„Baltica 2015”

27. junī -- „Baltikys” festivala īskandynuošona Izvoltā. Izaruoda, dīnavydu Latgolys zonai tys bejs saplanavuots pi myusu. Saprūtams, īmu vārtūs (28. junī Izvolta bazneicā miša par mamuku, tai piec Juoņa dīnys vēļ asmu pa sātu). „Izvoltīši” līlej pogosta vadeituoju Muoru=Māru Myglāni par atbolstu, „rajons” itūreiz stuoviejs molā... Kaids malacs ir Siļveja -- i „Mozī izvoltīši” „izdrasāti” gūdam (ka dziļuok -- pamoz tī vysā latgaliskuo, tik kai lai atsatur pret kūpeigū teņdeņci ci, kai saceitu latgalīts -- ar dvašu vieja naatpyussi...), i vāluok kūpeigū doncuošonu voda na švakuok par Igauņa Gunāra Rasmu!... Na mozuoks malacs myusu Anda -- ar vysu sovu aizkrytušū bolsu izvoda „Izvoltīšus” i pat latgaliski tū īveic -- kū lai dora, ka nav jim cyta „runys veira”?...

Teiku taišni iz aulišku kļocku -- vysi kolektivi suokumā stuosta i ruoda sovu kulinarū montuojumu, saguojušajim i sabrauciejim dūdami vysa paraudzeit (Reineits pastuosta, ka nu myusu pusis jis cīnastam ness tāva madu i bārza sulys). Ar muokūņkaļnīšim ir atbraukuse Ināra, sylta sasatikšona, obejis drupeiti „pacīmojam” Sibirī... Tei „vaine”, ruodīs, ir hroniska -- kas tik Sibirī pabejs, tys palīk ar Sibiri „navasals”!... Reigā niupat atsagrīzuse kuortejuo četru braucieju grupa, pabejuši Timofejevkā, Lejis Bulanā i Suhonojā, ar jim izaceļova i muna zaļuo mugursūma. Par dzeivuošonu leidza atnas Novosibirskys Ninys kompetys (pi myusu saceitu -- kampetys, a kai byus „literari”?), i šuogods mads nu Suhonojis maņ dateik, a vacūs Markus i Gavrylku Almys vaira naasūt...

Iz „Baltikys 2015” brauc treis myusu sibirītis -- Valentina Rublevska (Guļbu Almys meita), Galina Zaiceva (Cukmanu Ļudvigys, tuos okluos babenis, kurei tik breineigi latgaliski vēļ runova, meita -- beidzūt i jei ir „izkustynuota” ceļam, prīca!) i Valentina Zinovjeva (nu Rudzusīku dzymtys, kaidi nazkod Drycānu pusē dzeivova...).

Pyrmuok „Baltikys” īskandynuošonys Izvoltā ar sabraukušūs kolektivu dzīsmem  īsagrīžu pi mamuka, laiceņu svātku īskaņu klausomēs kūpā... Cik labi, ka myusu kopi ir tī, kur jī ir, -- niule tok jei otkon ir ļaudīs, niule vysu var dzierdēt sovom ausim, na tik viņ nu myusu stuošku, kai pādejūs godūs! Ai, mamuk, mamuk, suope tu muna!...

Dorbi i na dorbi...

Ak, laiks, laiks, kur tu tai druoz?... Ni atsavērt, ka jau juļs!... Nu ūtrys pusis, grāks byutu pavysam Dīvam acīs spļaut -- taipat ir drupeiti dasadareits: semestris beidzīs normali, izlūkšņu diski (apmāram diveju godu vysā aktivs, a pabreižam troks dorbs) izlaisti i īsvieteiti, bc i mg dorbi aizstuovāti (iz vysu vaira itūgod ir prīcynovuse kūrzemneica -- i izbraukalēt paspēja, i sova Ernesteņa dasavērt, i svaigi par izlūksni raksteit, koč i pi LD shemys turūtīs, da navar tok vairuok nu bakalaura praseit; a cik jauna byutu varāts par vītalvīšu runu pīraksteit, ka laikā byutu apvaicuoti ļauds, eh!...). Jau i doktorantu eksameni pījimti (vīns nabogs vaicuojumūs izvalk „Latgaliešu rakstu valoda”, a kū ta čyuļu bārns ar tū, kas jam vys vēļ naaktuali? Santa zyna, kas ir pyrmuo latvīšu izlūkšņu vuokšonys programa i tml., a par pūlīti i runys nav -- oss skots nu molys par vysu i cik truopeigu vāruojumu, ka nanūsaprīcuot!...).

Kuortuotys lītys, kab Sibira latgalīši varātu iz „Baltikys” atbraukt.

Nūsvieteita Juoņa dīna... Kod Ilgai soku, ci vajadzēja juos vīsu, ka mums „babai vēļ goda nav”, jei mīrynoj, ka na klaiguotu jī, a klusuma brauc. I eistyn turīs „gūdeigi”, ap sātu labtik pasapļaustejuši. 22. juņa vokors puorīt kai latvīšu kinu vokors pyunē pi klāva -- uorā solts i leits lej. „Limuzinu” nūsaveru ar jim, nu prīcys par klusumu vēļ lelu supa kotlu izvyrdama, i tys izaruoda laikā i vītā (kod izteireju eistūs plitys caurumus, dyumi ustobā naīt; nivīnam jau „nasaredzēja”, kū i kai baba kod teireja, ka jei par sātu guodoj, ruodejuos pats par sevi...).

Iz reita pasalosu meža zemineišu, pīlaužu ūzula zareņu, palosu peipiņu i īmu da kopim -- i mamukam sveicīni raibā puškā nu sātys, i tietjukam parostais vaiņuceņš, i Juoņam ar Pītereiti... Partū ka juņs beja sauss, aizaudzs nav nikas. Nu ūtrys pusis, nikas nu muna sātuo maja beiguos mamuka gabaleņā nav deidzs -- tai mes Juoņadīnā bez sovu kropu. Nasaceļ rūka raksteit -- „bez diļļu”, dillis byutu germanisms (nu vuocu der Dill), kurs ni ar kū nav „lobuoks” par slavismu kropi (hm, a pošim krīvim itys vuords to vīnskaitlinīks -- jī soka укроп). Kropi ir jauns kulturaugs, taidim sova vuorda latvīšim parosti nav. A kū nazy myusu puristis iz ituo saceitu? Smīklys...

Vokorā vysi asam Geņgereišūs. I Juoneits šūgod ar mums, i obeji mozī. Ir vēļ vīns Juoņs, a Līgu=Leigu, kai parosti, nav. Taida mums dzeivoj kaimiņūs, tik jī svietej sevim. Kod beja Pītereits, jī juos guoja sveiktu, bārnus pamazdami munā ziņā, i tys maņ patyka. Nazkai, kod Zanei beja jau 18, jei saceja, ka navarūt cytur īdūmuot Juoņa dīnys, kai tik pi babys Geņgereišūs; var pat byut, ka tys vyss iz palikšonys. Byutu labi, ka tai...

Reita pi gunkura otkon dagaidu tik es. Sauleite nalāc -- ir solts, pabreižam leits, tai da pat reita. A pasauļs vysleidza skaneigs!...    

Leonharda Latkovska pīmiņai...

„Latkovskis mirs!...” -- biedeiguo viests nu Amerykys atguoja caur Sibiri... Raksteja Klaudeja, kam zvanejuse Dace, -- jī vysi tykuos pārnejā vosorā, kod Leonhards brauce da sova vacuotāva Ignata iz Omskys pusis Isilkulu, a vāluok -- iz Abanu, kur beja izvasta Leonharda tāva Leonarda vacuokuo muosa Helena. Taida kai misejis apziņa jū beja dzynuse, jam beja cīši gribējīs tamuos vītuos pabyut. I vyss beja laimeigi nūtics pārņ vosorā.

Viestei, kū roksta Klaudeja, nasagribēja ticēt, tik dīvamžāļ beja juonūtic -- ar taidom lītom najūkoj... Leonhards ar vīnu kuoju jau beja ceļā iz dzimtini, kur par svareigim turātajūs nūdūmūs beja dreizuo tikšonuos ar ļaudim Varakļuonūs, nu kurīnis Bokuonu cielīs Leonharda tāvs -- īvārojamais latgalīšu kulturys darbinīks, filologs, poliglots Leonards Latkovskis (1905–1991). Leonhards nav labi jutīs jau ap sovu dzymtū dīnu, kurei jam 9. junī, tik gribiejs apgaideit ar slimineicu -- juo dūmys jau seņ beja ceļā, a deļ poša fiziskuos lobsajiutys jam vysod ir vajadziejs smīkleigi moz... I nūtyka Juo vaļa... Tai nu 13. juņa Leonhards ir kūpā na vaira ar mums, a ar sovu tāvu i muoti, ar bruoli ... ar vacūtāvu Ignatu, kam atdūt pādejū gūdu mozdāls vystik beja paspiejs!...

Leonhardu, bīžuok sauktu par Leonardu (kai tāva, seniora) voi -- Amerykā -- Lenu, tāvs ar muoti nu Latvejis nūvede goda vacumā -- Leonhards ir dzims 1943. goda 9. junī Kuorsovā. Tī juo tāvs kara godūs beja par gimnazejis direktoru. Beidamīs nu Krīvejis atīmūšuos varys, kuo izaturiešona pret iņteligeņci beja skaidra nu 1940.–1941. goda nūtykumu, Latkovsku saimē izsprīduši, ka pabēgs kur tuoļuok, a vāluok grīzsīs. Aļbina Latkovska (nu Putānu dzymtys Vyšku pogosta Kolna Škaparūs) nav gribiejuse nazynomuo gaideit vīna -- par emigraceju izaškeirušajuos saimēs bejuse pat taida dūma, ka juopabāg tik puišim, ka sīvīšu ar bārnim vys jau naaiztiks... Aļbina braukuse sovam mīļuotajam varakļuonīšam leidza, ar vysom jūs pyrmajom četrom atlaseitem. Paprīšku Latkovski tykuši Vuocejā, kur dzymuši vēļ divi bārni, 1950. godā puorsacāluši iz Ameryku, kur saime kuplynovusēs ar vēļ trejim atzarenim. Niu jūs beja tik, cik nazkod Leonarda tāvam Pīteram ar sīvu Buorbolu Latgolā, i dzimtinis mīlesteibā auga vysi, saimis volūdai palīkūt latgalīšu. Izcyls tāvu zemis mīlesteibys aplīcynuojums, varbyut i deļ dzymtuos volūdys mes Leonhardu vysur pījēmem par sovejū!...

Izvuiceiti tyka vysi deveni, a dāls Leonhards Džordžtaunys universitatē sajēme vēļ i viesturis doktora zynuotniskū gradu. Tuoluokuo profesora gaita beja pedagoga dorbs nalelā Merilendys pavaļsts piļsieteņā Frederykā natuoli nu Džordžtaunys. Huda koledžā (Hood College, dybynuota 1893. godā) jis vuiceja jaunūs i nūsadeve pietejumim par myusu dīnu Krīvejis i 20. g. s. Eiropys viesturi, Gulaga nūmetņu viesturi, katuoļu Bazneicys viesturi. Frederykā i beidzēs Leonharda narymteiguo gaita 13. junī. Nu tīnis jū pīdareigī šudiņ palaide ceļā, nu kuruo naatsagrīž. Latvejā par jū aizlyudze Nabadzeiguo Bārna Jezus kongregacejis muosys, pi kurūs jis cīmova vosoruos... Lai gaišs Jiusu ceļš, cīnejamū Profesor, tymā pasaulī, kam tai tic katuoli, i cik daudzim tys paleidz dzeivuot!...

Žāļ, ka jam nūmiereiti beja tik 72 godi, kod nūdūmuots beja vēļ tik daudz... Kas niu byus ar Latkovsku saimis arhivu -- tāva materialim i juo poša?... Leonhards beja eistyns trymdys latgalīšu arhiva sorgs. Ir svareigi zynuot, ir svareigi pīminēt -- tai jis skaiteja i nabeidze daudzynuot. Kū beja saprats pats, ar toleraņci vuiceja cytim. Pīzyna, ka pīraksteit objektivu vysys zemis viesturi ir pats gryutuokais, a par Latgolu i juos ļaudim vyspuor voldūt „miļzeiga nazynuošona”. Kars i juo īspaids sabīdreibā -- profesoram koledžā beja pat taids specialais kurss, tik voi vyss byutu nūveļams iz kara?... A kars kai ceisteišonuos ceļš?... Taidi i cyti vaicuojumi bez gola, kam jis nūsadeve sovā izzynuotuoja myužā...

Ar Leonhardu Latkovski pyrmū reizi sasatykom jaunajā Rēzeknis Augstškolā (koč var byut i, ka nazkodejā Reigys latgalīšu bīdreibā „Olūts”), tyvuok sasapazeidami AABS konfereņcē Džordžtaunā 2000. godā i taišni deļ vysa latgaliskuo. Profesora atsauceiba i sirsneiba pīdzeivuota daudz reižu tūvosor i vāluok. Ausīs vēļ niule juo namaineigais „Lyudzu, jemit!”, acīs -- dzeišonuos jam pakaļ pa Vašingtonu, raugūt atturēt nu T krekleņu pierkšonys vairumā, mutē -- juo taiseituos dabeiguos kofejis garša pat viļcīņa apstuokļūs i iz Jenisejis krosta Sibira braucīnī 2013. goda vosorā. Sova stuoja i darbeiba vysā, a uzskoti -- namaineigi. Paļdis, Profesor! I ... atlaidit par reizem, kod zuoģa/zuodža zūbi naatsatyka...

