breineigys dzīsmis, kai labi, ka ir vēļ kam jūs dzīduot!...

A nu gadeņa jubilejis -- vysim par pīmiņu teik Kristinis Kuršu jiurmalī laseitī ploskonī akmisteni ar vuordu „Ceidari”. Tū jau jei poša, saprūtams, pīraksteja, taidi cikom kas pa Kuršu jiurmali nasasvaida...  

Kla-kla-kla!

Kod juņs guoja iz Juoņa dīnys pusi, varēja jau saceit, ka niu par daudzi tuos dzeiveibys Geņgereišūs... Na tik apleicīne, a i pogolms pylns ar zuoli! Kod beja gūvs ar vuškom, lūpus vajadzēja puorsīt, kab pīganeit, i zuole ap sātu i tuoļuok vysod beja izāsta. Na cīš patyka tuos gūvu graulis, vīgli varēja īkuopt kuramā, tik ar laiku juos izkolta voi izmierka i sasajauce ar zemi dabeigā veidā, nivīnam namaisūt. (Gūvei -- graule, zyrgam -- stropols, vuškai ar kozu -- spyra ci strypyns voi stripiņs, a kai nazy jūs „literari” sauksim?...) Ka kod zyrgu palaide pa gūvu izādom, vēļ teiruoks palyka. A Teļa vacaine beja taida, ka pa juos stidzeņom krosu varēja skrīt (tautyskuok byutu saceits: uti palaid, -- redzēsīs) -- ni kaida šakaleiša, ni cierkuzeiša iz jūs, vyss beja zyrgu nūstaiguots. Myusu slovonī zyrgu duorzi, kurūs par vosoru reizis treis paspējom puormeit -- izād vīnu, puordzanam zyrgus iz cyta... Na tik Teļa vacaine jimūs beja, a i Tumaša kaļneņš, Peleitis kryumi, Dyuksts, Pītereiša kutars, iz Augustīnis i Valaiņa pusi -- vysa Pūrmale, Dzandagu pūreņš, Ruocynaite, Suoļa pļaveņa, Vieršņu kolns, Ūša pļava (pi myusu nasoka pļova, a pļava)... A niu jau juodūmoj, kū ar zuoli iz pogolma dareit, na tik ap sātu, kab pa jū kaids tuorps nu meža naatruopuotu. Juopļaun, skaidra līta, juomeklej tai saucamais trimers, ar izkapti nivīns vairs nagrib pļausteitīs -- gryutai. Da i lobuos izkapts nazkur paputynuotys. Zeimojās -- sāta bez saiminīka, nui. Labi, ka Juoneits lelumu apleik appļaun deļ gūvu, par reizi palīk gaišuoks. Kū cylvāku soluos (pi myusu nasoka ni sādža, ni dzeraune) mozuok, tū mežs kuo na par lūgu ustobā. Bebri (re, kai īsuokts saceit piec gruomotu -- latgalīšu literarajai formai tok vajadzātu byut babri, ir mums Babri -- vītys i uzvuords, ir babra kuorkli -- aug pa pūryskom i slapņom vītom, azaru i upu krostūs) sātys apleicīni slapņu taisa, pa vysu Saušu upeiti aizsprūstu pītaisejuši, i nav kam jūs izdzonuot...

Kod mamuks salej Robeišam juo putru ci cytakū katleņā pi durovu, garai nav juogaida -- i vuorna kluot, kai ba tepat aiz pakša siediejuse. Cikom suņs ād, nalīn, kai tik Robeits moluok, verīs, pi katleņa kluot jau Kāce! Itai juos mamuks sauc: vuorna pa pogolmu gonuos kas dīnys, olpom juos obejis pat apsarunoj. Tok jau vīšņa (pi myusu nav vuordu gosts voi gaška, pi myusu ir vīsi i vīšnis), koč i napraseita!...

Vīnā reitā jamūs pa kuleņu i pieški dzieržu damierstu skaņu. Izīmu uorā, a tī storks pyunis golā klabynoj. Nazkod Pītereits tī iz kuorts izcēle rotu mauli, tik perekļa storki nazkuo nasuoka taiseit. A atliduot atlidoj vysu laiku i dzīsmis nūklabynuot naaizmierst. Otkon kai cyrkā kaidā -- storks garai aizlīc koklu, a tūlaik klabynoj atlīkdams.

Kod taisejom „Skreineiti”, Varakļuonu izlūksnis aprokstā atrodu storka dzīsmis atdarynuojumu: „Kla-kla-kla!” Patyka i Juram, tik nabeja vairs laika īstruoduot gruomotā. Nui, tai storks i soka, kod klabynoj!...

