Vierbu, vierbu!

I Pyupūlu svātdīne byus puorskriejuse... (Hm, pa Strodam – pyupūls, pyupūļneica, pa Bukšam-Placinskam – pyupola, byunūt „strodklauseigam” iz vysa symta, izīt, ka juoroksta ir – Pyupūlu svātdīna. Tik jau pi vacuo 1992. gods „Lementara” nūskaidrovom, ka Latgolys izlūksnēs dominej forma svātdīne, partū rokstūs lītojam jū, a par pyupūlim vēļ byutu juopasaškūrsta. Koč varbyut tys na tik svareigi – nazkod Krystus Jeruzalemē vysleidza tyka satykts ar palmu, na pyupūlu zorim, ka jau tai, a palmys pi myusu tik botaniskajūs duorzūs...) Tik na par bazneicu te gribieju, a par tū, kai mainuos ļaužu saprasšona...

Myusu mozūtnē skaitomais teksts itamā svātdīnē beja itaids: „Vierbu, vierbu! Par tū lelū škierbu – veseleiba vydā, naveseleiba uorā!” Beja padareitys durovys, koč na pavysam atdareitys, i par tom tai naveseleibai vajadzēja bēgt nu sātys, partū ka, itū saceidami, Pyupūļneicys reitā bārnus i vacūs ar pyupūlim pēre. A pasokit niule tai, kod vuorda „škierba” nūzeime ir sasašaurynovuse, -- smīklys na vīnam. Da i poša na vysod par tū "lelū škierbu" cytim pastuostu... I školā zeimuļu druozt vaira nadreikstūt, kam vuordam "druozt" asūt vēļ vīna (dīvamžāļ, cikom kas cīš aktuala, kam pasauļs pasalaids) nūzeime. Naseņ sajiemu pīzeimi, ka jaunu vuordu "ījimt" vuordu kruojumā  navajagūt – ar ījimšonu vysi saprasšūt koč kū cytu... Tik i "īkļaut" na myusu vuords! Tai, kai suoc dūmuot, pi daudzi kuo var dasasīt. A patīseibā -- nu lai tok k(l)ecinej, šaipuos i šveikstīs par kū kotrys grib, voi ta vuords nu tuo slyktuoks (voi lobuoks), ka jam kuruo naviņ apziņā jau cyta nūzeime par prymarū palykuse!? 

Vasali (na vasaly -- tai soka tik Latgolys austrumu molā) vysi!

Labtik īsaskriejs...

Labtik īsaskriejs jau i „jaunais” (koč vairs nicik na jaunais), 2017. gods... Tok jau īīs viesturē kai 1917. gods kongresa symta godu pīminiešonys laiks. Ci ir svātku sajiuta? Žurnalistim atsoku, ka ir, a patīseibā – lels pīkusums... Pīkusums nu vysa – nu vuiceibu procesa, nu nabeidzamuos apstuokļu mainis, nu sovstarpeigūs nasaskaņu, itūšaļt vairuok volūdys kai cytuos lītuos. Tai, saceisim, „sasaplēsem” deļ pīminekļa rokstu viesturyskuo kongresa gūdam. Nu kai var, volūdnīks byudams, skaiteit formu Vydzeme par napareizi raksteitu (asūt saliktiņs nu videjuo zeme, na vyds ci vyda zeme), taipat pyrmū rūku dūt nu vuocu volūdys pajimtajam saikļam „un”, vēļ vairuok apstuokļūs, ka „i”, pat pi vysu pošu smolkuokūs mierejamūs instrumentu, rūkā jimtu, a nu nikai navar atdūt tik krīvim par jūs montu? A nūruodomūs vītinīka vuordu jaukšonu izlūksnēs veirīšu i sīvīšu dzimtis lokativā (piec gramatiku: (i)tymā kolnā, (i)tamā vītā) pījimt par raksteituoja izalaseišonys vareibu. Pa munam, kū vairuok variantu, tū skaidreibys mozuok, tū izalaseituojam gryutuok. A kū lai deļ sevi pajam tys, kas myusu mēli tik vuicuos, ka var raksteit, „kai grib”? Puorsaplēsem, atškireiga daudzuma (tok jau) mīļu kuortu sevī nūsādynuodami, a golā saguoja, ka doncoj tys, kurs par muzyku moksoj... Respektivi, byus tai, kai Rēzeknis dūme byus par lobu pīzynuse. Tok jau ar sakralū "ō", kaida 1917. godā raksteituoji vēļ napazyna... Turēsim nūceju (cerēsim), ka cytaiži byus bez klaidu, kai ba Eļksnis ass bejs par ekspertu atsaukts. Koč klaida tī byus tai voi tai: kongresa sasprīdumi (lāmumi) tyka pījimti  kongresa ūtrā dīnā, kod pīsadaleituoji lasejuos Tierdzeibys školā, na vairs kinoteatrī "Diana" (t. s. "itamā vītā"...). Sitīs durovuos, cik gribi, ka juos jau aizdareitys, -- nagribēja sadzierdēt mani "lelī" sprīdieji...