Pādejūs godu vosorys Leonhardam vairuok puorguoja pa Latveju, pārnejuo i aizpārnejuo -- vēļ i pa Sibiri. Profesors iņteresējuos par naskaitomom lītom, itūvosor carādams izdūt gruomateņu par Martu Skuju -- beja sasatics ar juos i Viktora Mundura meitu Siļveju Jekaterinburgā, dabovs unikalus materialus. Beja prīceigs kai bārns, sajimdams Latvejis pasi, kod taisejuos iz 6. latgalistikys konfereņcis Krasnojarskys nūvodā. Nu juos nagaistūšā pīmiņā -- Amerykys profesora svineiguo runa agapē Ačynska katuoļu draudzis sātā, a Rītumu i Austrumu diasporys latgalīšu sasatikšona konfereņcē beja viesturyskys nūtykums poša par sevi...

Latgolā iz vysa meiluokuos vītys profesoram beja Aglyuna i Varakļuonu Bokuoni, kur Leonhards ar muosom beja suocs tāva Leonarda Latkovska pīminis gūdynuošonu. Kai jis pats saceja, Bokuonūs jam nūteikti ir juopabyun vosorā, koč vīna nakts kur pyunī juopuorguļ, tūlaik jis otkon jiutūtēs styprys. Sovukuort Aglyuna jam beja svareiga deļ saimē sajimtuo katuoliskuo gora spierdzynuošonys, te jam labi rytynovuos dūmu komuleits par Latgolys viesturi vysaidūs koņtekstūs. Cīši žāļ, ka tik daudzi kas niu palīk tik nūdūmā...

Par puorguojušuos vosorys Sibira braucīni Leonhards Latkovskis stuosteja augusta „Kolnasātā”, pacīmova Reigys latgalīšu bīdreibā „Trešō zvaigzne”. Prīcovomēs par sovu tautīti, bejom lapni, ka jis mums taids ir, ka gūdcīneigi puorstuov Latgolu i Latveju Rītumu pasaulī. Profesors beja i palyka jauns sovā dūmuošonā, lītu redziejumā, paļdis jam i par tū. Taiseidami 6. latgalistikys konfereņcis težu kruojumeņu, vaicovom, kaidā raksteibā mums juo tekstu dakūpt? Dūmovom -- profesors gribēs vacuo „ō”, a jis atsaceja eisai: „Kai vysim -- pa jaunam!...”

Lai gaiša Leonharda Latkovska pīmiņa!...  

Naira

       “Augusta konfereņcis” dīnā fakultatē darbinīki teik saukti pogolmā -- jau lobu laiceņu jis mums sataiseits slāgts i ar kotru godu jimā pasaruoda kas jauns. Jau i nazcik uobēleišu tī zīd i pat ražu dūd. Studentu duovonys... Vierseibā mums niule jauni ci cytaiži “svaigi” cylvāki, pa tam tys tai. Labi, prūtama līta!

        Īprīkšejā dīnā mani “nūker” tulkuotuoja Valda i soka, ka Reigā ir Naira i ka grybūte da myusu cīmā atīt. Nui, soku, ar prīcu satiksim, a laiku deļ tikšonuos pasoku, kod vysi losomēs. Nairai ir izguojuse latvīšu jaunuokuos prozys izlase armeniski, jei mums jū grybūte duovynuot. Vēļ lobuok -- lai duovynoj pret ļaudim! Lai redz vysi, ka latvīšu volūdys pasauļam vystik vajag, ka par mums ir iņterese i cytur!...

