Jaunajā
latgalīšu lementarī īraksteits, ka „Skreineitis” problemvaicuojumi tykuši
apsprīsti Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis sēdēs, i tai tys ir. Varbyut
kolegom tys pat drupeiti par apgryutynuojumu beja tics -- olpom dasaguoja pi
jau puorrunuotu vaicuojumu atsagrīzt. Tik tai, puorrunojūt kūpā, ir drūšuok. Vysā
drūšuok. Pādejuo sēde, kuramā vēļ šū tū puorsprīdem, beja 12.04.2014.
Apsaverit!
1. Teik
runuots par jaunvuorda škārsteiklys ‘internets’ īdareibu školys
vuiceibu leidzeklī. Komiseja jaunvuordu pīzeist par pareizi darynuotu i
akceptej jū tuoluokam lītuojumam. „Skreineitē” vuords škārsteiklys
pasaruoda tematā „Dators paleidz vuiceitīs”, kur jau ir jaunvuords kuļdinīks
‘mobilais tālrunis’. I latgalīšu volūda tok atsateista!
2. Palīkam pi
vuorda leigačys. Tys patīseibā ir apvyda vuords, nu jū sovūs
daildorbūs plotai lītovs Juoņs Klīdziejs, apvyda vuordam teikūt pazeistamam
vysā Latvejā. Lītojams i vuords šyupelis (Izvoltā soka -- šyupielis).
3. Aijā-žū-žū!
var palikt, ir reali lītojams i Latgolā.
4. Nu skaitļa
vuorda formu ūtruo ci ūtrei komiseja vīnojās par ūtruo.
Itys bolsuojums na cīš apmīrynoj, redzīs, ka ūtrei ir plotuok lītojama
forma par ūtruo, tik statistikā baļsteitu argumentu maņ nav, pa tam --
juoatsakuop. Lykumpaklauseiba, tai sokūt.
5.
Apsprīsšonai padūtī lītvuordi veituls, seipuls, ūzuls,
kuo raksteiba nav vīndabeiga i normativajūs olūtūs, rokstomi ar eisu pīdiekli
resp. ar -ul-. Piec pošys izlūksnis, kur itūs vuordus runoj kotru sovaižuok (veitūls,
cybuļs, ūzols), taids sasprīdums nasaruoda puorlīcynūšs, tik
garuokai sprīsšonai laika nav, pa tam -- atsakuopt dateik i te.
6. Garuoka
apsasprīsšona ir par dsk. genitiva formom ē-calma lītvuordim. Kai
problemvaicuojumu tū aproksta jau P. Strods, tuoļuok narysynuodams.
Īprīkšejā sēdē komiseja ir vīnovusēs, ka rokstoms dzērve – dziervu, tik
bez lelys puorlīceibys. Deļ sēdis sataisu sarokstu ar taidim ē-calma
lītvuordim saknē, komiseja puorsprīž par vysim. I vēļ reizi vīnojās, ka ē-c.
lītvuordi, kam saknē ir ē, dsk. genitivā iz prīšku rokstomi ar
divskani ie resp. itai: dzērve – dziervu, spēle – spieļu,
mēle – mieļu, drēbis – driebu i tml.
7. Vuords kūklis,
pi kuo komiseja taipat atsagrīž atkuortuoti, nateik juos pīzeits par
daudzskaitlinīku. Tai tod: vsk. N. kūkle – vsk. N. kūklis.
8. Kai
vyspuorlītojamais vuords atteiceiga presis izdavuma nūsaukšonai teik pamasts vuords
avīze. Vuords gazeta vacuoku ļaužu sarunvolūdā reali ir
bejs, tik na kai vīneigais voi dominejūšais.
9.
„Skreineitē” i vyspuor par viersizlūkšņu formu teik pīzeits pīmineklis.
Strodam ir pīminēklis resp. tuolaika sistemā raksteitais vuords byutu juosaprūt
kai pīminieklis. Tai Varakļuonūs soka i niule -- puorbaudejom tū pa
ceļam iz E. Kalvānis jubilejis pasuokuma V. Luoča latgalīšu
rakstnīceibys muzejā Rēzeknē. Atguodynoju kolegom, ka itys vuords vyspuor ir
jauns, ka agruok iztykom ar slavismu pametnīks...
10. Diskusejis
ir par viersrokstu „Lauku dorbi”, kas latgaliski naskaņ dabeigi, ir puorcālums.
Zemis dorbi byutu saceits tautyskuok, tik tū var puorprast. Golā
komiseja akceptej rūsynuojumu par viersrokstu lītuot izasacejumu „Dorba pylnys
rūkys” (Jurs nav bejs pret taidu, tik vys vēļ meklējom lobuoka...). Vīnojamēs i
par vuorda saimisteiba raksteibu (pīdieklis -ist-).
Tai īt tamuos
myusu sēdēs. A suocem itūreiz ar Ludzys īlu nūsaukumim, gola sasprīduma
navarādami pījimt. Deļtuo, ka kvoruma nabeja, -- vysi „leli”, vysi cīš
aizjimti... A par „Skreineiti” gols golā atsaceigi tik voi tai ir juos autori!...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru