Lapatnīki lūgā

Nu agra pavasara da vāleima rudiņa muni „apartamenti” Geņgereišūs ir krylcs -- tai pi myusu sauc tuo, kuo Latgolā pasauc vysaiži -- par kriņci, skriņci, par gankom, gaņkom, ruodīs, jaucūtīs divejim jiedzīnim: ‘lievenis’ i ‘veranda’ nav vīns i tys pats. Plotnīki te zynuotu lobuok. Taidys nūjumis pi ustobu -- valejis ci jau ar lūgim i durovom -- taiseitys vāluokūs laikūs, kod beja rūceiba i valis par kū naviņ „kundzyskuoku” dūmuot. Vēļ i saļkys pi tuo poša var daskaiteit, myusu pusē taida beja pi Martaļa  Donis. Krylcs munā laikā beja jau kuo na pi vysu -- ļauds beja apjiukuši ar sadzeišonu kolhozā (tai viņ jī nūtykušuo sauc i kūpeiguos ci kolektivuos saimisteibys vuordu kolhozs asimilej pa sovam; pi myusu beja -- kaukozs). Godu desmit pīcpadsmit laikā lauku ļauds beja jau koč cik atsaspāruši i kolektivai dzeivuošonai.  

Myusu krylcu piec mamuka aizsacejuma sacierta Kaļvusolys Jozops -- jai beja tics kauns, cik vīnkuorši babuka bērēs (1962. g.) leits beja sapūstejs jūs ar tāvu rūštū nūjumi pi ustobys. Cik pologu tūlaik samaituots!... A pologi beja duorgs monts nazkod, vyss tok vēļ sovs austais turējuos. Mamuka staklis (cytur saceitu -- stuovi) vēļ pīmiņu i krylca ciersšonu drupeiti -- guoju ūtrajā ci trešajā klaseitē.

Krylcā nivīnam namaisu, i maņ nivīns namaisa. Kod Pītereiša bārni beja mozi, jī nikai navarēja dagaideit, kod cjoce izīs da jūs. (Koč jī mani nu suokta gola par Lidys taņti sauc -- varātu padūmuot, ka i myusu saimē germanismi puormuoc slavismus, tik tai dreižuok nūtics pa tam, ka Doņuka atlaseitis pasaulī pasaruodeja pyrmuos i koč kai definēt myusu vysu, kas ap jim, -- vajadzēja. Smīklys beja i par mamuku -- kod jū pyrmī unuceni suoka par uomi saukt, jei net muosai pasažālova, sok, edz, muos, da kam dadzeivovu, -- jau pošys unuki par uomu suoc saukt!.. A uoms pi myusu ir tys pats, kas cytur Latgolā uovs, uovaklys... Gols golā palyka, ka Geņgereišūs bārnim dzeivoj baba.) Kod pacīteibys nabeja vairs nicik, Pītereits salaide bārnus krylcā, i jī apstuoja munu vītu vysi treis... Muosys nūstupeja bruoleišam -- Agreits beja pats mozuokais, jū palaide prīškā. Vajadzēja ceļtīs, partū ka beja i vaicuojums: „Tu kū gordu atvedi?”... (Ka jimt tuoļuok, itymā bārnu vaicuojumā -- jau i latgalīšu runys deformaceja -- pa vacam te byutu genitivs: „Tu kuo gorda atvedi?”...) Krylcā varu guni dadzynuot, cik garai grybu, i bīži tī aizmīgu ar vysu gruomotu ci kaidim papeirim. Krylcā vyslobuok monuos, kai jauna dīna suocās... Na tik deļ gaismys sveiduma viņ -- nu tīnis lobuok dzierdīs, kai viļcīni staigoj, kai pavasar vardivis kūrc, kai nakt palādys saukojās, kai i kod reitā putneni mūstās, kai leits olpom sejoj ci kopoj. Leidza ar pasauļa daudzbaļseibu i pats jiutīs dzeivuoka daleņa vysā...