       Naira itūreiz atbraukuse ar meitu, padzeivuošūt rakstnīku jaunradis nomā Ventspilī. Pasacīmoj i katedrā, tī Ilga pādejuos zīmys avīšu ūgys savaduse, a es piec sapuļcis LU vēļ sovys meiluos ranetkys tiergā sapierkuse... Ādam vysu gordu muti i pīminim Nairys īprīkšejū cīmuošonu Reigā -- piec Imanta Zīdūņa “Kruosainūs puorsoku” tulkuojuma izīšonys. Tūlaik lasejomēs sovā “Trešajā zvaigznē”, LNKBA nomā Slūkys īlā 37, kab tiktīs ar tulkuotuoju nu Armenejis. Piec vuorda sludynuojumā beju atpazynuse nazkodejuos Atmūdys laika LU tulkuotuoju grupys studeņti... Vīns nu dzejnīka Juoņa Petera lobūs dorbu Latvejis viestnīceibā Moskovā... (Div juos grupā beja nu Armenejis -- vēļ i Goara Aslaņjana. A Nairys uzvuords -- Hačatrjana. Armeņu izskaņa -jans ir koč kas leidzeigs myusu -ānam -- pīdareibys aplīcynuojums nu dzymtys vuorda... Da i vyspuor tei grupa beja ar taidim vuordim, ka vēļ niule pruotā -- Žazira Mirzakasimova, Bahtijars Hasanovs, Halmameds Agabalovs... Praktyskū latvīšu volūdu itai raibajai sabīdreibai vuiceja Arvils, pats reizē vuiceidamīs metodiku i didaktiku, i rezultats beja lobs. Lai voi kai, nu Aizkaukaza i Vydsazejis tautys padūmu laiks mums beja daness tyvuok, vairuok juos suokom pazeit. Koč i tik caur tulkuojumim, nu vysleidza... Na par veļti nazkod školys beigu saceriejumu / dūmrokstu par Čingiza Aitmatova dailradi raksteju. A školuotuojis skraideja, kab maņ nu obeju biblioteku (školys i cīma) juo dorbus sanest -- naticēja laikam, ka es jū labi pazeistu...)

            Tamā reizē LNKBA noms stuovēja nakurynuots, a zīmys pavakare beja da tuo solta, ka zūbs iz zūba nastuovēja. Piec pasuokuma siļdejom Nairu sovā bīdreibys ustabeņā i bejom prīceigys, ka asam atguojušys iz tikšonuos -- i pasuokums satureigs, i lobs dorbs padareits. Syltys beja i Nairys atminis par studeju laiku Filologejis fakultatē...

            P.S. Kai dazynojam vāluok, šuogods Dzejis dīnuos par latvīšu prozys izlasi armeņu volūdā Naira sajam “Sudobra tiņtneicu” (vēļ Inese Zandere i Gundega Repše). Eistyn labi!

Augusta sapuļce

Ot, i itei vosora puorskriejuse kai nabejuse!... Nu koč studeju goda suokums šūgod sakreit ar 1. septembri! Vēļ garai piec školys (Daugovpiļa rajona Špogūs piec universitatis nūstruodovu tik div godus, a naaizmierst maņ jūs myužam...) navarieju dajiukt, ka 1. septembris ir parosta dīna i ka studeju gods var suoktīs vysleidza kuramā datumā -- ka tik pylna nedeļa!... 

          Sova veida “augusta konfereņcis” LU darbinīkim, saprūtams, nūteik -- pošuos mieneša beiguos, iz jūs īmu. Beju i šūgod. Rektors, kai parosti, slavej “fizikus”, na “lirikus”, koč pacyldynoj i socialuos zineibys. Piec svineiguos dalis kolegys vadynoj da rektora “golda”. Laika vēļ ir, nūīmu i es: tī var satikt ļauds, kurūs “vajag”. Izīt to drusku ūtraiži -- mani “nūker” Astra, saucās otkon da senioru, byus juopadūmoj.

Kod jau “kopejojam” ar fakultatis klasikem, aizkūzdamys eistyn cīši gordu peiriedzeņu, pamonu myusu slovonū demografejis lītu zynuotuoju, Latvejis statistikys specialistu, kam latgaliskys uzvuords. Taids pat kai “Sovvaļnīku” vadeituojai!... Aha, juoapsarunoj, varbyut atītu iz kuruos “Kolnasātys”!? A profesors atsoka, ka latgaliski šys vairs narunojūt... Mozūtnē runovs, nui, saknis jam nu Ondrupinis (kai vīgli pagaist vacais baltu pīdieklis -in- Latvejis vītu vuordūs leidza ar rokstu volūdu, niule tok Andrupeni daudzynojam, a kuo vuordā taidys lītys mainom, ka tai padūmuot?...). Ondrupinē jam rodi, vēļ niule olpom sasateikūt. Juo saime nu tīnīnis nūbraukuse paseņ, kod školā guojs. “Namūku” profesora vaira, lai itai reizei byutu gona, ka koč atsasauce latgaliski sirsneigi -- varbyut cylvāks i eistyn namuok vairs... Nu ūtrys pusis, ir juodūmoj otkon i juodūmoj garai -- kai var tai jimt i aizamierst bierneibys volūda, sātys volūda, tāva i muotis volūda?... Varbyut tī tik taidi padūmu laika kompleksi -- kai munam sirsneigajam literaturys katedrys draugam, kurs pret fakultatis ļaudim latgaliski aizarunuot kaunējuos? Kur paceli nu ļaužu ocu, tī -- nui, tī to -- tik latgaliski! A cik es poša da Atmūdys laika Reigā latgaliski kur runovu?...

