Leonharda Latkovska pīmiņai...

„Latkovskis mirs!...” -- biedeiguo viests nu Amerykys atguoja caur Sibiri... Raksteja Klaudeja, kam zvanejuse Dace, -- jī vysi tykuos pārnejā vosorā, kod Leonhards brauce da sova vacuotāva Ignata iz Omskys pusis Isilkulu, a vāluok -- iz Abanu, kur beja izvasta Leonharda tāva Leonarda vacuokuo muosa Helena. Taida kai misejis apziņa jū beja dzynuse, jam beja cīši gribējīs tamuos vītuos pabyut. I vyss beja laimeigi nūtics pārņ vosorā.

Viestei, kū roksta Klaudeja, nasagribēja ticēt, tik dīvamžāļ beja juonūtic -- ar taidom lītom najūkoj... Leonhards ar vīnu kuoju jau beja ceļā iz dzimtini, kur par svareigim turātajūs nūdūmūs beja dreizuo tikšonuos ar ļaudim Varakļuonūs, nu kurīnis Bokuonu cielīs Leonharda tāvs -- īvārojamais latgalīšu kulturys darbinīks, filologs, poliglots Leonards Latkovskis (1905–1991). Leonhards nav labi jutīs jau ap sovu dzymtū dīnu, kurei jam 9. junī, tik gribiejs apgaideit ar slimineicu -- juo dūmys jau seņ beja ceļā, a deļ poša fiziskuos lobsajiutys jam vysod ir vajadziejs smīkleigi moz... I nūtyka Juo vaļa... Tai nu 13. juņa Leonhards ir kūpā na vaira ar mums, a ar sovu tāvu i muoti, ar bruoli ... ar vacūtāvu Ignatu, kam atdūt pādejū gūdu mozdāls vystik beja paspiejs!...

Leonhardu, bīžuok sauktu par Leonardu (kai tāva, seniora) voi -- Amerykā -- Lenu, tāvs ar muoti nu Latvejis nūvede goda vacumā -- Leonhards ir dzims 1943. goda 9. junī Kuorsovā. Tī juo tāvs kara godūs beja par gimnazejis direktoru. Beidamīs nu Krīvejis atīmūšuos varys, kuo izaturiešona pret iņteligeņci beja skaidra nu 1940.–1941. goda nūtykumu, Latkovsku saimē izsprīduši, ka pabēgs kur tuoļuok, a vāluok grīzsīs. Aļbina Latkovska (nu Putānu dzymtys Vyšku pogosta Kolna Škaparūs) nav gribiejuse nazynomuo gaideit vīna -- par emigraceju izaškeirušajuos saimēs bejuse pat taida dūma, ka juopabāg tik puišim, ka sīvīšu ar bārnim vys jau naaiztiks... Aļbina braukuse sovam mīļuotajam varakļuonīšam leidza, ar vysom jūs pyrmajom četrom atlaseitem. Paprīšku Latkovski tykuši Vuocejā, kur dzymuši vēļ divi bārni, 1950. godā puorsacāluši iz Ameryku, kur saime kuplynovusēs ar vēļ trejim atzarenim. Niu jūs beja tik, cik nazkod Leonarda tāvam Pīteram ar sīvu Buorbolu Latgolā, i dzimtinis mīlesteibā auga vysi, saimis volūdai palīkūt latgalīšu. Izcyls tāvu zemis mīlesteibys aplīcynuojums, varbyut i deļ dzymtuos volūdys mes Leonhardu vysur pījēmem par sovejū!...

Izvuiceiti tyka vysi deveni, a dāls Leonhards Džordžtaunys universitatē sajēme vēļ i viesturis doktora zynuotniskū gradu. Tuoluokuo profesora gaita beja pedagoga dorbs nalelā Merilendys pavaļsts piļsieteņā Frederykā natuoli nu Džordžtaunys. Huda koledžā (Hood College, dybynuota 1893. godā) jis vuiceja jaunūs i nūsadeve pietejumim par myusu dīnu Krīvejis i 20. g. s. Eiropys viesturi, Gulaga nūmetņu viesturi, katuoļu Bazneicys viesturi. Frederykā i beidzēs Leonharda narymteiguo gaita 13. junī. Nu tīnis jū pīdareigī šudiņ palaide ceļā, nu kuruo naatsagrīž. Latvejā par jū aizlyudze Nabadzeiguo Bārna Jezus kongregacejis muosys, pi kurūs jis cīmova vosoruos... Lai gaišs Jiusu ceļš, cīnejamū Profesor, tymā pasaulī, kam tai tic katuoli, i cik daudzim tys paleidz dzeivuot!...