A kai nazy storka „literari” sauksim?... Strodam ir tik žugure, Placinskam -- žugre, žugure, koč dūd i germanismus -- starkis, starks. Skaists vuords ir žugure, cīš pateik, tik deļ mani (i myusu molys ļaužu) jis ir kai poetisms...

Aizkiukova...

Kod asmu sātā, varu dobys bolsu izaklauseit, cik grybu... Jau ap kaidim četrim suoc čīpstēt, čyvynuot, vydžynuot vysaidi putneni, i -- kū gaišuoks, tū bolsu vairuok. Dīnā jī nazkai ar vysakū cytu sasajauc i vaira tai nasadzierd. Vys pīmiņu, kai nazkod Pītereits gulēja piertī i klausejuos putnu bolsūs. Piec spuornu šveikstūnis jis varēja nūsaceit, kas par putnu par pierti voi prūdu ir puorlidovs. (Kai piec kuo taida pierti tik par plyku izprīcu vītu turēt -- vys vēļ gryuts dūmuot par itū...)  

Juoņa dīnys reitā sprīžu sevī, ka dzagiuzis (Strodam dzaguze, Placinskam dzagyuze i dzagūzes lineni (syunu suga), a kaida nazy byus myusu „literaruo forma”?...) bolss vystik ir vāluoks par cytim, jei aizakiukova ap kaidim puspīcim. A varbyut pa tam, ka beja jau kuo na beiguse kiukuot -- mamuks soka, ka dzagiuze kiukoj tik da Pītera dīnai, a tūlaik aizsmyuk (pa Strodam -- aizsmyukst, a, kai ir „pareizi”, vēļ nazinim...) i tik kārc. Lobs vāruojums, pruotā naīītu! Dzagiuzis sezons ci godsdaļa, tai sokūt.

Šūgod dzagiuzis byušu klausejusēs garai -- agrā pavasarī „žālovūs” reidzinīkim, ka asmu aizkiukuota (cyti dzagiuzis vēļ nabeja dzierdiejuši): beju izguojuse uorā, tik okys iudiņa padzāruse, ni kimūsa naapāduse, kod jei mani „nūkēre”. Tīpat tāva sātā, skaidra līta, iz tīni šūgod asmu braukuse cīš bīži. Na vīgli tys, a grybātūs, kab tai vēļ garai, garai varātu. Turīs, mamuk!...

Pādejuo reize, kod dzagiuzis bolsu dzierdieju šūvosor, i beja Juoņa dīnys reits. Ilgys vīsi beja jau „nūlyuzuši”, Ilga ar Agri taipat. Beju kurynovuse gunkuri vysu nakti, bejom dzīdovušys ar Andu i Ilgu, tik na cytim jaunajim -- jī nadzīd. Agris lyka mums muzyku nu sova mobiluo, i tei beja Latgolys Radejis, -- prīca lela, skaidrys. Kod guojom molkys, ar Andu pat juoņtuorpeņa guņteņu redzējom. Vyss apmāram kai cytim godim, tik ļaužu mozuok i mozuok. I pi Izvolta publiskuo gunkura vaira nabejs kam prīcuotīs, a varbyut juo taida i navajag?... Raudzeju otkon dagaideit saulis lākta, tai i dzagiuzi dzierdieju, i cytus čīpstātuojus, sviļpuotuojus, čyvynuotuojus. Ar sauleiti sasavasaluot šūgod nasaguoja -- na jei pamalē, a tymsi muokūni cēlēs, suoce pa drupeitei smydzynuot, vajadzēja likt mīru gaideišonai. Iz cyta gods!

Aizkiukuot dzagiuze var na tik pavasarī! Tautys dzīsmēs par dzagiuzi apsamat tautuos atdūtuo meita, kas skrīn iz tāva sātu, tik jai -- jau spuorni par eisim: tī juos vaira napazeist (ci napīzeist). Par kiukuošonu tāva buore mamuks, kod tys naguoja gulātu, a snauduļova tīpat pi golda. I otkon -- a kai nazy saīt ar plotumā īmūšajom myusu dīnu kiukom i kiukuošonu? Jamūt nu liņgvistiskuos, na gastronomiskuos pusis?...   

Satikt sīvīti, kas bierneņa gaida...

Ir taidys breineigys ryndys dzejneicai i publicistei Andai Leicei (Līcei). A koņteksts ir itaids:

„Tik maz vajag smaidam. Satikt sievieti, kas bērniņu gaida. Pieskarties puķes vēsajam kātam. Aizmirst mājās ļaunu prātu. Kādā balsī saklausīt paldies. Aicināt pie galda. Atrast jaunības fotogrāfijas...

