Naira

       “Augusta konfereņcis” dīnā fakultatē darbinīki teik saukti pogolmā -- jau lobu laiceņu jis mums sataiseits slāgts i ar kotru godu jimā pasaruoda kas jauns. Jau i nazcik uobēleišu tī zīd i pat ražu dūd. Studentu duovonys... Vierseibā mums niule jauni ci cytaiži “svaigi” cylvāki, pa tam tys tai. Labi, prūtama līta!

        Īprīkšejā dīnā mani “nūker” tulkuotuoja Valda i soka, ka Reigā ir Naira i ka grybūte da myusu cīmā atīt. Nui, soku, ar prīcu satiksim, a laiku deļ tikšonuos pasoku, kod vysi losomēs. Nairai ir izguojuse latvīšu jaunuokuos prozys izlase armeniski, jei mums jū grybūte duovynuot. Vēļ lobuok -- lai duovynoj pret ļaudim! Lai redz vysi, ka latvīšu volūdys pasauļam vystik vajag, ka par mums ir iņterese i cytur!...

       Naira itūreiz atbraukuse ar meitu, padzeivuošūt rakstnīku jaunradis nomā Ventspilī. Pasacīmoj i katedrā, tī Ilga pādejuos zīmys avīšu ūgys savaduse, a es piec sapuļcis LU vēļ sovys meiluos ranetkys tiergā sapierkuse... Ādam vysu gordu muti i pīminim Nairys īprīkšejū cīmuošonu Reigā -- piec Imanta Zīdūņa “Kruosainūs puorsoku” tulkuojuma izīšonys. Tūlaik lasejomēs sovā “Trešajā zvaigznē”, LNKBA nomā Slūkys īlā 37, kab tiktīs ar tulkuotuoju nu Armenejis. Piec vuorda sludynuojumā beju atpazynuse nazkodejuos Atmūdys laika LU tulkuotuoju grupys studeņti... Vīns nu dzejnīka Juoņa Petera lobūs dorbu Latvejis viestnīceibā Moskovā... (Div juos grupā beja nu Armenejis -- vēļ i Goara Aslaņjana. A Nairys uzvuords -- Hačatrjana. Armeņu izskaņa -jans ir koč kas leidzeigs myusu -ānam -- pīdareibys aplīcynuojums nu dzymtys vuorda... Da i vyspuor tei grupa beja ar taidim vuordim, ka vēļ niule pruotā -- Žazira Mirzakasimova, Bahtijars Hasanovs, Halmameds Agabalovs... Praktyskū latvīšu volūdu itai raibajai sabīdreibai vuiceja Arvils, pats reizē vuiceidamīs metodiku i didaktiku, i rezultats beja lobs. Lai voi kai, nu Aizkaukaza i Vydsazejis tautys padūmu laiks mums beja daness tyvuok, vairuok juos suokom pazeit. Koč i tik caur tulkuojumim, nu vysleidza... Na par veļti nazkod školys beigu saceriejumu / dūmrokstu par Čingiza Aitmatova dailradi raksteju. A školuotuojis skraideja, kab maņ nu obeju biblioteku (školys i cīma) juo dorbus sanest -- naticēja laikam, ka es jū labi pazeistu...)

            Tamā reizē LNKBA noms stuovēja nakurynuots, a zīmys pavakare beja da tuo solta, ka zūbs iz zūba nastuovēja. Piec pasuokuma siļdejom Nairu sovā bīdreibys ustabeņā i bejom prīceigys, ka asam atguojušys iz tikšonuos -- i pasuokums satureigs, i lobs dorbs padareits. Syltys beja i Nairys atminis par studeju laiku Filologejis fakultatē...

            P.S. Kai dazynojam vāluok, šuogods Dzejis dīnuos par latvīšu prozys izlasi armeņu volūdā Naira sajam “Sudobra tiņtneicu” (vēļ Inese Zandere i Gundega Repše). Eistyn labi!

Augusta sapuļce

Ot, i itei vosora puorskriejuse kai nabejuse!... Nu koč studeju goda suokums šūgod sakreit ar 1. septembri! Vēļ garai piec školys (Daugovpiļa rajona Špogūs piec universitatis nūstruodovu tik div godus, a naaizmierst maņ jūs myužam...) navarieju dajiukt, ka 1. septembris ir parosta dīna i ka studeju gods var suoktīs vysleidza kuramā datumā -- ka tik pylna nedeļa!... 

          Sova veida “augusta konfereņcis” LU darbinīkim, saprūtams, nūteik -- pošuos mieneša beiguos, iz jūs īmu. Beju i šūgod. Rektors, kai parosti, slavej “fizikus”, na “lirikus”, koč pacyldynoj i socialuos zineibys. Piec svineiguos dalis kolegys vadynoj da rektora “golda”. Laika vēļ ir, nūīmu i es: tī var satikt ļauds, kurūs “vajag”. Izīt to drusku ūtraiži -- mani “nūker” Astra, saucās otkon da senioru, byus juopadūmoj.

Kod jau “kopejojam” ar fakultatis klasikem, aizkūzdamys eistyn cīši gordu peiriedzeņu, pamonu myusu slovonū demografejis lītu zynuotuoju, Latvejis statistikys specialistu, kam latgaliskys uzvuords. Taids pat kai “Sovvaļnīku” vadeituojai!... Aha, juoapsarunoj, varbyut atītu iz kuruos “Kolnasātys”!? A profesors atsoka, ka latgaliski šys vairs narunojūt... Mozūtnē runovs, nui, saknis jam nu Ondrupinis (kai vīgli pagaist vacais baltu pīdieklis -in- Latvejis vītu vuordūs leidza ar rokstu volūdu, niule tok Andrupeni daudzynojam, a kuo vuordā taidys lītys mainom, ka tai padūmuot?...). Ondrupinē jam rodi, vēļ niule olpom sasateikūt. Juo saime nu tīnīnis nūbraukuse paseņ, kod školā guojs. “Namūku” profesora vaira, lai itai reizei byutu gona, ka koč atsasauce latgaliski sirsneigi -- varbyut cylvāks i eistyn namuok vairs... Nu ūtrys pusis, ir juodūmoj otkon i juodūmoj garai -- kai var tai jimt i aizamierst bierneibys volūda, sātys volūda, tāva i muotis volūda?... Varbyut tī tik taidi padūmu laika kompleksi -- kai munam sirsneigajam literaturys katedrys draugam, kurs pret fakultatis ļaudim latgaliski aizarunuot kaunējuos? Kur paceli nu ļaužu ocu, tī -- nui, tī to -- tik latgaliski! A cik es poša da Atmūdys laika Reigā latgaliski kur runovu?...

        Sevkurā gadīnī te sliepās saistūšys “vakaņcis” latgaliskajim raidejumim -- universitatis profesura kupla!...

Jaunova svāta...

           Taiseišonuos iz 15. augusta atsauce atmiņā Tjuhtetā satyktū latgalīti Vitaleju Spuogi, kurs, vēļ pajauns (dz. 1942. g.) i vysā sprauns byudams, izaruodeja cīš zineigs bazneicys vaicuojumūs. Daudz kas jam beja tik pa juo saprasšonai, nu vysleidza beja prīca jū satikt -- vysakuo saistūša i naparosta varēja izdzierst. Pruotā palykuse i Vitaleja sirdeišonuos par veļtejuma dzīsmis Aglyunys Dīva Muotei sagrūzeišonu. Kaidu blieni mes tamā Latvejā izdūmovuši, kaida vēļ tī Jaunova, ka ir Jumprova Mareja?!

         Izceļuotuoji iz Sibiri Aglyunys Dīva Muotis dzīsmi (i cytys taipat) nūvede leidza nadaudz cytaiduokā, agruokā, redakcejā, nakai dzīdim mes ite. Patīseibā i Latgolys bazneicuos vēļ nacik seņ dzīdova “Jumprova svāta”, na “Jaunova svāta”... Jumprova ir nu vuocu Jungfrau = junge Frau ‘jauna sīvīte’. A vuords jaunova latgaliskuok byutu jaunive (vēļ latgaliskuoku -- mārga -- itymā koņtekstā gryuši īsadūmuot). Sibirī mums ir vaicuots i par cytim Aglyunys dzīsmis vuordim -- sārga, bruņas. Cyti myusu lītuotī vuordi sibirīšim nav pazeistami, cytu jūs vuordu nazinim mes -- kai i volūdā.