Žāļ, ka jam nūmiereiti beja tik 72 godi, kod nūdūmuots beja vēļ tik daudz... Kas niu byus ar Latkovsku saimis arhivu -- tāva materialim i juo poša?... Leonhards beja eistyns trymdys latgalīšu arhiva sorgs. Ir svareigi zynuot, ir svareigi pīminēt -- tai jis skaiteja i nabeidze daudzynuot. Kū beja saprats pats, ar toleraņci vuiceja cytim. Pīzyna, ka pīraksteit objektivu vysys zemis viesturi ir pats gryutuokais, a par Latgolu i juos ļaudim vyspuor voldūt „miļzeiga nazynuošona”. Kars i juo īspaids sabīdreibā -- profesoram koledžā beja pat taids specialais kurss, tik voi vyss byutu nūveļams iz kara?... A kars kai ceisteišonuos ceļš?... Taidi i cyti vaicuojumi bez gola, kam jis nūsadeve sovā izzynuotuoja myužā...

Ar Leonhardu Latkovski pyrmū reizi sasatykom jaunajā Rēzeknis Augstškolā (koč var byut i, ka nazkodejā Reigys latgalīšu bīdreibā „Olūts”), tyvuok sasapazeidami AABS konfereņcē Džordžtaunā 2000. godā i taišni deļ vysa latgaliskuo. Profesora atsauceiba i sirsneiba pīdzeivuota daudz reižu tūvosor i vāluok. Ausīs vēļ niule juo namaineigais „Lyudzu, jemit!”, acīs -- dzeišonuos jam pakaļ pa Vašingtonu, raugūt atturēt nu T krekleņu pierkšonys vairumā, mutē -- juo taiseituos dabeiguos kofejis garša pat viļcīņa apstuokļūs i iz Jenisejis krosta Sibira braucīnī 2013. goda vosorā. Sova stuoja i darbeiba vysā, a uzskoti -- namaineigi. Paļdis, Profesor! I ... atlaidit par reizem, kod zuoģa/zuodža zūbi naatsatyka...

Pādejūs godu vosorys Leonhardam vairuok puorguoja pa Latveju, pārnejuo i aizpārnejuo -- vēļ i pa Sibiri. Profesors iņteresējuos par naskaitomom lītom, itūvosor carādams izdūt gruomateņu par Martu Skuju -- beja sasatics ar juos i Viktora Mundura meitu Siļveju Jekaterinburgā, dabovs unikalus materialus. Beja prīceigs kai bārns, sajimdams Latvejis pasi, kod taisejuos iz 6. latgalistikys konfereņcis Krasnojarskys nūvodā. Nu juos nagaistūšā pīmiņā -- Amerykys profesora svineiguo runa agapē Ačynska katuoļu draudzis sātā, a Rītumu i Austrumu diasporys latgalīšu sasatikšona konfereņcē beja viesturyskys nūtykums poša par sevi...

Latgolā iz vysa meiluokuos vītys profesoram beja Aglyuna i Varakļuonu Bokuoni, kur Leonhards ar muosom beja suocs tāva Leonarda Latkovska pīminis gūdynuošonu. Kai jis pats saceja, Bokuonūs jam nūteikti ir juopabyun vosorā, koč vīna nakts kur pyunī juopuorguļ, tūlaik jis otkon jiutūtēs styprys. Sovukuort Aglyuna jam beja svareiga deļ saimē sajimtuo katuoliskuo gora spierdzynuošonys, te jam labi rytynovuos dūmu komuleits par Latgolys viesturi vysaidūs koņtekstūs. Cīši žāļ, ka tik daudzi kas niu palīk tik nūdūmā...

Par puorguojušuos vosorys Sibira braucīni Leonhards Latkovskis stuosteja augusta „Kolnasātā”, pacīmova Reigys latgalīšu bīdreibā „Trešō zvaigzne”. Prīcovomēs par sovu tautīti, bejom lapni, ka jis mums taids ir, ka gūdcīneigi puorstuov Latgolu i Latveju Rītumu pasaulī. Profesors beja i palyka jauns sovā dūmuošonā, lītu redziejumā, paļdis jam i par tū. Taiseidami 6. latgalistikys konfereņcis težu kruojumeņu, vaicovom, kaidā raksteibā mums juo tekstu dakūpt? Dūmovom -- profesors gribēs vacuo „ō”, a jis atsaceja eisai: „Kai vysim -- pa jaunam!...”

Lai gaiša Leonharda Latkovska pīmiņa!...