        Sevkurā gadīnī te sliepās saistūšys “vakaņcis” latgaliskajim raidejumim -- universitatis profesura kupla!...

Jaunova svāta...

           Taiseišonuos iz 15. augusta atsauce atmiņā Tjuhtetā satyktū latgalīti Vitaleju Spuogi, kurs, vēļ pajauns (dz. 1942. g.) i vysā sprauns byudams, izaruodeja cīš zineigs bazneicys vaicuojumūs. Daudz kas jam beja tik pa juo saprasšonai, nu vysleidza beja prīca jū satikt -- vysakuo saistūša i naparosta varēja izdzierst. Pruotā palykuse i Vitaleja sirdeišonuos par veļtejuma dzīsmis Aglyunys Dīva Muotei sagrūzeišonu. Kaidu blieni mes tamā Latvejā izdūmovuši, kaida vēļ tī Jaunova, ka ir Jumprova Mareja?!

         Izceļuotuoji iz Sibiri Aglyunys Dīva Muotis dzīsmi (i cytys taipat) nūvede leidza nadaudz cytaiduokā, agruokā, redakcejā, nakai dzīdim mes ite. Patīseibā i Latgolys bazneicuos vēļ nacik seņ dzīdova “Jumprova svāta”, na “Jaunova svāta”... Jumprova ir nu vuocu Jungfrau = junge Frau ‘jauna sīvīte’. A vuords jaunova latgaliskuok byutu jaunive (vēļ latgaliskuoku -- mārga -- itymā koņtekstā gryuši īsadūmuot). Sibirī mums ir vaicuots i par cytim Aglyunys dzīsmis vuordim -- sārga, bruņas. Cyti myusu lītuotī vuordi sibirīšim nav pazeistami, cytu jūs vuordu nazinim mes -- kai i volūdā.

“Dzīsmes da Vysusvātuokas Jumprovas Marijas” vuordi i zinis par jū atrūnamys 1856. goda pūļu žurnalā “Pamiętnik Religijno-Moralny” (9. nr.). Apceriejuma par Aglyunu (kai dominikaņu tāvu bazneicu i kļaštori) beiguos nūdrukuota i itei dzīsme latgalīšu i pūļu volūdā. Diveji paraleli teksti. Ar paskaidruojumu, ka pyrms godim 20 nazkur, iz vysa dreižuok Viļņā, nūdrukuoti Aglyunys Dīva Muotis obruozeni. Tys ir 1834. gods. Izīt -- taišni pyrms 170 godu!

Ap tū laiku pasaruodejuse i dzīsme par Aglyunys bazneicys Dīva Muotis breineigajim dorbim divejuos volūduos. Jei i puordrukuota žurnalā “Pamiętnik Religijno-Moralny”. Koč ir dzīsmis vacuo teksta i cytys redakcejis.

Nazkodejais teksts nu myuslaiku atsaškir pacīš: vītom pat pagryuts saprast, kas ar saceitū eisti dūmuots. Daudz drukys klaidu. Myusu dīnu variants padareits lītuotuojam saprūtamuoks, gluduoks. Dzīsmei izglobuoti vysi 9 paņti, ka tai jūs var saukt. I sovi nagludumi palykuši, par jim parosti sokom, ka tei taida seneja, vacūs laiku, volūda. Tik na vysod tys tai: kotrus vuordus tok apstruodovs kurs naviņ autors! Bīži jis palīk nazynoms. Aglyunys dzīsmi niule vīgli dzīduot.

Teksts vītom puorkuortuots, pagryuši saleidzynuot pa paņtim, ka grybātu analizēt vēļ smolkuok. Saceisim, agruok raksteits: Mums pīmynami mieri ļūt nuoveigi, pa muižom, solom ļauds myra brīsmeigi; tagad: Kad myus apjēme slimeibas un sārgas, cylvāki daudzi myra sovuos sātuos. Voi: Ļauds mīdzās da tevi, Sirds pylnas prīceibas, a tagad: Ļaudis pi tevis steidz ar pateiceibu... Senejais variants ruodīs daudz vairuok kū pasokūšs, tautyskuoks.