“Dzīsmes da Vysusvātuokas Jumprovas Marijas” vuordi i zinis par jū atrūnamys 1856. goda pūļu žurnalā “Pamiętnik Religijno-Moralny” (9. nr.). Apceriejuma par Aglyunu (kai dominikaņu tāvu bazneicu i kļaštori) beiguos nūdrukuota i itei dzīsme latgalīšu i pūļu volūdā. Diveji paraleli teksti. Ar paskaidruojumu, ka pyrms godim 20 nazkur, iz vysa dreižuok Viļņā, nūdrukuoti Aglyunys Dīva Muotis obruozeni. Tys ir 1834. gods. Izīt -- taišni pyrms 170 godu!

Ap tū laiku pasaruodejuse i dzīsme par Aglyunys bazneicys Dīva Muotis breineigajim dorbim divejuos volūduos. Jei i puordrukuota žurnalā “Pamiętnik Religijno-Moralny”. Koč ir dzīsmis vacuo teksta i cytys redakcejis.

Nazkodejais teksts nu myuslaiku atsaškir pacīš: vītom pat pagryuts saprast, kas ar saceitū eisti dūmuots. Daudz drukys klaidu. Myusu dīnu variants padareits lītuotuojam saprūtamuoks, gluduoks. Dzīsmei izglobuoti vysi 9 paņti, ka tai jūs var saukt. I sovi nagludumi palykuši, par jim parosti sokom, ka tei taida seneja, vacūs laiku, volūda. Tik na vysod tys tai: kotrus vuordus tok apstruodovs kurs naviņ autors! Bīži jis palīk nazynoms. Aglyunys dzīsmi niule vīgli dzīduot.

Teksts vītom puorkuortuots, pagryuši saleidzynuot pa paņtim, ka grybātu analizēt vēļ smolkuok. Saceisim, agruok raksteits: Mums pīmynami mieri ļūt nuoveigi, pa muižom, solom ļauds myra brīsmeigi; tagad: Kad myus apjēme slimeibas un sārgas, cylvāki daudzi myra sovuos sātuos. Voi: Ļauds mīdzās da tevi, Sirds pylnas prīceibas, a tagad: Ļaudis pi tevis steidz ar pateiceibu... Senejais variants ruodīs daudz vairuok kū pasokūšs, tautyskuoks.

Ir žāļ, ka nu dzīsmis pagaiss senejs vuords sola ar nūzeimi ‘apdzeivuota vīta (= cīms, sādža, dzeraune)’: tai jūs Dīnvydlatgolā pa šudiņ dīnai sauc. Var saceit, ka dzīsmis myusu dīnu variantā vītejuos volūdys kolorits padareits mozuoks. Nav vuorda globuot ar nūzeimi ‘sorguot’ (nu kuo vaca paguotnis forma globova), juo vītā ir -- gluobt (paguotne gluobi). Dzīsmis suokuma ar spūdru gūdu dori daudzuma prīcas vītā niule ir: ar sovu spāku dori daudz mums prīcas... Nav tok vysleidza, voi ļaudim prīcu nas ar spūdru gūdu voi ar spāku... Vēļ vacajā dzīsmis redakcejā redzim vacu latgalīšu vuordu svuit ar nūzeimi ‘daudz’. Taidu niule pat vuordineicuos gryuts atrast! Svuit ir nūmaineits pret daudz, vuorda nūzeime ir korekta. 

Saprūtams, vacajā dzīsmis tekstā lītuots padaudz pūļu vuordu, kai, par pīmāru, spadzivuošona ‘cereiba’. Tys niule jau arhaisms. Cytus polonismus lītojam pa šudiņ dīnai: aizblūdeišona ‘maļdeišonuos’, smierte ‘nuove’, ratavuot ‘gluobt’, obruozs ‘svātbiļde’.

Dzīsmi Aglyunys Dīva Muotis gūdam saista ar dominikaņu tāva bazneickunga Andreja Juškeviča vuordu. Jis ir cielīs nu Grodnis gubernis muižinīku. Teologejis doktors, školuotuojs. Aglyunā īsaroda nu Viļnis dominikaņu kļaštora. Sabeja par Aglyunys dominikaņu prīkšnīku vasalus 16 godus (nu 1824. da 1840.). Juo laikā Aglyunā padareits daudzi loba: bazneicai apmyurātys i nūbeleitys sīnys, izlykts jauns (bļakys) jumts, īguoduots pats leluokais nu 6 bazneicys zvonu. Nu tuo tautā izguojs teicīņs: “Juškevičs iz puotoru sauc!”, kod zvons suocs zvaneit. Juškeviča laikā (1825. g.) izcalta slimineica uorstiešonai ar sārolūta iudini. Ar dominikaņu tāva Andreja Juškeviča vuordu saista i Aglyunys Dīva Muotis dzīsmi. Voi jis jū saraksteja, voi tik puortulkova latgaliski, skaidri nav zynoms.

Na Klāvs, a lobuok Škiuneits!...

Itei ir „Vosoruošonys” atskaņa -- šūgod vosoruotuoji lasejuos juļa beiguos Baļtinovā. Jau deveitū reizi taida loba kūpā saīšona Latgolys školuotuojim i cytom aiziņteresātajom personom. Organizēja Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja resp. Veronika ar Imantu i jūs paleigi -- i školuotuoji, i školāni -- bejušī i niulenejī. Breineigys četrys dīnys sovejūs pulkā! Vitamins rudiņam i zīmai nanūlīdzams!...

Breineiga ir tei puse, darbeigi tīnīnis ļauds, i gudru puišu tī daudzi dzymst -- tū vysod redzim apreļa olimpiadēs. Niule i „Ontans ar Anni” izslyvs pa vysu Latveju... Ruodīs, tīnīnis ļaudīs varātu byut daudz protestu pret normativū latgalīšu rokstu volūdu resp. viersizlūkšņu variantu latgalīšu raksteibā -- Zīmeļlatgolys izlūksnis nu Vydslatgolys, kas latgalīšu literarajai volūdai iz vysa vaira pamatā, atsaškir pacīš. Tik nikuo tam leidzeiga -- jī i pa sovam aktivi roksta, i viersizlūkšņu normativuo varianta vajadzeibu labi saprūt. Gudram gudra runa -- kai „Kolnasātys” vīnys rubrykys nūsaukumā skaņ, i dareišona gudra!...

Kaidu tik tematu napuorcylojam par itom dīnom! Latgalīšu rokstu volūdai kursūs gūda vīta, koč eistys puorlīceibys, ka vuicu tū, kuo primari vajadzātu, vuiceituojai nav. Kursūs tok sasalosa vysaidys zynuošonys ļauds: cyti lobi praktiki i bez munys vuiceišonys (kai Maruta nu „K.Dz.” voi Anita / Anne i tml.), cytim školā taidys latgalīšu volūdys stuņdis nav i nabyus (saceisim, tuos Zemgalis pusis, kas niule pi Latgolys dadaleita, školuos). Dīvamžāļ goduos pa kaidam, kas na volūdys vuiceitūs brauc, a piec pīdzeivuojumu voi kab izaruodeit (par laimi, taidu nav daudz). Nu ūtrys pusis, -- iz atsevišku lekceju, pasuokumu sabrauc, saīt vītejī ļauds, kam deļ pylnys programys laika nav, a atseviškys lītys cīš iņteresej, pa tam jī kursim pīsavīnoj, kod var. Sasateikam ar niu jau pīcu bārnu muoti Ligitu -- pat sovu dveineišu dzymtuos dīnys reita pusē jei ir ar mums. „Vacī” myusu aktivisti!... Sirsneigi pasasmejam, kod Ligita stuosta, cik jūs Jākupeņš atbiļdeigs, kai jis sūla „mozūs” dasavērt (pošam tik gadeni pīci (ka ir), a jau zyna, ka jis tys leluokais, ka jam i juopasajam atbiļdeiba. Audzynūša taida mozūs dasavieršona patīseibā i cīš nūdereiga, kod cytu „gonu” bruoleišam ar muoseņu kurā reizē nav...). Kursūs smīklam vītys gona vysu laiku -- cik ospruoteibys koč voi vīnā pošā talantu vokorā izskaņ! Kod šū tū puorsprīžam par latvīšu personu vuordim, iz reita sīnys avīzeitē pasaruoda jauns saucīņs (vērtīs viersrokstu augšuok!).