Itūreiz golvys paceļt nu papeiru stota nazkaida kai šalkūne (a varbyut pareizuok byutu saceit -- šolkūne?), kai šveikstūne. Pasaveru lūgā i sasatryukstu: desmitem vysaida leluma lapatnīku (cytur Latgolā jī byutu lepestnīki, tauryni, metļuki ci vēļ kai; Reķēnai lepetnīks / kuopustnīks / kuopustdierška i skaidruots kai 'kāpostu baltenis') sytās pret styklu. Verūs iz jūs laiceņu i slādzu guni uorā. Aizmīgu ar dūmu -- edz, kai gaišuma vajag vysim!... I vēļ drupeiti -- par pruotā īskriejušū sakaru ar Kolinys Makkalovys romana „Dzīduotuoji ierškiežu kryumā” („Dziedoņi ērkšķu krūmā”) legendu. Tamā -- par kai ba bezpruoteigim dzīduotuojim putnim i jūs pādejū dzīsmi...

Pa Vuorkovu i cyturīni

(Kai druož tys laiks – semestris beidzīs, a seseja sevī īruovuse vysā!...)

31.05.2014. Uf, īsadeve! I Dairys rokstam dalykts punkts (pošys pārņ rūsynuots temats -- par t. s. dziļūs i nadziļūs lībiskūs izlūkšņu nūškieršonu Kūrzemē), i korektura „Baltu filologejai” sataiseita -- varu braukt iz sātu! Prūtama līta, itys na vyss, kū byutu vajadziejs padareit majā, astis stīpās nu vysu pušu i olpom jau sapynā ruoduos... Vystik cylvāks na robots -- jam vajag i atsapyusšonys. Piec stuņžu četru byušu jau tāva sātā... Geņgereišūs... Vuorda i vītys mageja nanūlīdzama.

Cytim tuos ir cytys vītys. Dūmoju -- cik daudzi jauna par sovu pusi niu byus dazynovuse Renāte -- meitine nu Sielejis, eists mozais kryusleits (cytur -- kriusneņa, cynkureits, a cineits laikam tok tik čyuļu vuords), kam i vazuma apguozšona pa spākam. Laikā suoce, pa tam saguoja i par naskaidrajom lītys pusem padūmuot. Kab bīžuok tai -- i studentam prīca, ka koč kas izīt, i mums gondarejums! Gols golā i Daira byus padzynuse iz prīšku saprasšonu par sovim ar lībīšim sakrystuotajim / sasakrystovušamīs (ok, kas par formu, tok jau nacik pareiza, jamūt nu literarūs normu pusis!...) kursiskajim latvīšim. Na kotrys, a varbyut pareizuok saceit -- na tik dreiži, students saprūt, ka dialektologeja pajam tevi vysu. Kurs dora, tys saprūt. Ka kurs gaida, kod kas gotovs mutē īkriss, tai i palīk grybādams -- dūmoju niu par vysim sovim šuogods raksteituojim... Te vēļ i tys, ka daļai ļaužu nikuo „taida” i navajag, -- juorauga koč kai saprast i jūs...

Par sovys molys byušonu padaudz izguojs dūmuot i taisomuo CD diska sakarā -- jau lobu laiku „dzonojamēs” pa vysu Latveju, ļaužu runys līteigu gabaleņu maklādami. (Byus jauni klausomī goboli iz rudiņa, tik smolkuok par jim -- vēļ par agru.) Izcyluotys vacuos prakšu kaseteitis -- breineigu stuostu pylns, tik, kod juos puorlīk iz diska, daudz kas prūlst. (Edz, kaids vuords izlēce -- prūļt! Prūla, prapūla, koč soka i gaisa, izgaisa. (Apsaveru -- i lītaunīkim ir taids prapulti ‘1. gaist, 2. nūgaist’.) Tik na zuda, pazuda, kai iz „trešuos izlūksnis” puorguojušī soka...) Skaņu īrokstu vajag plotai sabīdreibai klausomu -- eisu, kūduleigu, (os)pruoteigu, gols golā i etnografisku. I kab izlūksnē! Latvejā izlūkšņu daudz. Koč pa 20. g. s. ūtrū pusi juos pacīš guojušys mozumā, cikom kas vēļ i dzeivūs gona. Dzeivys ar vysu padūmu laika „audzynuošonu”, ka sātys runa ir kuo na kupris mugorā ci gryuts akmiņs pi kuoju... Eh, gudrinīki, gudreiši!... Kotra dzymtuo volūdeņa, lai cik jei lela ci nalela, ir cylvāka spuorni. A Latgolā izlūksnis ir dzeivys iz vysu vaira, tai ka taišni mes tī spuornūtī, a na biedeigī, atpalykušī, naaptāstī!...

A ar Vuorkovu ir izguojs tai, ka nazkod Latgolys studentu tāvs Bronislavs Spūļs beja sarakstejs ituos (sovys dzymtuos) izlūksnis aprokstu deļ „Filologu bīdreibys rokstu”. 1938. godā pījimts publiciešonai, tik stuovēja nadrukuots da pat šuo!... Labi, ka Spūļa meita tāva kladeitis nikur napagaisynova -- jei, cik izguojs sasatikt, taipat ruodīs nu tūs, kam vysakuo „taida” vajag. Niule tys aproksts izīt kai gords kimūss latiņu burtu nūlīguma atceļšonys 110. godadīnys svātku goldam -- tok taipat deļ nūlīguma garus godus nūguliejs!... Meklejte // meklejit ci vaicojte // vaicojit niu ituo 75 godus vacuo (ci jaunuo), spraunuo večuka -- B. Spūļa „Vuorkovys izlūksnis aproksta” -- BF XXII (2) 2013!       

Apsiejeibys...

Nedeļgols otkon pa Geņgereišim -- myusu styprajam mamukam jau pacīš vajag paleiga... Nūdūmuots sēt buļbis, kū pi myusu par guļbem sauc. (I vēļ -- pi myusu guļbis siej, na stota; apsaveru, ka i Kolupā juos siej, tik tī par buļvim sauc.) Mozs tys gabaleņš vacajuos lecetīs, nazkod tamā zemē mamuks rasādu kolhozam audzēja. Dūmoju -- kaida tik dorba jei nav darejuse, kab saimi pabaruot!... Nui, nui, nav kuo myusu dīnu leidzynuot ar vacgodim, zynu. Tik vysleidza nadajiuktai vēļ, ka tys gabaleņš ar luopstu da kapaci teik apdareits, apbyuts -- kai iz „daču” kaidu!... Koč kas jau izaug, skaidra līta. Par izaugušū mamukam lela prīca -- tei ir atbluozme nu jūs agruokuos dzeivis, jei otkon jiutās kai saimineica: jai ir kuo dūt... Myužam devieja filozofeja nazkaida -- „kaunamēs” kotru reizi, kod, braukdamai paceli, mamuks rauga kū naviņ nu jai vastuo atpakaļ īsūleit... Duorza zeminis (klubnīku) jei šūgod otkon ir raviejuse -- byus kuo unukim nūsaškeit... Pyrmuok cytu -- tam, kurs pats mozuokais. Niule mums Ryhardeņš taids... Zīd juos zeminis, na vysys apsola, ūgu byus (īveņa to apsola -- solnys paškodeja, div reitus bejušys, stuov tagad bryuna).

