Ceļā ar unucenim

Piec sibirīšu tik nedeļgols izīt pa sātu, kod juobrauc jau jaunā ceļuojumā. Asmu apsajāmuse Maruteņai ar juos saimi pabyut par gidu pa Kruoslovu i vyspuor – kuplynuot jūs saskaneigū puļceņu ceļuojumā pa Latgolu. Mašyna jim lela, pi ruļa pruoteigais znūts, naudys – tikšūt. Da i jūs bārnu gribīs redzēt! Markuss maņ vacs draugs, šod tod ar Maruteņu da fakultatei ir atstaigovuši. Asmu satykuse i Moniku – kod jī gribēja Agnesis krystamuoti „krutai” izvužinēt (cyti saceitu – izvyzynuot) motorlaivā, a tei naatbrauce. Karlu to cikom kas tik nu Marutys karteņu pazeistu, par Karlu babeņa niule jiusmoj iz vysu vairuok. (Nui, kū bārni leluoki, tū jim myusu mozuok vajag...) I eistyn – dzeivsudobrys naaprokstoms tei jūs mozuokuo. Monikai napasadūd nicik, izspriņģoj, izlāc vysu kai leluo muosa. Verīs i breinojīs – nu kurīnis jim taida energeja – vysu dīnu kai iz kaidys atsperis (pi myusu saceitu ar slavismu – pru·žynys) izlykti – ni jī pīkiust, ni jim kas atbuost. Aizādam, i skrīn otkon tuoļuok... Prīdainis skotu tūrnī izkuop vysi (tik na Maruteņa – hi, hi!). A Markusam, kai izaver, cīš vysaidi nūstuosti, legendys pateik (smejomēs, ka babeņā atsasits...). I pi Plateru (nav pamata itū vuocu ciļmis kungu uzvuordu raksteit ar garuma zeimi – pārņ tū i vuocu filologejis magistraņtis aplīcynova) piļs stuovādami, i Mīlesteibys kaļneņā byudami, raugom izdūmuot, kur nazy beja tys balkons, nu kuruo nalaimeigajai Emilejai beja nūdūmuots nūlēkt... Tycamu variantu nav. Vēļ vaira – Plateru genealogejis zynuotuoji napaseņ izkosuši (cyti saceitu – izrokuši voi izbaduši), ka tymā laikā grafim Platerim i taidys mārgys Emilejis nav bejs, tik na jau vysu taisneibu dzimtuos zemis apceļuotuojim kurs stuosta... Nasakaveju garai pi ituo i es – lai sev dzeivoj stuosts par naškiramajim Emileju Plateri ar Josifu Karnicki i Mamaju dzymtā!...

Sibira Valentina Zinovjeva sovys meitys Tatjanys atlaseiti Vasilisu na par unučku, a inuc(eit)i sauc – kai Zīmeļlatgolā (par inukim i Prancanu Marīte runova, i Šyupuļnīku Virgine taipat...). Ot, i pasoki skaidrai, nu kurys myusu molys kura sibirīša tāvutāvi izceļovuši – Rudzusīks na Zīmeļlatgolys uzvuords! Nazkod par itū beju aizadūmovuse garuok. I izdūmovuse, ka latgalīšu volūdu sibirīšu jaunuo audze na tik viņ saimē vuicejuos...     

Cepļu likšona

Geņgereišūs aizajamu ar tū, kuo gribēja vēļ mamuks... Vys skandynova, ka cepļu vajag puorlikt kai dzert! Kab kurynuošonuos nabyutu baileiga, sasprīdem, ka dareisim tū jau itūvosor.