Dorbs mejās ar satureigu atsapyusšonu, kursim tradicionalū apleicīnis īpazeišonu. Apcīmojam Mikeļa Bukša vītys (labi byutu, ka Bukša symts godim veļteituo ceļojūšuo izstuode Baļtinovys vydsškolā i palyktu!), Ontonu Slišānu... Ka Rogovkā (īprīkšejā „Vosoruošonā”) vosoruotuojim nabeja mīra nu „ceļa policistu”, to Baļtinovā kuorteibys sorgu pulks vēļ leluoks -- i „rūbežsorgi” myus ker, i „partizani” dzonoj. Ak, itī breineigī jaunī, -- cik kruosys pasauļam gaistu, ka na jūs!... Saprūtams, vyss beidzās laimeigi i Baļtinovys mežūs. Sylts vokors ar Annu Rancāni i „Ontana i Annis” (ruodeja sovys sadzeivis komedejis 1. daļu „Ontans i vampiri”) ļaudim... Nu breineigi, breineigi -- cyta vuorda itam vysam nav!... Pacīmojam i Baļtinovys bazneicā, kur par pavodūni (tai piec Placinska, tik voi te navajadzātu raksteit -- pavadūņs) -- myusdīneigs katuoļu bazneickungs. Kab vairuok taidu! I jūs muzejs lobs, pat vīnu ūtru ratuok maneitu lītu īraugu, saceisim, vīnrūci, ar kaidom acimradzūt pļauts i Vydzemei tiveimajūs apvydūs Latgolā. (Deļ „Skreineitis” nu zeimātuojis, saprūtams, prasejom Latgolai tipiskuos izkapts ar garū kuotu...)

Kai vysod, boguoti sabraukuši riezeknīši, daruodūt, ka Rēzeknis Augstškola ir myusu flagmaņs latgalistikys lītu ceļšonā. Angelika, Ilga, Sandra, Voldemars ar Māri, a Anis dīnys vokorā -- i „Sovvaļnīks” ar ūtru gitarystu... Loba filma par Juoni Klīdzieju, kur syltā gaismā pasaruoda izaugušais Boņuks. Filma ceļuos i iz Sibiri -- Voldemars paduovynoj disku, sūleidams, ka puorejī vysu varēs dabuot caur škārsteiklu. A riezeknīšu muzeja projektu tī var vērtīs jau niule -- Ilga izruoda, kai pi juo datikt i kū tī var atrast. Lai daudz spāka RA taidim planim i jūs pīpiļdejumam i tuoļuok!

Pošu Baļtinovys ļaužu darbeiguos rūkys, ak! Anitys ogūrči i puču iudiņs... Lektori duovonā sajam vītejuo bitinīka madu i vītejuos saimineicys captū maizi. Pabyunam pi vītejūs audieju i pi jaunuo saiminīka, kuo tāvu zeme jau ar Krīveju rūbežūs... Kai jaunais puiss sprīž par ļaudim, nu kuruo byus dareituojs, a nu kuruo tik taids -- dasadyuriejs pi dorba (kam dajiucs dzert i nikuo pruoteiga nadareit) -- nanūsabreinuot!... Īs vuiceitūs iz Jelgovu. Kod sokom, ka jau taipat gudrys, tik pasasmej -- šam vēļ daudzi kuo vuiceitīs...

Nu namierst myusu Latgola, pavysam nūteikti namierst!...

Leikumi

Navarātu saceit, ka rodurokstu byušona mani naiņteresej, tik tam nūpītni atsadūt nav bejs laika. A itūvosor dasaguoja i Leikumus puorjimt, i jim veļteitā seminarā pīsadaleit. Sabrauce div uorzemnīki -- Sergejs Vladimirovičs nu Sanktpīterburgys (itys pavacais puiss, koč i latgaliskys ciļmis nu vacuotāva pusis, par „svātu” tur krīvim (vēļ i ukrainim ar boltkrīvim) rakstureigū treislūcekļu personvuorda sistemu -- vuords, tāva vuords, uzvuords, tai rauga saukt vysu; niu jau zyna, ka tei na latvīšu tradiceja) i Štefans nu Getiņgenis. Krīvs ar vuocīti -- loba kombinaceja, a itūreiz vēļ vaira -- obejim uzvuords Leikums, koč kotram sovā raksteibys variantā. Atroda jī mani iņternetā, pa uzvuordam.

(Par vuordu „uzvuords” sprīsts na reizi, golā Latgalīšu rokstu volūdys ekspertu komisejā akceptejūt tū pošu, kas nūstyprynuots latvīšu literarajā volūdā, -- uzvuords. Rūnūtīs vajadzeibai piec personys vuorda leluokys detalizacejis, i latgalīts pi vuorda kluot dabova ūtru -- palami, pasaukšonu, pavuordi, izvuordu, kū beiguos asam sasprīduši par uzvuordu saukt. Naprauda tim, kas soka i roksta, ka latgalīši uzvuordus dabova leidza ar dzymtnīceibys atceļšonu -- jim jī beja daudz agruok. Koč i na par reizi par uzvuordim itūs papyldu apzeimuojumu sauce.)

Ar Pīterpiļa Leikumu asam dzynuši Mozūs Geņgeru Leikumu pādus. Vāluok jis vīns pats -- caur Rodurokstim.lv -- viļcs kūpā zinis par Lelūs i Mozūs Pokuļu, Lelūs Luoču, Leikumu, Jaudzimu, Murānu, Sargunu i t. t. Leikumim. Saprats, kas pa kam sova vacuotāva dzymtā (tys nazkod nūbraucs iz Pīterpili nu Škeļtiņu, peļņā, tī i palics, apsaženejs, mirs blokadis laikā; Sergejs Vl. naseņ tik dazynova, ka jī cālušīs nu latvīšu: 37.-38. goda represeju laikā „papeiri” dadzynuoti, daudz kas guojs pūstā kara laikā...). Getiņgenis Leikums kasīs vēļ dziļuok -- jis dūmoj, ka iz myusu molu ļauds nazkod atguojuši koč kur nu Austroungarejis pusis. Pi jūs ļaužu ar uzvuordu Leikums ir, ir i leidzeigs sugysvuords, kam vairuok nūzeimu, saceisim, ‘tierguotuojs’, ‘skūpais’. Niu stuovi i breinojīs: pi myusu leikums ir leikums (ceļa, ups i tml.) -- drūšs baltu ciļmis vuords leidza ar leics, leiks, leikt, līkt(īs) i c. Štefans vaicoj, voi es zynūt, cik garai Izvolta apleicīnē ļauds jau dzeivojūt, a maņ -- nav jam kuo atsaceit... Skaidrys, ka Latgolys viesturi zynu / zinim vēļ moz i šaurai! Mani pošu cikom kas dziļuok aiziņteresiejs tik vaicuojums par karaveirim-oruojim, nu jūs cielīs i myusu vacaistāvs Odums... Patīseibā -- ni myusu solu 'cīmu', ni ar jom cīši saisteitūs uzvuordu etimologejis tyvuok nav pieteitys (par izvaltīšim vīnā olpā beja suokuse Lileja Jurgeite, dzym. Sargune, nu Mozūs Murānu -- jei i muns pyrmais paleigs pošuos filologa gaitu suokuos Reigā, paļdis jai!).

Seminara materiali palīk sasatikšonys organizātuojis Ingys Leikumys ziņā. Niu daudzim varātu byut vīgļuok kū jaunu par sovu radni dazynuot -- Leikumu mekliešonai damāruotais „mehanisms” darbynojams na tik iz Leikumu...

15. augusts

Itei dīna ir Aglyunys Dīva Muotis leluo dīna...

Kod bejom mozi, tāvs sajiudze zyrgu i palaide sovu saimi patuolajā ceļā (km 20-22, ka pa taisnū) vīnus. Kučars (tai pi myusu saceja, pareizuok laikam byutu kučers) beja mamuks. Cytureiz izbraucem vokorā, nakti puorgulādami pi Pluoņu Ļucis voi Klekeryškuos, tī mamuka muoseicys i bruolāni dzeivova. Ci izjiudzem zyrgu, golā tykuši, -- napīmiņu, tik pruotā palics, ka gaisā slējuos īlyukšu mežs i pi Eglis, i Cireiša azara: braucieji sovus zyrgus izjiudze i dasēja tīpat pi rotu, padūdami sīna kliepi voi auzu kuli (cytur Latgolā saceitu -- poronu) koklā pakuordami. Daudzi dīvalyudzieji beja sabraukuši jau agruok.