Tāva laikā buļbis nu pogroba (pi myusu -- škleps, i Kolupā juo sauc taipat) paprīšku vazaunē ci pyunē voi prīšklietī sanesem -- kab saosnuotu. Tys beja bārnu dorbs. Zam siešonys leluokuos grīzem -- tai, kab vysuos puorgrīztajuos puseitēs byutu acs -- tai osna vītys sauc. (Kod par buļbu acim sokom „Skreineitis” muokslineicai, jei sovus agruokūs „sabakstejumus” sazeimātajuos buļbēs izdzieš, a ocu nazeimej vysleidza, laikam nasaprota...) Kerzēs (i Kolupā kerze, koč cytur Latgolā saceitu -- skaline) lykom tai, kab osnu nanūlauzt (nūlauztūs vītā buļbe izdzyna jaunus, tik tam vajadzēja laika), nasadeigušuos bērem maisūs. Da leluo teiruma aiz tiļteņa vysu vedem iz zyrga -- myusu „sotkys” beja patuoli nu sātys. Ka zems beja meiksta, tāvs zyrgu jiudze orklā. Cytureiz sējom zam plugys. (Traktors pasaruodeja iz pošu septeņdasmytūs godu beigu i to tik vogu dzeišonai.) Leidza nesemēs okys iudini ci bārza sulys, i cik gordu muti tys vyss izadzēre teirumā! Ka bejom mozuoki (pi myusu itaidys formys runoj pa senejam, jau reši kur i Latgolā tai, -- ar leidzskaņa k meišonūs saknis beiguos, saceitu -- mozuoci), mama deļ myusu vēļ kuo naviņ aizēst pajēme -- kab nasuoktumem bez laika da sātai praseitīs. Niule ni izstuosteit, cik gords taids blīns ci ūlinīks iz maizis teirumā! Nui. (Tik tys vyss -- beja, beja, beja!... Niule tī ni tolka, ni parāda. Cīš gribīs ticēt, ka tai tys cikom kas... Tāva sāta -- myužam svāta -- 1992. g. lementarī īrakstejom itū tautys gudreibu -- sev i cytim par pīmiņu... Tai i ir!...)

Mamuks iz siejis ir taisejusēs: buļbu gabaleņš ravāts i rušynuots, kod tik spāka bejs. Bruoļs sāklys buļbu atveds, par pusūtrys nedelis jom paleli osni saauguši. Gruobu buļbis spanī (kerzis seņ jau izjukušys, jūs piniejs -- seņ kai prīžu kaļneņā) ar apdūmu. Sadzanu vadzenis ar dzeļža pludzeņu -- pataisnys izīt. Līku leidzonai -- tū aiz tuos, pa vīnai, ar asnenim iz viersu. Tai nazkod mamuks vuiceja, taidys lītys naaizamierst. Vēļ i syudu nu aiz klāva pīnasu. Beru tīpat vogā, a mamuks rauga aizraust, koč dreiži pīkust. Staigoju bosom kuojom -- zeme īsyluse, pateik tai nu mozu dīnu. Mamuks sēd „teiruma” molā i bar, ka kuosa dabuošu, -- „vyss” „kai nazkod”. Asmu atpakaļ sovā laimeigajā bierneibā -- i pa lelū gobolu, kas aiz tiļteņa, nazkod bosuotnē staigovom... Agreits kurynoj pierti -- apsasēsim i īsim mozguotūs. Vys jau kurī malnumi nūsamozguos...

Da vokora asam laimeigi golā. Geņgereišūs apsiejeibys!...   

„Skreineitis” vaicuojumi

Jaunajā latgalīšu lementarī īraksteits, ka „Skreineitis” problemvaicuojumi tykuši apsprīsti Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis sēdēs, i tai tys ir. Varbyut kolegom tys pat drupeiti par apgryutynuojumu beja tics -- olpom dasaguoja pi jau puorrunuotu vaicuojumu atsagrīzt. Tik tai, puorrunojūt kūpā, ir drūšuok. Vysā drūšuok. Pādejuo sēde, kuramā vēļ šū tū puorsprīdem, beja 12.04.2014. Apsaverit!