Komuot

Deļ naīsadavušuos sadarbeibys Latvejis Radejā nazkai i iņterese pagaisuse, kas ar tim raidejumim tuoļuok. Da i laiks taids – par latgaliskū vaira nav juokaroj, tys ļauts kuo na vysur, partū tai saucamūs latgaliskūs „produktu” myusu dīnuos vairuok i vairuok. Tik ci lobi jī? I cik nu jūs var vuiceitīs mozuoks zynuotuojs? 

Kab „naatpalikt nu dzeivis”, šod tod arhivā pasaklausu i LR, parosti – vairuokus raidejumus. (Nu Iļzis ar Edeiti nazkod prīškā lyktuos „Kolnasātys” strukturys tī vaira ni viests. Partū ka, saceisim, kab par Latgolys kulturys viesturi cytim viesteitu, tei pošam koč cik ir juozyna! I tam leidzeigi. A kam tī daudz prācavuot, ka vysur "demokrateja"!...) Tai klausūs nazkurā „Kolnasātā” skaidruojumu vuordam komuot i ... ak, Kungs! Paklusātu lobuok, ka nazyna, na cytu maldynuotu!

Komuot asūte germanisms. Nu nā, duorgī muni, nikaids ni germanisms, a taišni lobs baltu ciļmis vuords! Cyti latvīši lītoj slavismu mūceit, a mes, latgalīši, juo vītā sokom – komuot. Komuotīs 'mūceitīs' i reizē '„komulī” rautīs, viļktīs'. Skaidruotuoja etimologiskī mekliejumi saisteibā ar komuli nabeja napareizi. Tik kai tys tai var saīt – komuļs ir myusu vuords, a komuot – jau germanisms? Ha-ha!

Par komuošonu stuosteits i Macileviča „Pavuiceišonā”. Īīt pruotā nazkurā „zynuotniskā” rokstā skaiteitais, ka Macileviča Mara asūte Muora. I vēļ nazkaidi mitologejis sluoni aiz ituo tuoļuok škatynuoti. Patīseibā Macileviča Mara nav nikas cyts kai tys pats lītūņs ‘lietuvēns’, pūliski mara ci zmora...

Cik bīži niu ir tai, ka juosoka kai vacajim – byutu gudrys, ka byutu paklusiejs!...

Robeits...

Sātā par vēļ vīnu dzeivuotuoju mozuok. Nu vakardīnys tai... Dasaguoja aizmidzeit Robeiti – kuojis vaine beja tykuse tik lela, ka jis jū jau vylka leidza. Kai bluki kaidu. Ni kauce, ni kai cytaiži ruodeja, ka jam suop, tik palyka klusuoks i kluosuoks, gulēja pīsauleitē garuok i garuok. Pavasara beja dagaidejs – kaida četrapadsmytuo sovā suņa myužā... Var saceit, ka jau kuo na gardzeivuotuojs. Kai i juo saimineica... Robeits mamuku puordzeivova par pusūtra goda. Tei vys pīminēja, kai Evaldam par Robeiti latu atdavuse „iz rūkys”. Žālova juo, kam Robeits vysod stuovēja dasīts. Mamuka vuordim – „kolta pi cepa”. Sātā beja pastuojuse nazkaida sugys suņu era i vysi cyti beja „lobuoki” par bezsugys Robi. Tik Agris ar jū olpom paskraideja, i otkon suneits „kolta” pi sovys budkys. Nūbiegšūt kazyn kur!...

Kod „saimineica” beja paceli, suneiša vairs nasiejom, i nikur jis nabāga. Kam jam bēgt nu sātys?! Sovus „puiša” ceļus palaikam, skaidra līta, izstaigova, tik vysod grīzēs atpakaļ.