Pruotā palykuse bazneica, kaida jei beja nazkod, -- ar bazneicys duorzu i lelajim kūkim duorzā, zam kurūs beja lobs pakrieslis. Pruotā i uboguotuoju ryndys ceļa obejuos pusēs. Jī na vīnkuorši sēdēja, a duovonys peļneja -- skaiteja puoterus kūpā ar vysim, dzīdova svātuos dzīsmis. Ļauds, garum īdami, jim vysu laiku koč kū deve -- cyts kaidu kapeiku, cyts kū ādamu... Na tik latvīši tī sēdēja, i krīveni ubogova. Pruotā kuo na anekdots nu tuo laika, kai vīna vecineite sovus „omota bruoļus” styume tuoļuok, kab i jai vīta iz garuo sūla atsarostu. Na kai naviņ ar varu, a padzīduodama: „Vy podvinjtesj, ja tut sjadu, Marija!...” Nu tok labi izdūmuots!

Vīnu vosor piec školys beigšonys sasataisejom iz Aglyunu otkon -- myusu klasis Ļone, Mareja i es. Īsādom satiksmis autobusā i braucem. Saprūtams, i da Dīva Muotis obruozam gribējom tikt. A ļaužu bazneicā -- jiura, i vysi grib da juos datikt. Sasamīguši tys pi tuo i jau bez sovys valis, vysi lelā viļnī vierzuos iz tū voi cytu pusi. Nazcik nūsveidušu klericeņu rauga ļauds vest pi pruota, koč kaidu parādu īvest, tik i jūs leigojūšuo masa aizraun sev leidza... Beiguos jau sajiuta, ka obejis munys suonkauļu pusis tei iz tuos sastumtys -- asmu kuo na bez dvašys... Vystik -- kod tyku da oltora prīškys, vysa byušona mainejuos -- aiz oltora sietenis nivīns vairs naguoja cytaižuok, kai tik iz ceļu (voi, kai Sibira latgalīši vēļ soka, -- iz celagolu). Pa oltora lobuos pusis pakuopīnim da Dīva Muotei -- taipat. Tik iz ceļu! Loba taida pazemeibys audzynuošona, cīš loba. Stateitu niule kurs saskriejušajim Reigys kungim tai da Dīva Muotis daīt, vysa pompozuma kuoreiba byutu kai ar rūku i varbyut iz vysim laikim!... Kod ar klasis meitinem sasatykom uorā, izaruodeja, ka vysom guojs vīnaiži -- iz tuo obruoza eisti i pasavērt nav bejs kod -- pi Dīva Muotis oltora bazneickungi steidzynova, kab dreižuok, dreižuok...        

Bejom Aglyunā i Atmūdys suokuos. Ruodīs, vysuos pyrmajuos lelajuos latgalīšu saīšonuos byuts -- i saītā ar latgalīšu kulturys darbinīkim Broka gimnazejā (tī i Annu Dimaņti vēļ dzeivu redzieju), i kod Rymu tāvs beja atlidovs... Deļ Rymu tāva atbraukšonys 1993. godā suocēs vysi tī grandiozī bazilikys puorveiduojumi, kas iz laiceņa pīsluopēja pošus aglyunīšus -- jim beja gona i ar jūs vacū, kasdīnā klusū draudzis bazneicu. Taišni jī i beja bazneicu nūturiejuši vysūs karojūšuo ateisma laikūs -- ka na draudzis ticeigūs, kas ļautu bazneickungim vīnim bazneicu turēt!... Tai 90. godu suokuma pīklusumu aglyunīšūs var labi saprast -- na vīgli sovā tāva sātā palikt kai ba par svešinīku!... Tik bazilikys rekonstrukcejis dorbim ir sovs lobums. Saceisim, nu taidys mīgšonuos, kab datikt i pasalyugt pi Dīva Muotis obruoza, vairs ni viests -- niu vysi grybātuoji stuov ryndā bazneicys uorspusē, kur vītys i gaisa gona vysim...

Muni regularī Aglyunys Dīva Muotis svātku braucīni atsasuokuši leidza ar sibirīšim. Kod ekspedicejuos stuostejom jim par Aglyunu, vysi mozūtnis svātumi, ruodīs, atsadzeivynova ar lelu spāku. A tuoļuok -- gribējuos, kab i sibirīšim koč kas nu ituo sakraluma datyktu...

Kai īsaguojs, tai i īt. Ituogods Aglyunys Muorys dīnu kūpā ar vysim svieteja Sibira tautīte Oļga Fjodorova, latgalīte par ostoitū daļu, moza atzaleņa nu nazkodejūs Batņu i Eisaku... Beja sajiusmā par vysu radzātū i saprostū, izguoja nakts krystaceļu, puorgulēja Broka gimnazejā kūpā ar svātceļuotuojim, fotografēja i filmēja. I nūžālova, ka ituo nikod naredzēs juos muote, kam tys vyss vēļ dziļuoks byutu -- jei par vasalu paaudzi latgalīšim tyvuok i nu vacūs stuosteituo pīmiņ daudz vairuok... Nu koč Aglyunys Dīva Muotis dzīsmi Oļgys muote sajims, taipat kai „Vabaļu” disku i „Ingu ar Normundu” ar „Tuoli dzeivoj...”    

Slovonais tāva dāls...

Izaver, ka muna gaita „Kolnasātā” beigusēs... Tik daudz laika šūvosor tim nazcik sižetim atdūts, a golā -- čyks: Aigars palīk pi sova pryncypa -- „kai es muoku, tai es maunu”. I, ruodīs, ir vysā drūss, ka dora tū pavysam gleiši i kai nivīns. A LR vadeiba, ruodīs, jū atbaļsteis -- tok puiss i tok slovons!... A slovonais tāva dāls, par pīmāru, tai i nanūticēja, ka latgalīšim ir eipašeibys vuords „slovons”, drūšu rūku scenarejā volūdneicu puorlobuodams iz „slavens”. Tai klauseituoji saprasšūt lobuok... I vēļ -- vuorda „slovons” šys nazynūt, naasūt dzierdiejs. Da i vyspuor -- pusi nu tuo, kū es pīrokstūt, šys nasaprūtūt... I tam leidzeigi. A es, naivuo, beju īsadūmovuse, ka raidejums „Kolnasāta” kolpuos i tam, kab latgalīšu volūdu izkūpt!... Siedieju stuņdem, kab na tik raidejuma saturu kuplynuot, a i latgaliskā volūdā par lītom runuot. Nā, izaruoda, -- vajag tik viņ, kab vysim byutu jautri i vīgli klauseitīs...

Kanala direktore atguodynoj, ka raidejumam juobyut dzeivam. A voi tod es byutum pretim?! Tik na ar koč kaidu runu tys dabojams, a ar kūptu! Ka raidejuma vadeituojs var ‘drīkst’ runuot, kai grib, tys ni saprūtams, ni pījamams. Maineitūs jis, i izlūksne voi, precizuok, vadeituoja idiolekts, lai byutu jau cyts?... A kur tod palīk latgalīšu rokstu ci literaruo volūda? I kū nu vysa dzierdātuo par latgalīšu volūdu kai sistemu lai sprīž klauseituojs?... Na šudiņ tei latgalīšu volūda rodusēs, i na reizē ar mums jai miert! Ka jau nasasalēja ar latvīšu literarū volūdu pa itim kuo na 100 godim, kaidys mums tīseibys niule par taisnuokū izalaseit „trešuos izlūksnis” ceļu? A taids „slavens” i tml. rysynuojumi, nanūlīdzami, ir „trešuos izlūksnis” ceļš!...  

Pošai LR golvonuos funkcejis ruodejuos treis: izgleitojūšuo, volūdys izkūpšonys i ... nui, i jautrynojūšuo ‘izklaidējošā’. Vīnai nu jūs „Kolnasātys” raidejumūs, kai redzīs, vītys nabyus... Nu i kam tod jim volūdnīka?! Nazy kū LR vadeiba saceitu, ka i cytūs raidejumūs vadeituoji runuotu apmāram tai: Janka viņim pasacī, ka Kaža gā ar mumsim... „Kolnasātā” tai runuot ir ļauts. Kam, kam tod jim volūdnīka!?... Pi itaida koņteksta mani tī nabyus, i lai atlaiž maņ itū Daira ar Iļzi, a vēļ vaira -- Prokrusta vītā tik bīži mīgtuo i lumdeituo latgalīšu volūda-volūdeņa!...