1. Teik runuots par jaunvuorda škārsteiklys ‘internets’ īdareibu školys vuiceibu leidzeklī. Komiseja jaunvuordu pīzeist par pareizi darynuotu i akceptej jū tuoluokam lītuojumam. „Skreineitē” vuords škārsteiklys pasaruoda tematā „Dators paleidz vuiceitīs”, kur jau ir jaunvuords kuļdinīks ‘mobilais tālrunis’. I latgalīšu volūda tok atsateista!

2. Palīkam pi vuorda leigačys. Tys patīseibā ir apvyda vuords, nu jū sovūs daildorbūs plotai lītovs Juoņs Klīdziejs, apvyda vuordam teikūt pazeistamam vysā Latvejā. Lītojams i vuords šyupelis (Izvoltā soka -- šyupielis).

3. Aijā-žū-žū! var palikt, ir reali lītojams i Latgolā.

4. Nu skaitļa vuorda formu ūtruo ci ūtrei komiseja vīnojās par ūtruo. Itys bolsuojums na cīš apmīrynoj, redzīs, ka ūtrei ir plotuok lītojama forma par ūtruo, tik statistikā baļsteitu argumentu maņ nav, pa tam -- juoatsakuop. Lykumpaklauseiba, tai sokūt.

5. Apsprīsšonai padūtī lītvuordi veituls, seipuls, ūzuls, kuo raksteiba nav vīndabeiga i normativajūs olūtūs, rokstomi ar eisu pīdiekli resp. ar -ul-. Piec pošys izlūksnis, kur itūs vuordus runoj kotru sovaižuok (veitūls, cybuļs, ūzols), taids sasprīdums nasaruoda puorlīcynūšs, tik garuokai sprīsšonai laika nav, pa tam -- atsakuopt dateik i te.

6. Garuoka apsasprīsšona ir par dsk. genitiva formom ē-calma lītvuordim. Kai problemvaicuojumu tū aproksta jau P. Strods, tuoļuok narysynuodams. Īprīkšejā sēdē komiseja ir vīnovusēs, ka rokstoms dzērve – dziervu, tik bez lelys puorlīceibys. Deļ sēdis sataisu sarokstu ar taidim ē-calma lītvuordim saknē, komiseja puorsprīž par vysim. I vēļ reizi vīnojās, ka ē-c. lītvuordi, kam saknē ir ē, dsk. genitivā iz prīšku rokstomi ar divskani ie resp. itai: dzērve – dziervu, spēle – spieļu, mēle – mieļu, drēbis – driebu i tml.

7. Vuords kūklis, pi kuo komiseja taipat atsagrīž atkuortuoti, nateik juos pīzeits par daudzskaitlinīku. Tai tod: vsk. N. kūkle – vsk. N. kūklis.

8. Kai vyspuorlītojamais vuords atteiceiga presis izdavuma nūsaukšonai teik pamasts vuords avīze. Vuords gazeta vacuoku ļaužu sarunvolūdā reali ir bejs, tik na kai vīneigais voi dominejūšais.

9. „Skreineitē” i vyspuor par viersizlūkšņu formu teik pīzeits pīmineklis. Strodam ir pīminēklis resp. tuolaika sistemā raksteitais vuords byutu juosaprūt kai pīminieklis. Tai Varakļuonūs soka i niule -- puorbaudejom tū pa ceļam iz E. Kalvānis jubilejis pasuokuma V. Luoča latgalīšu rakstnīceibys muzejā Rēzeknē. Atguodynoju kolegom, ka itys vuords vyspuor ir jauns, ka agruok iztykom ar slavismu pametnīks...

10. Diskusejis ir par viersrokstu „Lauku dorbi”, kas latgaliski naskaņ dabeigi, ir puorcālums. Zemis dorbi byutu saceits tautyskuok, tik tū var puorprast. Golā komiseja akceptej rūsynuojumu par viersrokstu lītuot izasacejumu „Dorba pylnys rūkys” (Jurs nav bejs pret taidu, tik vys vēļ meklējom lobuoka...). Vīnojamēs i par vuorda saimisteiba raksteibu (pīdieklis -ist-).