Tik maz vajag smaidam. Bet pietrūkst. Nepietiek. Visi tik gaida. Lūdzas. Pavēl. Un liek. Un aizmirst -- ne ņēmējam, devējam viss šajā saulē tiek.” (Itū nazkod, niu jau tuolajā 1986. godā, studentu kūpeigi duovynuotajā bloceņā īraksteja Vanda. Vuordi, kurī tai i nav aizamiersuši. A poša Vanda pa itū laiku jau div lelus puišus byus izaudziejuse...)

Šūreits maņ suocēs ar jaunu sīvīti, kurei četrys atlaseitis laiduse pasaulī, i vysi dāli! Dūmojams, tok jau koč kod sasajims i deļ meitinis -- sevkurys sīvītis myuža sapyna... Runa ir par Anneli i juos puiškynim. Bejuši pi veiramuotis, sakuop vysi ūtrajā pīturā piec mani. Vyss nūteik organizāti bez kaidys pīsaceišonys voi rausteišonys. Skaidrys, ka nūlīnu da jūs kaidu vuordeņu puormeit (pakluseņom buordama sevi, kam itūreiz nivīna soldonuma ni sūmā, ni kuldā...).

Kod kupluo saimeite kuop uorā, vīns muotis sūmeņu nas, ūtrys jamās aiz mozuo bruoleiša rateņu -- šys izceļšūt. I nūteik, kai nūdūmuots, -- i izceļ, i iznas, i taisnai pastota, kab braukt tuoļuok. Lobi Annelis puiši, skaidra līta. I jei poša vysod taida mīreiga i kuplai saulaina -- kai juos muote. Da i vyspuor -- ir pateikami ituos dzymtys ļauds satikt vysleidza kod i vysleidza kur. Itūs Slišānu (koč jī na Slišāni vysdreižuok, uzvuords puikom varātu byut pa tāvam) kaidu laiceņu nabeju satykuse. Kod pyrma nazcik godu sasaskrējom Breivdobys muzejā vosorys sezonys atkluošonā, mozī puikys beja diveji, a niu tys, kurs tūlaik gulēja rateņūs, jau taids meitu muons ‘šķelmis’ sasataisejs, ka tik turīs! Izkuops sirsneigi maun ar rūku i maņ -- pyrms minutu pīcu nicik napazeitai... Annele vēļ paspiej pastuosteit, ka Uko jau pavysam lels, i tai nūteikti i ir: akmiņs iz golvys nastuov nivīnam, a seviški augališkam bārnam.  

Uko -- Ontona Uparts... Tys ir poļaku vuords -- jūs volūdā uparty zeimoj ‘speiteigs, napaklauseigs’. A tys -- i labi, i nalabi reizē -- zynoma līta... Nazy kaids tys Uparts ir niule?...

Ka par volūdu runuot -- latgalīšim vuords „gaideit” prosa genitiva (cytim latvīšim -- akuzativa): gaideit leita, nagaideit rudiņa, gaideit snīga, nagaideit lela soltuma i tai tuoļuok. Itei latgalīšu volūdys sintaksis līta sova pietnīka vēļ gaida... Ar lītaunīkim itamā ziņā latgalīšim daudzi kas saīt kūpā, na ar cytim latvīšim.

Mädchen für alles...

Kai kuram dzeivē nūlykts, tik par sevi jau seņ ar itū vuocīšu izasacejumu smejūs... Juņa beiguos teiku saukta vēļ vīna cauruma aizbuozt -- „Kolnasātai” vajag paleiga pi volūdys i cytu puslapeņu, cikom Iļze aizjimta. Nu ka vajag, vajag. Nivīns cīš i nasaklausa, kod raugu speiruotīs, kaids ta nu mani žurnalists, da vēļ radejis?... Na reizi lomovuse jūs asmu, i na jau pa tam, ka byutum lels koss piec dobys, -- naprofesionalys darbeibys ir tuos, kas dora troku. Pyrmuok vysu leigumu paraksteišonys puorvaicoju i raidejuma prīkšneicai (kod itys vuords myusu volūdā vēļ tik suoce īsaīt, raksteja: prīškineica, i tam nabeja ni vainis: ka kurs atsarūn cytim prīškā, jis i prīškinīks; sokom tok prīškauts < prīškys auts, prīškejī zūbi i tml.), voi nav baile „īsagruobt”? Jei atsvīž, ka ni mozuokuos. Vysa raidejuma taiseituoja „Kolnasātā” ir Daira, juos omota radejā nu angļu puorjimtā vuordā sauc i papeirūs roksta „modernai” -- produceņte... Saprūtu jau saprūtu, ka bez jaunu svešvuordu naapsaīt i latgalīšu volūdā, tik kai na varams „nasuopeigi” ituo procesa gribīs...