Ruodīs, na vysim LR ir skaidrys, ka latgalīšu volūdai ir viersizlūkšņu forma (taipat kai cytim latvīšim, īskaitūt latgalīšus, ir latvīšu literaruo volūda) i ka jei taipat ir kūpama. Nav saprosts, ka nav korekti latgalīšu volūdu saukt par dialektu, kai daudzim ruodīs vīnkuoršuok: taidā tok tik voi tai vīnuoteibys nikaidys... Tys zeimuotu, ka da 1917. goda apsavīnuošonys kongresa vīni latvīši runova volūdā, a ūtri -- dialektā?... Turādamīs pi sovys sātys runys vyspuoreigam lītuojumam, latgalīšu volūdai loba nadorom. Da i kuram tod tei babenis voi dzeda volūda resp. kura naviņ apvyda sovpateiguo izlūksne, kas atsaškir nu kaimiņu tai, ka ir vierts par jū kai par atsevišku volūdys paveidu runuot, vaira ir dzeiva?! Leidza ar školom i dzeivuotuoju puorsavītuošonom nu vysmoz 20. g. s. 2. pusis gryuši vairs runuot par izlūksnem kai stabilu teritorialu volūdys paveidu. Iz taida fona, ruodīs, i viersizlūkšņu formu kūpt byutu vīgļuok, tik vīnpruoteibys kai nav, tai nav. Vajadzeiba piec viersizlūkšņu formys kūpeigam lītuojumam apzineigam cylvākam nav juopīruoda. Sovukuort -- turādamīs pi sova iņdividualuo runys veida (kas dīvamžāļ nav vairs kaids dabeigs volūdys teritorials paveids ci izlūksne -- koč voi pa tam, ka školā vuiceituo volūda, gruomotys, periodika, televizeja, radeja sovu jau ir padarejušys...) kai pi sazyn kaida montuotuo duorguma, nūstyprynojam tautīšūs puorlīceibu, ka latgalīšu volūda ir koč kas nanūteikts i leidza ar tū nanūpītnys resp. „viņi jau katrs runā savādāk”... Da i pošūs latgalīšūs taidu īskotu nasam i styprynojam! Myusu dīnuos tys padoroms vīgli: daudzim pošapziņa izsysta tik tuoli, ka saimēs ar bārnim tāvs ar muoti runoj na latgaliski, a „pareizā” volūdā, kai nu kurs jū saprozdams...

A kur tūlaik palīk myusu īprīkšejuos godu symtu mejis kulturys darbinīku prāca, kab dzymtū mēli izkūpt par literaturys volūdu? Kaidā i kuruo slovonuo tāva dāla (ci meitys) idiolektā niu lai skaņ daildorbu fragmeņti, kurūs izmontojam raidejumūs, kab latgalīšu volūdu juos kuplumā i patīsā dzeiveigumā klauseituojim prīškā ceļt?... Izlūksne ci iņdivida personeiguo runys forma ir vīns, a viersizlūkšņu forma, kuramā, saprūtams, tik voi tai ir i izlūkšņu elementi, ir kas cyts, augstuoks. Kab tikt pi tuo augstuokuo, vajag -- paprācavuot!... Itymā gadīnī prācavuošona nūzeimuotu: škūrsteišonūs pa vuordineicom, gramatikom, vīnu volūdys faktu saleidzynuošonu ar cytim, dazynuošonu, kai i kū kod naviņ poši latgalīši rakstejuši, nūskaidruošonu, kai i kū jī sprīduši i izsprīduši gadīņūs, kod volūdys fakti nasakreit, īsaklauseišonu vysaidu apvydu ļaužu runā, bezgaleigu vaicuošonu i puorvaicuošonu, dūmuošonu vysā leidza. A kurs to tuo grib, ka vysi tik aizjimti, tik skrīnūši? Da i „gudri” nu dzimšonys, bez vysys vuiceišonuos!... Tai -- kai muokam, tai i maunam...

Grybu byut par sovys volūdys kūpieju, a na fona kolpuotuoju deļ lelūs golvu, pa tam „kai muoku, tai maunu” „Kolnasāta” na deļ mani. Kuo nagrybu? Nagrybu, kab munai dzymtajai latgalīšu volūdai munā vaļstī byutu tik etnografiska eksotisma lūma -- sok, koč kas tok latgaliski skaņ, pat LR I programā skaņ, kuo tod vēļ vaira?...    

Dzeiva byušu!...

Iz sātu braucu Dagdys autobusā. Itū ceļu ir „īsits” Juoneits, i eistyn na švaki -- var nu Reigys izbraukt vokorā, byudamam koč cik dasadarejušam, a naudys ziņā pat lātuok izīt. (Ka bruoļam vairuok beņzina juoizdadzynoj, kam ceļš garuoks, -- par laimi, na tik svareigi cikom kas.) Ceļā var labi redzēt, kai vosorys dīnys raunās eisuokys i eisuokys. Kai tik puorīt Juoņa dīna, tai i suoc maneitīs, ka iz rudiņa pusi jau vyss.

Ratais nu pasažyru runoj latviski, koč patīseibā latvīšu autobusā varātu byut pat leluokuo daļa. Tai mes te, Latgolā, roduši, -- runuos puordevieja voi šofers krīviski, i mes vysi krīviski... Nu ūtrys pusis, kod pierku bileti (pi myusu saceitu -- beletu) i runoju latviski ci latgaliski, mani labi saprūt i šoferi. Eh, padeveiba!...

Ceļš gars, dateik vysaidys telefona sarunys nūsaklauseit -- nasiediesi tok, auss aizbuozs! Vīna jauna sīvīte sasmeidynoj -- runoj pa telefonu, ūtrā golā jai nazkas nazkū sūla, kuo sīvīte napījam. A atruna breineiga -- „Dzeiva byušu!” Tys juosaprūt tai: nikas slykts ar mani nanūtiks, ka dareišu tai, kai poša asmu izdūmovuse. Edz, cik daudzi vuordu, a cik ītiļpeigi tū pošu var latgaliski pasaceit!...

Ar itū izasacejumu na vīnu viņ auditoreju asmu prīcynovuse i poša -- tai roksta Jezups Akelevičs sovā 1832. goda gruomotā par bišu audziešonu. Kur Launicam gars aproksts, kū i kai dareit, kod bits īkūduse, Akeleviča īsacejums ir vīnkuoršs -- pi kūduma vītys dalikt pyku teirys zems, i -- dzews byusi!... Nui.     

Ap buļbem „Kolnasātai”

Ir augusts. Zeimojās, asam suokuši ēst tū, kas šūgod duorzūs izaudzs. Myusu goldā, vysleidza -- zemnīka voi mīškuona ci piļsātys dzeivuotuoja, -- namaineigi svareigs ir kulturaugs -- buļbe. Buļbe ir viersizlūkšņu ci t. s. literarais kulturauga nūsaukums, taidu jū lītoj DL -- Skaistā, Kruoslovā, taipat AL -- Zviergzdinē, Rāznā, Pyldā. Buļbis par ūtrū maizi sauc i cytaiži jūs svareigumu pastreipoj. Gribējuos atguodynuot myusu klauseituojim, ka latgalīšim sovu buļbu par kartupelim, kai šod tod dzierdīs, navajadzātu puorsaukt! Latgaliski runuot par kartupelim zeimoj lītuot nadabisku, muoksluotu formu, kam ar tautys volūdu sakara nav.

Buļbis Eiropā pasaruodeja ap 16. g. s. vydu, kod juos nu Latiņamerykys iz Spaneju atvede jiurinīki. Tūlaik iz kaida laika par jom aizmiersa. Iz 16. g. s. beigu (1586. g.) buļbis iz Eiropu atvede otkon, niu slovons tuo laika angļu jiurinīks i pirats pi reizis -- Frenss Dreiks. Tymā laikā vēļ daudzi cylvāki nazynova, ka buļbu ādamuo daļa zemē sliepās, a na augleišūs piec zīda...