Tai īt tamuos myusu sēdēs. A suocem itūreiz ar Ludzys īlu nūsaukumim, gola sasprīduma navarādami pījimt. Deļtuo, ka kvoruma nabeja, -- vysi „leli”, vysi cīš aizjimti... A par „Skreineiti” gols golā atsaceigi tik voi tai ir juos autori!...

Digitaluo maņ gūteņa...

          Ot, i dagaideits lelais breids -- trešdiņ (14.05.2014.) Rēzeknē, „Zeimulī” pi piļskolna, ļaudim tyka stateita prīškā jaunuo latgalīšu abeceite. Izaver, ka mums izguojuse eista „digitaluo gūteņa” -- cikom kas „Skreineite” dabojama tik datorā. Ka grybātu iz papeira, izdrukuot var. I škūrsteit var -- ar pateikamu šveikstūni lopys škirās tei aiz tuos. Var dzonuot iz prīšku, var atpakaļ -- kai tik vajag.

Da pādejuo napamete baile, ka gola variantā „Skreineitē” īraudzeisim na sovus lobuojumus (prezentacejis reklamā i Latvīšu volūdys agenturys sātyslopā „Skreineite” pīsaceita kai dorbs, kū taisejuse agentura...). Paļdis Dīvam, tai nanūtyka. Laikam juopasasmej -- beja vierts „kaseitīs”! Koč ar itū varamajai prīcai par gotovū „produktu”, kai svešim viejim padeveigī latvīši saceitu, i sova ryugtuma lase kluot. Nu tuo prīca vairs nav dzydra...

Iz vysa svareiguok niu ir tys, ka LELAIS DORBS otkon drusku padzeits iz prīšku. Lai „digitaluo gūteņa” ir pīneiga, taida turādamuos i puorslaucinis godūs (= lai lels ir „Skreineitis” skaiteituoju pulks -- i reizēs, kod nauda ir, i tūlaik, kod juos nav, -- sirdslītuos nauda na golvonais, koč blaumaniskī Līna ar Muoļnīku dzeivi pa šudiņ dīnai), lai jai daudzi teleņu („Skreineitei” niule 3 dalis -- „Vuicūs laseit”, „Vuicūs raksteit”, „Izzinis materials”, i tei ir mozuokuo puse nu Jura nūdūmuotuo komplekta, a kur vēļ vareiba sazyn cik taidu gruomateņu Latgolys bārnim sataiseit!). Lai gars myužs i „gūteņai” pošai (grybātūs „Skreineiti” papeira formatā īraudzeit i vēļ disku ar īrunuotom vysom juos skaņom, vuordim, tekstim)!

Paļdis školuotuojim, kurī beja izaruovuši iz prezentacejis semestra beigu nedelis vydā!... Skaidrys, ka pasakavēsim pi „Skreineitis” vēļ i cytuos reizēs, sasatykdami kaidā valeiguokā stuņdē / breidī / strēčē / šaļtī / olpā (iz Rēzekni myus vad agenturys šofereits, kam Juoņs vuordā i muote nu Osyuna, jei nasokūt šaļts, a – olpa, i Juoņa vāruojums ir korekts). Paļdis tautudālam nu Zīmeļlatgolys! Paļdis ituos reizis kapšuka turātuojam -- bez naudys „gūteņa” sazyn kod myudēt suoktu. Paļdis i muokslineicai ar projekta vadeituoju -- ka na jūs, daudzu škierbu napamaneitu i nasaprostu. Procesā pasaruodeja vysaidi škālumi, niu jī tykuši lobuok saradzami... Dorbs vuica dareituoju -- tautā pareizi soka!