Tai tod -- vajag i vajag! Jaunuo „šepta” pasūlejumu puorsprīžu ar vīnu ūtru sovejū, a jī vysi kai vīns -- ej i ej: lītys navar nūlaist! Ka tai padūmuot, latgalistikys vaicuojumūs sova zynuošona ir, eistyn varu byut par paleigu. Golvonuo bažeišonuos laikam ir par tū, ka nazy voi ar vysim jaunajim variešu labi sasaprast: radzāts to vysa kuo, a ar kū i ap kū kaseitīs i bez radejis gona... Voi nadasabuošu tik jauna krysta iz kokla?.. Mani drūsynoj otkon: nā, nā, pyrmī rogi jau aplyuzuši i leceiguokajim. (Ak, otkon puorcālums! A kai nazy jiedzīņa „lecīgs” byutu latgaliskuok pasaceit? Augši lākuotuojim? Tim, kas cylojās? Tim, kas iz lela nasās? Pa prīšku laksteituojim? Ot, tev i latgaliskuos rezervis abstraktim apjāgumim -- nav itei volūdys daļa mums nicik daudzi kūpta!...) Nu, ka jau ragaiņu studejā nav, var raudzeit... Tikšūte taisnys rūkys vadeita -- Daira sūla telefona i iņterneta namīru. Tys labi. Vystik drupeiti baile palīk: jaunajim -- jaunūs guodi i golvys na mozuos. Tok variešūt jūs vadeit, tys byušūt pat munūs dorba pīnuokumūs...

            Labi, raudzeisim!...

Pyrmī teli pl...

Zvona Maruteņa -- lai nūsaklausūt i nūsaklausūt 24. maja „Kolnasātu” -- tī breineigi jaunī i runojūt labi! I eistyn -- „Gostu” sadaļā runoj diveji puormeiš: puiss i meita. Stuosta tū aiz tuos taidys prīcynojūšys lītys -- jaunī iz Kuorsovu atsagrīžūt: sāta valkūte, da i nav kuo garai pa pasauli volkuotīs; gona jūs pusē i dareit grybātuoju, nūdybynovuši sovu apvīneibu, par „Pūgu” pasaukdami; pi jūs ļaužu naškirojūt -- vysi krīvi seņ jau latgalīši asūši, nikaidu volūdys barjeru. Īīt pruotā muns nazkodejais klauseituojs Valerejs -- krīvu puiss nu Kuorsovys pusis, kurs staigova iz latgalīšu volūdys nūdarbeibu, kab vuiceitīs latgaliski raksteit, -- eistyn ni vainis taidim nalatvīšim!...Vēļ nazkai ar itū pat Valereju viļcīnī sasaskrējom, i beja pateikami, ka ir par kū puorsprīst obejim, -- puiss beja dzeiveiguma pylns i vāluok. Lai tik, lai tik vairynojās taidys „Pūgys”, tok jau i sovys adatenis ar dīdzenim aiz jūs!...

„Pūgys” puiss ar meitu vys stuosta i stuosta. Pasaprīcuot var na tik par jūs guodim, a i volūdu -- raita i boguota. Beiguos puiss vēļ frazeologismu dalīk -- par pyrmajim telim i tū, kas ar jim nūteik, pavasar pyrmuos zuolis pīsaādušim. (Paškiru „Kolupa izlūksnis vuordineicu”: tī atguodynuots, ka pliuteišona nu romūleņu puorīt, kai patīseibā i ir.) Tuoļuok volūdā -- jau nūzeimis puornasums suocās: vāruojums dobā teik puorcalts iz cylvāka. Semaņtika, tai sokūt. Izdzierduse puiša saceitū, net bolsā aizasmeju -- beja jau kuo na damiersts itys izasacejums. Nu ūtrys pusis, -- pas, pas, kas ar tū myusu mēli, -- Kuorsovys pusē, izaruoda, soka taipat kai myusu molā! Nazy voi i čyulim ir taids frazeologismys (vuords Mīlenbaha-Endzelina vuordineicā ir)?...
Itaidys konstrukcejis volūdnīkam gryuši dasnādzamys -- publiskā runā cylvāki nu jūs bāg, a, sovu ļaužu lūkā runuodamim, -- nav kas aizroksta. Tai i raunās komulī volūda-volūdeņa, na vairs ezeits kaids... 

Volūdnīkim, ka kurs tuo vēļ nazynuotu, slyktu / švaku / nalobu vuordu patīseibā nav vyspuor -- jī jūs dreiži pa lakteņom salīk: itys taids, a itys pi cyta kuo turams.