Latvejā buļbis suoce audzēt hercoga Jākuba laikā -- 17. g. s. beiguos, a Krīvejā juos aizvede Pītera I laikūs -- taipat 17. g. s., kas zeimoj, ka ap itū laiku buļbis acimradzūt pasaruodeja i Latgolā. Myusu dīnuos buļbis ir vīns nu svareiguokūs puortykys produktu kai Eiropā, tai Amerykā. Dūmojams, i svātceļuotuojus saiminīki niule jau ar jaunajom buļbem baroj...

Latgolā buļbu sauc slaviskā vuordā -- par buļbom, kai Kuorsovā voi Osyunā, par buļvom voi buļvim, kai Ruguojūs voi Gaigolovā, par guļbom, kai Sakstagolā voi Vuorkovā. Izvoltā ir guļbis, i tam leidzeigi. Nūsaukumi doluos taidūs kai arealūs -- ap Viļānim i Preilim ir guļba voi guļbe, guļbs, ap Nautrānim -- uļbiks. Vīnā „Vosoruošonā” Rogovkā pat sovs „Uļbiku daņcs” beja radīs. Ruodūt, ka školuotuoji nav nikaidi kūka ciļvieceni, a reizē i tū, ka atškireigais teik dreiži pamaneits. Vītom Latgolā skaņ i kaids latvyskuoks kulturauga vuords -- Gaļānūs i Varakļuonūs aizraksteits buļbu nūsaukums pupa, šur tur Rītumlatgolā -- tupine voi tupiņs.

Kai kur buļbu sauc Latgolā voi cytur Latvejā, smolkuok var apsavērt „Latvīšu volūdys dialektu atlanta” (1999) 44. kartē.

Vuords buļba ar variaņtim buļbe, buļb´s´ voi buļbs ir puorjimts nu krīvu volūdys dialektu бульба, boltkrīvu бульба voi pūļu volūdys, kur taipat soka bulba. Par vuords buļva ar juo variaņtim buļve, buļv´s´ var saceit tū pošu. I lītaunīki pīzeist, ka jūs bulba voi bulbė ir nu poļaku, taipat kai bulva, bulvė, kū saleidzynoj ar poļaku bulwa. Daudz vīnaidu kulturviesturysku zeimu mums ar itim kaiminim!

Reizē ar slaviskajim kulturauga nūsaukumim latgalīšu runā skaņ slaviski ar itū realeju saisteiti atlasynuojumi -- buļbuoji voi gulbuoji, cytur -- buļbu voi buļvu loksti. Kod buļbis nūjimtys, vītu, kur juos augušys, par buļbaiti, buļvaiti voi gulbaiti sauc. Budonceņu, kur seņuok buļbis par zīmu lyka, Kolupā sauc par buļvinīku. I tam leidzeigi.

Nu buļbu taisa vysaidus iedīņus. Gordi ir buļbu blīni voi bleini, na mozuok gordi -- guļbišnīki. Par taidim stuosta, saceisim, Preiļu pusis ļauds (gruomateņa „Rībeņu nūvoda stuosti” (2010)). Kas ir blīns voi bleiņs, tū zyna vysi, a guļbišnīki ir taidi gryustu (ci -- pīstā sasystu, sastompuotu) buļbu pluocineiši ar būrkuonu, kuopustu ci siļdeita pīna voi bīzpīna piļdejumu. I kugeli -- tarkavuotu buļbu sacapumu -- Latgolā taisa, na tik Leitovā. A kur vēļ buļbu voi guļbu kļackenis -- mozys tarkavuotu buļbu bumbenis, vuoreitys nanūlaistā pīnā, tys ir, pylnpīnā, mmm!...

Svareigs pamata iedīņs voi izejis produkts cytim gordumim ir myusu buļbis voi, kai cyti latvīši soka, -- kartupeli!

Lai loba buļbu raža i šūgod!

Roķele...

Geņgereišūs anormaleiba -- kakīne (myusu puse ir tymā arealā, kur nasoka puče, čeče, kačs, streičs, zuodžs, džeibt, a – puke, keke, kakis, streikis, zuogis, geibt; cytūs vuordūs č, saprūtams, ir i pi myusu: čārmyukša (na cārmyuška, kas ir vuorda literarais variants), čeikst, čuč, čab, čaukst, čierkst i tml.) apsabārnovuse otkon. Jau ūtru reizi i eisā laikā. Pyrmajā metīnī beja treis, tagad -- četri. Skaidrys, ka par daudz tūs kaķu, skaidrys, ka koč kas itamā lītā byus nalobs juodora... (Verūtīs iz niupat pīraksteituos daudzskaitļa genitiva formys kaķu, varātu palikt skaidruoks, parkū latgalīšu alfabetā asam aizvaduši burtu „ķ” (taipat „ģ”) -- ka mums taida burta nabyutu, kaķu vītā niu byutu juoroksta kaku, a kaki (i kaķalāni) nav tok nikaidys kakys, a dzeivys radeibys, par kurom taipat -- tai voi cytaiži -- ir juoguodoj i cylvākam. Arealā, kur soka kačs i kačalāns voi kačāns, deļ taida genitiva tuo „ķ” latgalīšu alfabetā, saprūtams, varātu i nabyut. Tik vēļ ir i svešvuordi, ir vysaidys ciļmis personu vuordi, kur bez tūs „ķ” i „ģ”, ruodīs, a nu nikai. Saleidzynuosim, par pīmāru Kuze i Ķuze, Ķuzāns; kūrmuļs / kūrms i Ķurmarogs...) 

Cikom kas -- vysaidi jūki ar tim daudzajim kakim i kaķalānim, a pyrmais jau tys, ka par reizi nikai navar saprast, cik jūs kakīne atnasuse. Skraida pa rūzem diveji, vāluok pi šklepeņa pasaruoda trešs, gols golā saīt, ka vasali četri sabyruši!... 

Asmu sātā, cikom kas radzu divejus, a trešs nazkur storp kuleņa viersejū greidu i jumtu patics. Kai jis tī izažorovs, kaidā caurumā īkryts, saprast navar, tik ņaud vīnā ņaudiešonā. Kod tuo vairs navar cīst, kuopu (pi myusu saceitu -- kuopņu) iz ustobys, kab raudzeit juo izpesteit. Kaķalānu radzu, tik da rūku nadasalaiž, tai juo ni nūkert, ni nūceļt. Izdūmoju, ka vajag kakīni izceļt iz ustobys, -- vys jau muote tuo ņaukys dasauktu, da jai tok jau jis izleistu nu tuos sovys koč kurīnis... Dūma loba, a beidzās biedeigi. Pa tam, ka kakīne -- mežūne. Nūkarta salaiž rūkā i zūbus, i nogus. Vīnā eisā breidī tys nūteik, i rūka -- asnī (pi myusu saceitu -- ašnī)... Aizlepeju rānys, kab asnis naītu, tik laikam lobuok vajadzēja ļaut tecēt -- iz reita lobuo rūka nūtyukšuse kai kaida buļceņa. Kod suoc suopēt augšuok plauksts, jau i par trokuma sārgu padūmoju. Eh!...

Verūs iz sovys „buļcenis”, i pruotā īskrīn kursa bīdrine Muora, kurei piec leidzeiga gadīņa (starpeiba tik kūdiejūs -- Muorai beja lapsine) dabova pat īsaukys -- Tuklā Roķele, nu kuo dreiži palyka tik Roķele. Tai mes juos saucam pa šudiņ dīnai, kod sasateikam grupys saliduojumūs... Jautrai vysom. A volūdys puse te vēļ i taida, ka mums tok laikam nav taidu eisti latgalisku lītvuordu atlasynuojumu ar pīdiekli -el-. Vuordu, kam na tik pamazynuojuma, a i drupeiti nycynuojuma / smuodiejuma / bruokiejuma nūkruosa deļ taida -el-. Čyuļu zirģelis mums vysleidza byus zirdzeņš, kājele, roķele tei poša kuojeņa, rūceņa...  

Deļ ituo kūduma maņ pagarai nacīš jautri -- ar tuklū rūku nūstaigoju vysu nedeļu i vairuok. Vēļ i niule dziļuokais caurums suop, kod iz juo pamīdz. Labi, ka koč kuruos ašņa dzeislys napuorkūde!... Dūmoj niu -- kurs nazy te glupuoks -- kakīne ci juos givieja?...