Suokt jaunuo latgalīšu lementara vuiceišonūs (? / apgivi) varim ar aktualu vaicuojumu -- voi redzim niu vysi, ka ir laseit, raksteit, a na rakstēt, lasēt voi rakstiet, lasiet?... Latgalīšu divskaņs ei paīt nu čyuļu ī, jūs zīlīte latgalīšu rokstu ci literarajā volūdā ir zeileite (na zēlēte voi zieliete), tys pats i cytūs gadīņūs! I „Skreineite” ir skreineite, koč vuords ir nu t. s. hibrydatlasynuojumu i juo sakne ir slavu ciļmis. 

Beseņu laikā

Pylna dīna otkon saguojuse: nu reita -- ap LKM, par dīnu -- bīdreiba, piec juos -- pa fakultati. Kod īmam ar Dianu Varslavāni iz juos trolejbusa, suoc smydzynuot, kod asmu jau fakultatē, nūguož pa eistam, tik nagarai. Laiks palics syltuoks, ka saleidzynuot ar puorguojušū nedeļu. Dzeivis vītā atsagrīžu ar tymsu. Īdamai nu trolejbusa, jau par gobolu nuosīs sytās pazeistams smuords. Nui, beseni zīd. (Anna Rancāne runoj par besakūkim, nu leksika ir tys sluoņs, kurs rokstu volūdā nabyutu kai seviški normejams.) Kai dreiži byus puorskriejs i itys pavasars!... Koč, kod braucu iz sātu, vysu varu izdzeivuot ūtrureiz -- tī pavasars drupeiti vāluoks. Skrīn paceli naatsavārdams muns meilais godalaiks -- agrais pavasars, kod kotram kūceņam sovs dzaltonbryunums, a tūlaik vysaidu kruosu zaļumeņš caur lapeņom spraucās... Dreiži i vosorys brīdums byus kluot -- ar meža zemineitem, pļautys zuolis smuordu i Juoņa dīnu.

Īmu i dūmoju, kai nazkod školys beseņūs „laimeišu” meklējom -- kab pīcu stareņu byutu zīdeņš, na četru. Ka kurei atrodom, -- apēst vajadzēja, tūlaik tik „laimis” varēja gaideit... Smīklys niule, a tūlaik, ruodīs, ticējom tam vysys. Eh, laime, laimeite, kai vysi juos meklej, a patīseibā naredz, ka jei tepat viņ ap mums grūzuos!... Sova vaļsts, sova zeme i otkon sova volūda, kam niu pabreiva vaļa ļauta. Tik -- ci mums juos vairs vajag -- tuos sovys dzymtuos volūdys?... Ka byutu bejuse taida „Skreineite” i cytys latgaliskuos gruomotys, kod Izvolta školā guojom!... Bīdreibā to dzeiva myusu volūda, i maļdeiga ir īdūma, ka latgaliski ļauds narunoj pa tam, ka jūs runa izlūksnēs atsaškir...

Jurs pasoka, kur „Skreineitis” meklēt. Drupeiti pat baile vērtīs -- projekta vadeituoja naturēja par vajadzeigu informēt, kas tī pa vydam nūteik... Ot, tī to pa eistam nazkaida besu byušona bejuse, tik na jau juos škatynuošonai laiku breivveļt gaisynuot!... A latgalīšu bess, beseņš voi besakūks 'ceriņu' pasaukšonai ir pajimts acimradzūt nu poļaku, kurim taipat ir bez. Ar valnim, čortim, smutim, čapukim itim besim saisteibys nav.

Nui, ir! Adress: http://maciunmacies.valoda.lv/valodas-apguve/e-materiali/skolai?highlight=WyJza3JlaW5laXRlIl0=

Daskaiteiti!...