Ir žāļ, ka nu dzīsmis pagaiss senejs vuords sola ar nūzeimi ‘apdzeivuota vīta (= cīms, sādža, dzeraune)’: tai jūs Dīnvydlatgolā pa šudiņ dīnai sauc. Var saceit, ka dzīsmis myusu dīnu variantā vītejuos volūdys kolorits padareits mozuoks. Nav vuorda globuot ar nūzeimi ‘sorguot’ (nu kuo vaca paguotnis forma globova), juo vītā ir -- gluobt (paguotne gluobi). Dzīsmis suokuma ar spūdru gūdu dori daudzuma prīcas vītā niule ir: ar sovu spāku dori daudz mums prīcas... Nav tok vysleidza, voi ļaudim prīcu nas ar spūdru gūdu voi ar spāku... Vēļ vacajā dzīsmis redakcejā redzim vacu latgalīšu vuordu svuit ar nūzeimi ‘daudz’. Taidu niule pat vuordineicuos gryuts atrast! Svuit ir nūmaineits pret daudz, vuorda nūzeime ir korekta. 

Saprūtams, vacajā dzīsmis tekstā lītuots padaudz pūļu vuordu, kai, par pīmāru, spadzivuošona ‘cereiba’. Tys niule jau arhaisms. Cytus polonismus lītojam pa šudiņ dīnai: aizblūdeišona ‘maļdeišonuos’, smierte ‘nuove’, ratavuot ‘gluobt’, obruozs ‘svātbiļde’.

Dzīsmi Aglyunys Dīva Muotis gūdam saista ar dominikaņu tāva bazneickunga Andreja Juškeviča vuordu. Jis ir cielīs nu Grodnis gubernis muižinīku. Teologejis doktors, školuotuojs. Aglyunā īsaroda nu Viļnis dominikaņu kļaštora. Sabeja par Aglyunys dominikaņu prīkšnīku vasalus 16 godus (nu 1824. da 1840.). Juo laikā Aglyunā padareits daudzi loba: bazneicai apmyurātys i nūbeleitys sīnys, izlykts jauns (bļakys) jumts, īguoduots pats leluokais nu 6 bazneicys zvonu. Nu tuo tautā izguojs teicīņs: “Juškevičs iz puotoru sauc!”, kod zvons suocs zvaneit. Juškeviča laikā (1825. g.) izcalta slimineica uorstiešonai ar sārolūta iudini. Ar dominikaņu tāva Andreja Juškeviča vuordu saista i Aglyunys Dīva Muotis dzīsmi. Voi jis jū saraksteja, voi tik puortulkova latgaliski, skaidri nav zynoms.

Na Klāvs, a lobuok Škiuneits!...

Itei ir „Vosoruošonys” atskaņa -- šūgod vosoruotuoji lasejuos juļa beiguos Baļtinovā. Jau deveitū reizi taida loba kūpā saīšona Latgolys školuotuojim i cytom aiziņteresātajom personom. Organizēja Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociaceja resp. Veronika ar Imantu i jūs paleigi -- i školuotuoji, i školāni -- bejušī i niulenejī. Breineigys četrys dīnys sovejūs pulkā! Vitamins rudiņam i zīmai nanūlīdzams!...

Breineiga ir tei puse, darbeigi tīnīnis ļauds, i gudru puišu tī daudzi dzymst -- tū vysod redzim apreļa olimpiadēs. Niule i „Ontans ar Anni” izslyvs pa vysu Latveju... Ruodīs, tīnīnis ļaudīs varātu byut daudz protestu pret normativū latgalīšu rokstu volūdu resp. viersizlūkšņu variantu latgalīšu raksteibā -- Zīmeļlatgolys izlūksnis nu Vydslatgolys, kas latgalīšu literarajai volūdai iz vysa vaira pamatā, atsaškir pacīš. Tik nikuo tam leidzeiga -- jī i pa sovam aktivi roksta, i viersizlūkšņu normativuo varianta vajadzeibu labi saprūt. Gudram gudra runa -- kai „Kolnasātys” vīnys rubrykys nūsaukumā skaņ, i dareišona gudra!...