Valentinys dīna

(24.07.) Taišni juļa vydā dzimšonys dīna (parkū nazy narokstom dzymta dīna -- tai jū tautā sauc, tai pa šudiņ dīnai Sibira latgalīši i pat nazkurī čyuli soka) īkreit trejim cylvākim -- Egonam, Inesei i Valentinai. Egons jau lobu laiku tamā saulē, juo sveikt vaira navajag, koč breineiga nazkod beja rodu i draugu saskrīšona vosorys pylnbrīdā Ūzuļnīkūs -- izadzīdovom da valis: lobi bolsi Lonejai, Zentai, muoseicom Siļvejai ar Vilmu, Ausmai, izasmējom, izabejom. Inesi sveicu ar eisziņu, a jei, izaruoda, pa „spraņču” zemi itūgod. Kod „īsoku” pa taisnū braukt iz Šampanis proviņci, naklausa -- lobuokī veini asūt cytur. Skaidrys, ka jei taiduos lītuos (i na tik tamuos) jādz vairuok, tai „namaisu” garuok juos celim pa Fraņceju.

A da Valentinys vystik sastaigojam -- sazvona Tekļa, sazvonu Lauru, i līta dareita! Koč i na eistajā dīnā saskrīnam, tik tai varbyut vēļ lobuok -- jubilaram vīgļuok, kod cīmeni saīt ar „vysu sovu” i tik iz puors stuņžu, kod vysa dīnys skrīšona aiz mugorys. Da i nav jau tai, ka nikuo sātā nav, ka cylvāks saimē dzeivoj, a Valentina vyspuor ir loba saimineica -- itik godu par sovejim i par „Trešū zvaigzni” guoduots!... Sataisa gordu upiņu suleņu pasadzeršonai, i Rūta ar Ageju iz pierktuo limanada (i ituo vuorda vēļ nazinim, kai „literari pareizi” byutu -- limonade naskaņ dabeigi, pa tam vuords tautys runā koč kai teik asimilāts) ni ocu napasvīž. Laurai lobi ogūrču salati saīt, -- naprauda, naprauda tei tukšuo sāta! Paādam gordu muti bez kaidys skrīšonys vysi vīnā puļceņā. Labi tai. Vēļ Teklis mozuos unuceitis jubilarei koč kū nu duorzeņa repertuara paruoda -- jau saskaneigi dzīd i lūmys jom sadaleitys (mozuo apsyt leluokū...), koč jūceigi, ka vyss tik čyuliski jom savuiceits, -- te tev beja latgaliskuo vide!... Par Valentinys lelajim mozbārnim pasaprīcojam: Daina labi pyrmū godu beiguse i Eriks jau augstškolys students! Aug gudri i patstuoveigi, nav natikli, vuicuos i sportoj -- kuo vēļ vairuok. Ka eistyn ir tys cyts pasauļs, Valentinys i Erika Daigai sirds par bārnim niu var byut mīreiga...

Pasarunojam par vysakū i izstaigojam. Labi, labi tai!
(Patīseibā -- taišni šudiņ dzymtuo dīna ir myusu Ryhardeņam, tik asmu tuoli nu sātys...)

Nanūsatapeju!...

Ir juļa vyds, asmu sātā i, prūtama līta, staigoju sienīs. Nikuo lela cikom kas nav, nu gailineišu jau var pīlaseit, kab byutu kuo gordai pacept. Par kū tik navar izadūmuot, tai pastaiguodamai -- īt pruotā i cylvāki, i gadīni, i pošys vītys atsadzeivynoj. Na par veļti soka, ka sovā molā i kūceni runoj... Dūmoju i par sienim. Itū ar cytim latvīšim kūpeigū lītvuordu -- i-calma vuordu sieņs (lokativs sienīs) -- asmu īsavuicejuse tik Atmūdys laikā: pi myusu sieņu sauce tikai i vīneigi ar slavismu -- par grībim (grībi, īt grībūs; ka vēļ precizuok grybātu, aiz r byutu juoroksta cītais garais i, tik taida i latgalīšu alfabetā nav. I vuorda beigys myusu izlūksnē byutu ar cītu i -- grīby...). Patīseibā i sieņs na myusu pošu vuords, jū mes puorjāmuši nu suomugru. Tai otkon -- svīd, kai gribi, šaurs nu vysu pušu!... Ka tuoļuok jimt, i par gailinim na vyss vēļ drūši: piec Stroda ir gailinis -- sīvīšu dzimtē lītvuords, na veirīšu, a, kurei forma (veirīšu ci sīvīšu dzimtis) pi myusu plotuok lītojama, byutu vēļ „juopasakosa”... (Kod ar Juri jēmemēs ap „Skreineiti”, dasaguoja aizadūmuot i par sieņu nūsaukumim, izskotu, i par sugu izplateibu, pazeišonu vysaiduos Latgolys vītuos.)

Sienīs staigojam kūpā ar invalidu Robeiti. Kai suocu taiseitīs, jis tiuleņ saprūt, ap kū līta grūzuos, i loksta nanūrymdams. Tics pi pierts, laiž vaļā i riejīni, i skriejīni -- mežā dzeiveibys papylnam, buortīs ci apsavasaluot ir ar kū. Myusu maršruts ir parosts -- iz Teļa vacaini, Tumaša kaļneņu, Dzjadzjuku styuri, Peleitis kryumim. Ka laika vairuok, īmam iz Saušu kolnu, tī mums sova gailiņu vīta. (Nazkod, kod ļaužu vēļ beja pylns, gadejuos, ka gailini beja jau aplaseiti. Par „vaineigū” tūlaik turējom Valaiņa Juoni, koč tagad dūmoju, ka tī dreižuok kurs nu Jurānu beja staigovs. Niule i Jurāni tukši (pi myusu saceitu -- dīci), tik Areja da vacuo Aņa, kurei pogolmā, na kur tuoļuok, var vēļ izklybuot...)

Nu Saušu kolna var īt da sātai, a var laistīs i garuok -- iz Lelū mežu. Tūlaik juoīt par Saušu upeiti, kurū babri sapūstejuši, ruodīs, iz vysim laikim, sataiseidami plotus pūrus, pylnus ar nadzeivu kūku stymbynim kai baidāklim. Tai i stuov tī puorpūruojumi -- prūdi, na prūdi, torkaunis, na torkaunis. Vēļ napryšuok (pi myusu nasoka gleiši voi šmuki, voi vēļ kai cytaiži) palīk, kod iudiņs suoc atsakuopt i lobu laiku redzīs nadzeivī lāvī krosti, cikom otkon zuole jūs puorjam... Niule babri jau Pūrmalī īsataisejuši. Ka babrus kuramā naviņ vītā dzonoj garuok, jī puorsaceļ iz cyturīni -- līta vīnkuorša. Tik -- nav kam ituo padareit...

Itūreiz sieņu moz, īmu garuokū maršrutu -- da Lelajam mežam. I tī kuo na nikuo nav, tai sadūmoju vēļ Pītereiša kryumus puorbaudeit (tī i myusu Pītereiša zems rūbeža kapcs...). Ir vīns styureits, kur vysod pa kaidam gailiņam atsarūn -- taidi leli i rasni jī tī aug, na Saušu kolnā.
Vokors īt viersā, izdūmoju īt par izciertumu, kab dreižuok. I ... jau piec nagara laiceņa lomoju sevi par „gudreibu” -- izciertums pylns ar sakrytušim zorim, naizvastim kūku gobolim, kam vysam pa viersu jaunaudze. Kuojis pynās i tynās, iz prīšku tikšona cīši lāna, a beiguos vēļ i iudiņs suocās -- puorplyudynuotuo Saušu upeite. Tok na atpakaļ grīztīs, spraucūs tik tuoļuok. Nazkurā olpā sazvona Skaidreite, pasasmeju, ka niu koč vīns cylvāks zynuos, kur asmu nūsatapejuse. Tys tai -- smīklam, koč īīt pruotā i Ontona Matvejāna stuosts, kur par pūru guoja jaunais puors, a puiss pieški akacī īkryta. Gluobt juo navarēja, i divejis dzeivis beidzēs, kai nabejušys: meita sajuka pruotā... Pi myusu taidu troku akaču, ruodīs, nav, izakultum, ka i patyktum kurā. Nu i kai lai niule napīmiņ mamuka vuordu: „Tik nanūsatapej kur!” -- jei vys vēļ vuica dzeivei, ej, kur na īdams, byuņ, cik vacs na byudams... Tok vysā i sova prīca atsarūn: dzieržu Robeiti caur kryumim spraucamīs -- suneits mani nav pamets!...
Nanūsatapeju i itūreiz, paļdis Dīvam!   