Apreļa mieneša pādejā sastdīnē Rēzeknis 1. vydsškolā myus puļceņā otkon laseja „Vuolyudzāni”. Dailrunuotuoju konkurss pyrmškolys vacuma bārnim, jaunuokūs, videjūs i vacuokūs klašu školānim, taipat olimpiade vydsškolānim. Veikšonuos latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis vaicuojumu zynuošonā šūgod nūtyka jau 14. reizi, i jau ūtrū godu itei olimpiade ir ījimta republikaniskūs atkluotūs olimpiažu skaitā. Izīt kai bārnu multiplikacejis filmā -- „Mani arī saskaitīja!...” Nu eistyna prīca, ka koč treispadsmytajā godā myusu vaļsts izgleiteibys dorba puorraugi pīzyna, ka latgaliskais nav nikas latvyskajam škodeigs, i atsaļuove ar jāgu i lobā metodiskā i zynuotniskā leiminī organizātū pasuokumu daskaiteit cytim Latvejā leidzeigim. Kai soka -- lobuok vālai nakai nikod!... Varbyut pa eistam koč kas čyuļu pusis latvīšu pruotūs beidzūt suocs grīztīs iz loba i saprasšona, ka bārnūs patriotismu var izaudzēt tik iz nūteikta, jam tyva i nu mozūtnis dajiukta pamata, nabyus vairs grūzeiga paruodeiba...

Latgalīšu volūdys i kulturviesturis olimpiade „pylnvierteiga” ir nu pošu juos suoku 2000. goda aprelī. Tūgod jaundybynuotuo Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja (LVLKŠA) sprīde, ka Latgolys školu pedagogim ir cīšuok (nui, var saceit i -- vaļstiskuok!) ir juoīsasaista sovys zemis saiminīku audzynuošonā. Partū ka -- navar izaugt koč kaids abstrakts Latvejis patriots: tāvu zemis mīlesteiba suocās ar juos pazeišonu! A lobuoka pazeišona -- atīt caur dzymtu montuojumu. Nu pamatu vyss suocās!...

Latgolā tyvais i sovejais, bārnam syltais, meilais, saprūtamais ir juo tāva ar muoti, juo babeņu / vaceišu i dzedu / vaciku monts -- volūda, ļauds ar jūs katuoliskajim i vyspuorciļvieciskajim tykumim, dzymtuo nūvoda kultura, viesture. Ituo vysa pazeišona nanūkreit nu dabasu. Latgaliskajam latvyskumam, nūvoda sovpateibom Latvejis školā vīta dīvamžāļ ir moza, olpom pat napamonoma. Partū ir labi, ka tukšumu rauga aizpiļdeit sāta i škola. Cytureiz -- i plotuokais pasauļs: nav vysleidza, kaidūs ļaudīs myusu atlasis pateik piec školys. Te vēļ i tys, ka koč kuo vierteibu bīži da gola saprūtam tik piec kuo naviņ svareiga pagaisynuošonys... Žāļ, skaidra līta, tik i te nikuo dareit -- sovs ritiņs tiks gudruots myužam, tai tys cylvāks radeits. „Vuolyudzānu” konkurss labi paruoda, kuramuos saimēs latgalīšu volūda vēļ ir dzymtuo, olimpiade ļaun saprast, kuramuos Latgolys školuos latgaliskais komponents vēļ ir dzeivs, organiskys. I šūgod styprys komandys bija Nautrānim (šk. Veronika Dundure), Baļtinovai (Imants Slišāns), Kuorsovai (Leiga Rundāne), jī -- olimpiadis laureati. Nacik tuoli nu 3. vītys nabeja Kruoslovys Vaļsts gimnazeja (šk. Inga Skerškāne). Jūs komanda konkursā pīsadola ūtrū reizi i ir pacīš auguse, ka saleidzynoj ar pārnejū.

 Tuolu ceļu var īveikt tik putnys ar styprim spuornim, i lai  myusu vuolyudzānu liduojums ir gars! Lai stypra turīs vysa Latgolys cīnā gūdā turātuoju saime (a vuords gimine lai palīk pošim lītaunīkim -- jū čyuli puorjēme ap 19. g. s. beigu; nu jūs ar skubu -- i asimilacejai padeveiguokī latgalīši...)!