Kaidu tik tematu napuorcylojam par itom dīnom! Latgalīšu rokstu volūdai kursūs gūda vīta, koč eistys puorlīceibys, ka vuicu tū, kuo primari vajadzātu, vuiceituojai nav. Kursūs tok sasalosa vysaidys zynuošonys ļauds: cyti lobi praktiki i bez munys vuiceišonys (kai Maruta nu „K.Dz.” voi Anita / Anne i tml.), cytim školā taidys latgalīšu volūdys stuņdis nav i nabyus (saceisim, tuos Zemgalis pusis, kas niule pi Latgolys dadaleita, školuos). Dīvamžāļ goduos pa kaidam, kas na volūdys vuiceitūs brauc, a piec pīdzeivuojumu voi kab izaruodeit (par laimi, taidu nav daudz). Nu ūtrys pusis, -- iz atsevišku lekceju, pasuokumu sabrauc, saīt vītejī ļauds, kam deļ pylnys programys laika nav, a atseviškys lītys cīš iņteresej, pa tam jī kursim pīsavīnoj, kod var. Sasateikam ar niu jau pīcu bārnu muoti Ligitu -- pat sovu dveineišu dzymtuos dīnys reita pusē jei ir ar mums. „Vacī” myusu aktivisti!... Sirsneigi pasasmejam, kod Ligita stuosta, cik jūs Jākupeņš atbiļdeigs, kai jis sūla „mozūs” dasavērt (pošam tik gadeni pīci (ka ir), a jau zyna, ka jis tys leluokais, ka jam i juopasajam atbiļdeiba. Audzynūša taida mozūs dasavieršona patīseibā i cīš nūdereiga, kod cytu „gonu” bruoleišam ar muoseņu kurā reizē nav...). Kursūs smīklam vītys gona vysu laiku -- cik ospruoteibys koč voi vīnā pošā talantu vokorā izskaņ! Kod šū tū puorsprīžam par latvīšu personu vuordim, iz reita sīnys avīzeitē pasaruoda jauns saucīņs (vērtīs viersrokstu augšuok!).

Dorbs mejās ar satureigu atsapyusšonu, kursim tradicionalū apleicīnis īpazeišonu. Apcīmojam Mikeļa Bukša vītys (labi byutu, ka Bukša symts godim veļteituo ceļojūšuo izstuode Baļtinovys vydsškolā i palyktu!), Ontonu Slišānu... Ka Rogovkā (īprīkšejā „Vosoruošonā”) vosoruotuojim nabeja mīra nu „ceļa policistu”, to Baļtinovā kuorteibys sorgu pulks vēļ leluoks -- i „rūbežsorgi” myus ker, i „partizani” dzonoj. Ak, itī breineigī jaunī, -- cik kruosys pasauļam gaistu, ka na jūs!... Saprūtams, vyss beidzās laimeigi i Baļtinovys mežūs. Sylts vokors ar Annu Rancāni i „Ontana i Annis” (ruodeja sovys sadzeivis komedejis 1. daļu „Ontans i vampiri”) ļaudim... Nu breineigi, breineigi -- cyta vuorda itam vysam nav!... Pacīmojam i Baļtinovys bazneicā, kur par pavodūni (tai piec Placinska, tik voi te navajadzātu raksteit -- pavadūņs) -- myusdīneigs katuoļu bazneickungs. Kab vairuok taidu! I jūs muzejs lobs, pat vīnu ūtru ratuok maneitu lītu īraugu, saceisim, vīnrūci, ar kaidom acimradzūt pļauts i Vydzemei tiveimajūs apvydūs Latgolā. (Deļ „Skreineitis” nu zeimātuojis, saprūtams, prasejom Latgolai tipiskuos izkapts ar garū kuotu...)

Kai vysod, boguoti sabraukuši riezeknīši, daruodūt, ka Rēzeknis Augstškola ir myusu flagmaņs latgalistikys lītu ceļšonā. Angelika, Ilga, Sandra, Voldemars ar Māri, a Anis dīnys vokorā -- i „Sovvaļnīks” ar ūtru gitarystu... Loba filma par Juoni Klīdzieju, kur syltā gaismā pasaruoda izaugušais Boņuks. Filma ceļuos i iz Sibiri -- Voldemars paduovynoj disku, sūleidams, ka puorejī vysu varēs dabuot caur škārsteiklu. A riezeknīšu muzeja projektu tī var vērtīs jau niule -- Ilga izruoda, kai pi juo datikt i kū tī var atrast. Lai daudz spāka RA taidim planim i jūs pīpiļdejumam i tuoļuok!

Pošu Baļtinovys ļaužu darbeiguos rūkys, ak! Anitys ogūrči i puču iudiņs... Lektori duovonā sajam vītejuo bitinīka madu i vītejuos saimineicys captū maizi. Pabyunam pi vītejūs audieju i pi jaunuo saiminīka, kuo tāvu zeme jau ar Krīveju rūbežūs... Kai jaunais puiss sprīž par ļaudim, nu kuruo byus dareituojs, a nu kuruo tik taids -- dasadyuriejs pi dorba (kam dajiucs dzert i nikuo pruoteiga nadareit) -- nanūsabreinuot!... Īs vuiceitūs iz Jelgovu. Kod sokom, ka jau taipat gudrys, tik pasasmej -- šam vēļ daudzi kuo vuiceitīs...

Nu namierst myusu Latgola, pavysam nūteikti namierst!...