Atstaigovu jam pakaļ ar bļūdu vysu Leldīni, a atsavasaluot ... nasaguoja. Pādejā reizē, jau patimsī atguojuse nu bruoļa, vēļ apglaudeju jū prīšklietī, dasys gobolu iznešu, a iz reita Robeits beja izgaiss. Guoja stuņdis, a suņs kai gunī! Ar vysu sovu navasalū kuoju... Izasaukovu, izabeju, izajauču pa vysurīni – pa pyuni, ap klāvu, pa vītom, kur jis beja paguojs, paguojs i otkon guliejs. Robeiša – nikur! Tai i nūbrauču „iz četrinīka” (autobusa), juo ni atroduse, ni pabarovuse. Zvaneju Juoneišam, tys nūbrauce nu reita, apsavēre. Atzvaneja, ka Robeits sātā i guļūt ustobys prīškā. Ka jam pamastū pīna putru padevs, ka Robeits ieds. A pādejū reizi draugam koč gaļvenis paglaudeit nasaguoja... Kod atbrauču nedeļgolā, vyss jau beja beidzīs. Bārni vysu beja padarejuši ciļvieceigi, paļdis jim. Varbyut i lobuok, ka naredzieju Robeiša aizīšonys, koč bez osoru vysleidza nikai...

Kur jis tūvokor beja pagaiss? Niule dūmoju, ka līta skaidra. Myusu molu tai puorjāmuši babri, ka vysur vysapleik jau leli pūri. I pylni iudiņa na tik pavasarī voi piec leita. Paradize (pi myusu saceja – rajis; dzeivoj kai rajuos) dzērvem i cytim putnim. Salidovs jūs šūpavasar beja daudz i klaigova tai, ka pogolmā dzierdējuos. Vys jau Robeiti beja dziņs vydabolss, jis navarēja nūbyut sātā, kod putnu bolsu naatsaklauseit. Guoja jūs giusteitu, i navasals byudams. Nūsēdēt a ni, kod tai pūri da meži kairynoj. Ka naatguoja atpakaļ vairuok par pusdīnys, – tok jau spāka natyka, kab grīztīs dreiži...

Tai ar jū beja jau vairuok mienešu. Vetuorste saceja, ka Robeiša vainei paleidzēt, varbyut, varūt, jam kuoju nūgrīžūt, tik nazy voi jis sovūs godūs nu narkozis puorsamūstu... A vaine suocēs kai ba nu nīka – iz kuojis suoka augt nazkaids suopuļs, izaruodeja, – nalobais... Ka byutu kuram tics pruota, ka suopuli vajag izgrīzt par reizi, varbyut suneiša vacums byutu bejs vīgluoks... Koč i vetuorste mīrynova, ka sovu vaini jis maneišūt tik kai trauciekli, kod gryutuok paliks staiguot, a suopēt jam nasuopēs i jis labi ēss da pat smiertei. Nui, ēde. Tik juoraud ir vysleidza, i nūdeveibys sajiuta napuorīt... Sātys sorgs, vysu pamasts...

Bārni Robeiti paglobova tīpat pi kliets styura, kur jis vys sēdēja, sātys ļaužu gaideidams. Niu sātu sorguos myužeigi...

P.S. Raksteits apreļa beiguos. Ir decembra gols. Suope – turīs...

Dialektologejis lasejumi

Par nagaru laiku iz filologiska pasuokuma losomēs sovā fakultatē. Ap profesoris Martys Rudzeitis dzymtū dīnu, kurei 4. novembrī. Jau nu 1996. gods tai. Itū saīšonu par Dialektologejis lasejumim saucam. Vīna ūtra „leluo volūdneica” ir sacejuse, ka jimūs nikuo nav, cyts myusu lasejumu par mozajom konfereņcem sauc. Kai soka, -- cik cylvāku, tik i golvu. A golvuos guodi vysaidi... Pasuokums ir breivpruoteigs, par varis nivīns iz juo nateik dzeits, pīsadaleituoju vysbīžuok nav daudz  -- puors dasmytu. Nu 221. kabinetā vysleidza par šauru -- asam raudzejuši i tī. Niule itū vītu turim tik deļ čaja dzeršonys piec vysa.

Piec tradicejis pyrmais referats lasejumūs ir iz vysu nūpītnuokais -- par kū naviņ jaunuoku latvīšu dialektologejā, kaidu problemvaicuojumu, jaunu pietejumu. Šūgod Ilona stuosta par Ūšys upis krostu apdzeivuotuojim i jūs runys atskireibom. Nabeja, nabeja gudri dareits, Latvejis izlūksnis  piec tuolaika pogostu pasaucūt, najamūt vārā jūs veiduošonuos viesturis. T. s. Rudzātu „izlūksne” -- tam lobs daruodejums. Naapdūmuota administrativuo daleišona i puordaleišona ir vāzda skrytulī sevkurai vaļstei.