Izlaidums

Kaidu tik vuordu mums nav vysaidom nūtikšonom! I seņuok beja -- izdavenis ‘mārgys palaisšona tautuos nu juos sātys’, īlyuženis ‘saimis puorīšona iz jaunū sātu’, puorkuoss ‘jaunuo ols raudzeišona da bucuos līšonai’, apraugs ‘jaundzymušuo, navasaluo i tml. apraudzeišona’, tolka, a piec juos -- pataļči, narunojūt par vakariešonom i večerynkom.

Jau kurs laiks kai pošai aktuala ir nūtikšona ar nūsaukumu „izlaidums”. Vuiceibu spāka pļuovis ci ražys svātki, tai sokūt. I jūceigais pādejūs godu vaicuojums itymā sakarā -- īt ci naīt iz izlaiduma?... Nui, pajaucs i itū lītu tys myusu jaunais parāds -- puorīšona iz treisgadeiguo bakalaura. Agruok ciļvieciskuo puse saguoja daudz syltuoka -- kūpā byušonys ar studeņtim beja vairuok. Ni auditoreju stuņdis beja tik cīši reglamentātys, i beja na tik kluotīne, a i nakluotīne (vuordus „kluotīne”, „nakluotīne” sovulaik īsacejs pats Endzelins, i ar kū nazy „pylnuo / napylnuo laika studejis” byutu lobuokys?). Beja septembris kolhozā, beja akademiskuos grupys ar trejstyuri kai grupys vadeibu i grupu kurators kai padūma deviejs. Niule -- kurss beidzās, i kotrys iz sovu pusi!... Kod soku studeņtim, ka na vysus jūs varu nūsaukt vuordā piec taidys 32 akademiskūs stuņžu īskrīšonys, jī „mīrynoj”, ka i poši vēļ na vysu kursu (voi pat sovu akademiskū grupu) pazeistūt... Kas tys par laiku taids, ka ļauds vys svešuoki i svešuoki palīk? Vacī vēļ kai vacī, a kai jaunī taisuos dzeivuot?... (Atseviški studeņti „palīk”, prūtams, prūtams, i, paļdis Dīvam, ka koč vēļ tai!)

Niule vīns ūtrys iz izlaiduma naīt, saceidams, ka juo tī nikas nasaista. Ar studeņtim tai, i ar vuiceibu spākim tys pats -- nav bejs sovu vodomūs beidzieju, nav nikas syltuoks storp „pusem” eisuo kursa laikā radīs voi kai tml., i naīšu. Nui, vēļ i tei agruok napazeituo paruodeiba, ka izlaidumā vari bez pučis palikt -- studeņtim vaira nav pruotā, ka tei patīseibā ir pādejuo „pušu” tikšonuos školā, kai jī bīži universitatis sauc, i nav jau tai, ka pa tim godim kurs „školuotuojs” byutu tik školejs ‘rājis’ bez māra i saprasšonys... „Kod mes augom”, kotram vuiceibu spākam koč vīna oficialuo puče datyka (poša nazkod taidu kursa rūzi devu prof. Martai Rudzeitei (Rudzītei))...

Izlaidumā nu katedrys asmu vīneiguo, acimradzūt pa tam puču sajamu daudz. (Da i na tik puču, saceisim, Anna padūd maiseņā eisti latgaliskus gordumus -- „Veistekni” i Teiču pūra zīdu madu. O, labi, maizeiti apiessim tiuleņ piec izlaiduma, kod teikomēs pi Pītera, a mads byus rudiņam, kod saīsim katedrā piec vosorys, -- paļdis deviejai! Maņ -- jau i asociacejis ar cytom latgaliskajom duovonom izlaidumūs. Kai pyrmuo ocu prīškā -- Oļga ar Latgolys keramikys pūdeņu... Vēļ i latgalisku runu saceja, na tik pūdeņu izduovynova (i ap ituo vuorda literarū variantu vēļ juoguodoj -- myusu molai dabiskais dāravuot tok jau vairumam latgalīšu piec vacvuorda izaver, Kolupa pusis duovaniet -- daudzim latgalīšim ruodeitūs svešs i t. t.)! Da tuo „siļdeituojis” beja -- dialektologejis praksis, praksis, praksis Latgolys laukūs, kuo gaitys i nūslāguma vokoru ni izstuosteit, ni apraksteit... Nu taidu „bārnu” niu „atsadzeivynovuse” „Ceidaru” Daina, da i vyspuor -- nikur nikas nu bejušuo lobuo nagaist, tik daboj cyta veida! Pasasmeju sevī, ka kotru god pa kaidai pučei dateik nu beidzieju, nu kurūs pavysam nūteikti nikaidys pateiceibys nagaidi, a golā, kai tautā soka, -- še tev, brateņ!... Iz lītu mes kotrys vystik veramēs sovom acim, i labi, ka tai...

Laimeigi jums vysā, myusu šuogods putnāki!...    

Zylai malni padebeši

Izīmu nu fakultatis „parostā” laikā -- ap stuņžu desmit vokorā: junī garai stuov gaišs. Maņ tī labi -- dreizs iņternets, vokorā vysi „normalī” cylvāki jau nūguojuši paceli, varu mīreigi jimtīs ap sovom lītom. Tuos nasabeidz. Ir ļauds, kam vosora nas „gryutu” vaicuojumu -- kur i kai lobuok pavadeit atvalynuojumu, cytus itei „problema” smeidynoj / smīdynoj. I pošai ruodīs, ka lobuokuo atpyuta ir nūsadorbuošonys maiņa. Ka esi garai siediejs pi datora, raugi tūvokor nu juo atsaturēt, ka esi tūdīn pamoz staigovs, nūsūļoj kaidu gobolu kuojom, ka pabreivuokys divejis dīnys kūpā, skaidrys, ka nav kuo Reigā neikt! Skaiteišona vīnkuorša.

Sūļoju iz sovu dajiuktū pīstuotni vokorūs -- Nacionalū teatri. Pi universitatis izīmu „finiša taisnē”, tī i vyslobuok redzīs, cik zylai malni pītulzuši dabasi itūvokor. Monuos, ka tiuleņ, tiuleņ papleiss, kai piec breiža i nūteik. Tik asmu jau pīturā, a tī -- jumteņš.

Šudiņ bejom saguojuse vysa myusu t. s. „bezpeļnis organizaceja”, kai Iveta smejās. Ka smejās, tys labi, -- ar jūkim vīgluok. Patīseibā runa ir par pavysam nūpītnu lītu -- t. s. Rudzeitis diskim. Taidi teik taiseiti serejai „Montuojums”, i, cīš cerams, ka niu par „bezizmāra” tykušais dorbs dreizumā ījims pavysam realus apveidus... Iveta par trejim audio diskim runoj, i laikam tai ir pruoteigi. Nu sovys pusis varu pasaprīcuot, cik daudzuos vītuos deļ taisomūs disku itūpavasar i vosor „pabyuts”. I vēļ par tū, kaidi breineigi ļauds myusu Latvejā dzeivoj!...

Sūlu sovim „bezpeļnis organizacejis” kolegom čaju voi teju, i smejomēs otkon. Cīši jau grybātūs byut „boltam”, tik nasaīt: nivīns nūsaukums nav myusu. Vīns atguojs caur slavim (čajs), ūtrys caur germanim (teja), i kuram nazy niule lai dūdam pyrmū rūku, kurs nu jūs ir „lobuoks”, kurs -- „pareizuoks”? Cīš relativs tys vyss...

Maņ pošai -- vēļ vīns pazyls pamalns padebess ir atmuovs -- kai nazy mums itūs i cytu -ismu raksteit: slavisms voi slavismys, germanisms voi germanismys? Ka golūtnēs ar leidzskaņu bleiviejumu vuorda beiguos raksteisim -ys (kuorklys, putnys), na -s (kuorkls, putns), jau ir volūdnīku sasprīsts i ļaudim dareits zynoms. Par taidim garuokim svešvuordim tūlaik narunovom -- vaicuojums vēļ nabeja aktuals... A kū ar taidim kai voskys, mozgys -- piec jaunys ziļbis prosuos na tik sonaņtim!...