Lasejumūs ir vēļ ūtrys i trešs i var byut pat catūrts referats ci ziņuojums. Golā -- kaida naviņ naordinaruoka byušona. Šūgod tei ir izdavuma „Latvīšu dialektu paraugi” pasumynuošona. (Hm, ka burtiski, sumynuot tok zeimoj ‘bučuot’!... Na tik pryušu tekstūs, myusu pošu Austrumlatgolā vuordu itaidā nūzeimē vēļ lītoj. Tai i Valeiņs nazkod saceja, khe-khe...) Kod dorbs golā, var kavētīs atmiņuos pi vīna ūtra „korstuokuo” momenta, kuruos naviņ aizakeršonys, puorprotuma, atkluojuma, kurioza. Kur vēļ vairuok jūs, ka na dialektologa gaitā!... Runojam i par taidim, ar Mežu vīns ūtru iz zūba pavylkdami.

Ka jimt itū vysu plotuok, i Dialektologejis lasejumi olpom (šaļtim, breižim) suoc ruodeitīs „naproduktivi” -- varbyut navajag vaira jūs taidu, ka vysi tik skrīnūši, vysi tik „aizjimti”?... Nu ūtrys pusis, kai lai vīglu sirdi atsasoka nu lobys lītys, kai lai atsvīž laseišonūs, kas tykuse tradicionala? Piec lasejumu vaicojās kolegys, kod jī byus, prosa draugi geografi. Lasejumūs ir vareiba dūt vuordu studeņtim, kam taipat sovs lobums!

Vyss saīt labi i šūgod, koč i na lelā ļaužu pulkā. A kam tūs pulku, ka tai padūmuot, -- ka tik vīna pruota ļaužu ‘domubiedru’ vēļ ira! I jūs -- kai ira, tai ira, paļdis Dīvam!...

Par ituogods lasejumu „centralū asi” laikam var turēt Ilmāru Mežu. Koč i na volūdnīks jis. Diski izdūti ar  lelu juo prācu, niu stuosta par suoktū pietejumu pi latgalīšu uzvuordu. Sēd cylvāks arhivā dīnom, valk uorā zinis nu tautys skaiteišonu. Da šam nivīna nadareits dorbs. Smejūs sevī par juo pīzynumu, ka latgalīšu uzvuordi ir iz vysa saistūšuokī. Na kaidi Kaļneni, Bierzeni, Līpeni zam eilis, a pavysam naskaidrys i arhaiskys onomastikys sluoņs! Byus i mums sova „uzvuordu geografeja”, jamūt krīvu onomasta Vladimira Nikonova terminologejā, byus. Seņ jau laiks taidai!

Rudzeitis pyrmuo „meitine” Beatrise duovonai sovu jaunū gruomotu atnasuse... Eh, labi!

Baltistu prīki

Kod gods īt iz beigu, kai lai napasaprīcoj par tū, kas lobs bejs!...

2015. gods paliks viesturē kai XII Baltistu kongresa gods. A tymā? Tymā -- i latgalistikys sekceja beja!!! Padūmuot tik -- lels storptautysks volūdnīku saīts (ap 250 referentu nu apmāram 20 vaļstu!), a jimā -- atseviška latgalistikys sekceja dorbojās!... Prīca! Skumdynoj kongresā tys, ka „vacuos gvardis” vaira namona, vīns pats Zigms Zinkevičs tik variejs atīt... Nu koč vīnu baltistikys legendu jaunī vēļ redz!...

Ar pārnejuo rudiņa bādu (myusu vysod styprais mamuks, i pieški ... ak, Kungs!...) saprotu i nasaprotu reizē, kū i kai dorom tuoļuok. Latgalistikys sekceju dasacejom ar Alekseju -- nu Rēzeknis, pādejā breidī. Ar filologu nūvālynuotū „izakasšonu” riezeknīši jau beja paspiejuši kongresam sovu sekceju dasaceit. Otkon ar nūsaukumu nu gudru svešvuordu -- kuoreigi jī iz taidu kai kačs iz kriejuma, nu golā poši i „izvalk”, paļdis Dīvam! Lelais valnavuotuojs ‘rosinātājs’ baltistu kongresā nūskandynuot latgalistiku -- vīns gudrys lītaunīku lingvists, ar kurū Aleksejs beja fonetiku konfereņcē ticīs. Rēzeknē itū rūsynuojumu puorsprīžam dziļuok, -- nui, par kū lai baltistu kongresā nabyutu latgalistikys!? Koč i jau nazcik reižu asam sovā storpā puorsvīduši, organizēt vaira taidys konfereņcis ci nā -- pamoz mums spāka, a dajimt kluot vysakuo (kai niulenejūs „Tāvu zemis kalendarūs” -- saturā lai voi kas, ka tik bīzs i ar bazneicu iz vuoka!...) -- nasagrib. Nūpītna līta tei myusu latgalistika, na kaida staipoma, raustoma spēleite (kaiteņa, cackeņa) nasapraškys rūkuos.

Nūdūmuotajai sekcejai nūceju (jaunuokūs laikūs sokom -- cereibu) turim na tik iz Latvejis puorstuovu (ceļu kuojuos vysu myusu ekspertu komiseju), a i uorzemnīku (Nikole, Iļja, Bernhards, Sturla, Norberts, kurs nu lītaunīku -- jī tok pietej ci sovūs pietejumūs ījam i latgalīšu volūdu!). Tik, kai zynoms, na vyss, kas nūdūmuots, izapylda. Kurs brauc, tam jau saplanavuots kas cyts. Da i vyspuor, cik tūs lingvistu ir, kam latgalīšu volūda iņteresej piec byuteibys? Nu i lai, byus mozuo sekceja! Tai i saīt. I labi saīt! Prīca, nui. Kai soka, varējom i sevi paruodeit, i cytu beja gona laika pasaklauseit.

Kulturys programā dabojam apsavērt nazcik lītaunīku senejūs drukys dorbu originalu. Aktualizeju deļ sevi karti, kur Rūbōna, kai nazkod Daugovys sauce, redzīs. Pasalaimej dabuot Donelaiša izstuodis kataloga. Malaci (varbyut vajag saceit moloci, kai ap Viļuonim?) kaimini, verīs tik i prīcojīs!... Cytā vokorā -- pījimšona pi Latvejis viestnīka Semaņa. Tī vysam prīškā -- nazkodejuo viestnīka latgalīša Aļberta Sarkaņa lobuo slave, kas taipat sylda. Kongresa beigu vokorā Girdeņa dāls dzīd žemaišu dzīsmis iz tāva raksteitūs vuordu, i otkon atminis, atminis... Slovonais Alekss Girdeņs (Aleksas Girdenis) beja myusu Reiņa Bārtuļa (Bērtuļa) lobs draugs. Kod agruokūs godūs lītaunīki cīmova fakultatē, saīti parosti beidzēs ar Girdeņa žemaitiski skaiteitū gobolu „Pypkė” i kolektivi dzīduotu čyguonu tautysdzīsmi... (Hm, pi myusu saceitu -- cyganu. Nom. cygans, gen. cygana, sīv. dzimtē cygonka, cygaņceņa. Ap Zīmyssvātkim ļauds da kaimiņu īt cyganūs. A čyguoneicu (sieņu) myusu mežūs nav.) Vēļ leluoks puorsteigums ir italīšu puiši ar sovu brašū „Bella, čao!...” Īdama iz vīsneicu, dzīsmi dyucu pi sevi latviski, raudzeidama dasaguoduot vuordu: „Rīta stundā no miega modos: „Sveika, māmulīt, māmiņ, tu mīļotā...”” Koč kas nu munys studenta jauneibys -- beja nazkod taidi politiskūs dzīšmu festivali Latvejis universitatē...

Ai, labi ir Viļņā, pateik maņ itei piļsāta, pateik vacuo universitate ar juos naskaitomajim pogrobim, ejom i labiriņtim! Latgalistikys sekcejis dīnā nu jūs mani „gluob” Gintare, paļdis jai! -- izīt pretim, saprozdama, ka varu blūdeit, i dreiži nūvad, kur vajag. Sastdīnē iz Kernavi nabraucam, ar Edmundu nūrunuots sasatikt vāluok, varu vēļ izstaiguot kongresa vītys. Baltistikys katedrā salasejuse sapierktuos, saduovynuotuos gruomotys, īsagrīžu Domus Philologiae, kur niule klusums i mīrs. Tī -- koridors ar lītaunīku kulturys darbinīku bareljefim, tī -- zaleite ar sīnu gleznuojumim. Pieteit i dūmuot var stuņdem. Galeigi atsavasaloju nu piļsātys, pastaiguodama pa vacpiļsātu i nūsalaizdama pa Literatu ūļneicu da pat sv. Anis bazneiceņai. Pa lītaunīkim jei -- Onos bažnyčia.

Palic vasala, Viļņa! Da cytys reizis!

Jau gods...

Jau gods puorguojs, kai mes bez Tevi, mamuk... Ci esi da cik kuo mīrā ar mums?...

Cepli nūjaucem, kai Tu saceji, juo vītā niule plita ar čiteņu. Sylda labi, koč vyss vēļ nadajiukts. Juoneits ar Viku paleidz taiseitīs tuoļuok. Ar Reineiti vacū beseņu pi krylca nūgrīzem, nūlyuzušū šliuceņu pi pyunis. Cytus ūgu kryumus -- aroneju, šliucenis i pat upynuojus -- labtik pagrauzuši bebri, duorzuojim niule pavysam gaišs byus, ka kū siešūs iz cyta gods Tovā gabaleņā...
Bejom Tev mišu aizsacejuši, tok jau dzierdieji -- taidi naparosti saulis stori te pasaruodeja, te gaisa pa mišys laiku lūgūs, pat bazneickungs beja īvārovs... A vokorā buobenis Geņgereišūs dzīdova saļmus -- Valentina, Anita, Ilona, abadiv Deļveri beja, vēļ Inta, Anda, Alida. Ladze ar Broni dzīdova i lyudzēs. Beja Ontons ar Klavu atbraukuši, Agreits, Juoneiša saime. Pa vydam Tovi mozmozbierneni jaucēs, tik vysi vērēs syltom acim iz jūs, nadūmoj! Jauna dzeiveiba sātā ir jauna cereiba... Lyugdamīs par Tevi, cytu naaizmiersom: Tovs Upceleits i Juoņs tīpat nu sīnys vērēs, i tietjuku pīminējom. Irena paviesteja, ka Kesteru Broņce tikū Reigā paglobuota -- zynovi? Mierst Tova laika ļauds tys piec tuo... A Tovys Monei dzīduotuos bieru dzīsmis īroksta tai i naatrodu, koč puorsaklauseju daudz. Varbyut nagribieji, kab atrostum, -- kam tei bieru, na pamenku dzīsme... Atrasšu cytureiz i atdūšu -- lai vuicuos. Anda niule iz koru dzīd, redzi jū?... Ladze pi pamenku golda tai dūmeigi nūsaceja: „Tagad es pats vacuokais dzymtā...” Velta par dorbu naudys najēme.

Piec mišys Doņuks izvodova myus treis -- Tekle ar Lauru beja atbraukušys nu „Tr. zv.”, koč i na Tovs „iņceliˑgentnais puiss” vairs -- pa vysurīni vysapleik. Undrukānu es napazynu, kauns! Vajadzēs kod naviņ kuojom apstaiguot, navarātu byut, ka vyss tik cīš puorsavierts -- varbyut tik pa mašynys lūgu pasveša tei apleicīne ruodejuos. A Kolna Romuli jau kuo na nūkosti grantā, i Tu napazeitim...

Iz reita kryta lāns snīdzeņš, tai mīreigi i skaisti. Zeme teira, teira, i pasauļs bolts... Guojom da Lelajam ceļam, kab braukt da bazneicai ar Andu i Reineiti -- jis pīkolpova i sastdiņ, i svātdiņ. Advents, Advents suocīs, tai ir. Kaladys pajēmem, pajiemu i deļ bārnu, kas zyna, kurs byus, kurs nabyus, nu sovu byušu padarejuse.

Tovu nūmieršonys dīnu byus vīgli pruotā turēt -- kai pīdzymi 29. datumā, tai i nūguoji 29... Myusu rūzis iz Tovys dūbeitis beja ar boltu snīdzeņu, sveceitis izdagušys, i obejis bazneicys, kur iz 15. augusta pierktys, taipat: laiks mīreigs. Lai mīrs i Tev! 

Ci tyka Tev koč cik syltuoks nu ituo vysa?... Voi esi koč cik mīreiga par mums?... Tik nabādoj!...

Jau es Reigā, sātā palyka Doņuks ar puišim, Anda sūleja dasavērt. Izakurynuot paspieju, sātā sylts.

P.S. Tovs Robeits -- dzeivs! Suopuļs jam vēļ vosorā pleisa, vys laiza, nabogs, rānu, pleisumu leluoku taiseidams. Ilga deļ juo syuta zuolis, „pukojam” viersā, varbyut aizaviļks...