Puorlikt jūs vajadzēja, koč ni plita, ni maizis ceplis, ni čiteņš vēļ nabeja vaci, ap godi divdesmit pīci – treisdesmit. Vairuok izdedzs – ūtruos ustobys opolais čiteņš, mošeņ vēļ Kluoveņa Vincys lykts. Itei jau trešuo reize munā myužā, kod Geņgereišūs puorlīkam cepļus. Kod sovu laiku beja nūkolpovs Rymšānu Boļuša dorbs, pyrmajā ustobā cepli i plitu puorlyka Pītera vastī „masceri” nazkur nu aiz Preiļu. Jī mamukam vāluok beja atsazynuši, ka muokūte tik kaminus taiseit... Ale nikuo – plita vylka labi, i gordys bulkys vacajā ceplī mamukam vysod saguoja. Tik, kai soka, vysam sovs laiks. Mamuks skaiteja, ka pabrucynuotuo plita, kustēt suokušī cepļa viersa cegli i tml., ir taisnā saisteibā ar vīgluos mašynys īskrīšonu sīnā (pa dzārumam, na jau nūdūmā!). Taipat kai ka·litkys (tai pi myusu garonuos pībyuvis pi ustobys sauc, tāvs pats nazkod jū taiseja) greizais gols ci pussaduzušuos kvaterkys... Var byut, ka tai, var byut i, ka na tik viņ deļ trīcīņa, tik cepļu puorlikt vajadzēja.

Sazvonu večuku, kam lobys rekomendacejis nu Gruoveru. Na bez nūzeimis i tys, ka itam myurinīkam nav juotaisa ēst – jam vaca muogys vaine, ēst varūt na vysu, vajagūt bīži i pa druskai. Tys iz rūkys: ka meistars nav juobaroj, munom vosorys gaitom remonts namaiseis. Sarunojam, ka dorbu suoks par reizi – večuks ir breivs niule, na nu augusta suokuma, kai beju dūmovuse.

Pītereiša atlasis sokuos itim laikim aizjimtys, tai golvonī paleiga dorbi (vacūs cepļu nūjaukšona, materialu pierkšona, savesšona, granta dabuošona, atvesšona i tml.) palīk otkon iz Juoneiša. Lels mums jau itys plemiņnīks, daudz prīcys nu juo. (Tfu, tfu, ka tik nanūbreineit!...) Šū tū Juoņam paleidz Reineits, koč kū padareit paspiej i Agris, tai lītys vierzuos. Cikom naudys teik – taids „seikums” vēļ... Na bāda, ar laiku padareisim vairuok!... 

Žurnalisti...

Ak, itei ļaužu suga, pret kurū sovu patīsū jusšonu gryuši pat formulēt! Jau godim tai... Kai jī var aizdūt sirds, jaukdami elementarys lītys! Saceisim, navar i navar pareizi pīraksteit fakultatis vuorda, kod šuogods junī popularizēja myusu jaunū izdavumu „Latvīšu volūdys izlūkšņu paraugi”... Pat piec breidynuojuma (seņuok latgalīšu gruomotuos raksteja – puorsorguošonys), kai myusu fakultatis sauc, navarēja i navarēja pīraksteit pareizi!... Ni myusu bejušuo studeņte „Dīnai”, ni NRA, ruodīs, lobuo žurnaliste.

Ar LA saguoja labi, tī nazkaids syltums jau nu suokuma roduos, ar zvaneituoju vēļ nasasatykušom. Varbyut pa tam, ka žurnalistis uzvuords Veitūla (Vītola). Īskrīn pruotā, ci na radineica nazkodejam mežsaimnīceibys ministram, kurū Pītereits par lobu saiminīku i gūda veiru sauce... Beiguos tai i beja – Leona Veitūla meita tei žurnaliste! Pateikami. Vēļ leluoka pazeišona saīt, kod elegantais fotografs – iz tikšonuos atīt ar breineigu tymsai sorkonu peoneju rūkuos – padūd sovu vizitkarti. A tī – malns iz bolta: Valdis Semjonovs. Net aizaklīdzu – voi na tys pats puiss, kurs nazkod Siļvejis Veinbergys dialektologejis braucīņus fotografēja?! I beja tys pats! Paduovynoju jam DLD, iz kuo vuoka, vysdreižuok, Vaļža fotografāts večuks (jis pats tuo vaira napīmiņ, soka – itik godu puorguojs!). Kadrys nazkur nu Vydzemis – večuks ar profesori Martu Rudzeiti nūsalīkuši pi žepera, večuks jai nazkū stuosta, Rudzeite aizroksta. Uf! Otkon līceiba tam, ka nikas iz šuo pasauļa tai vīnkuorši nagaist. Koč padaudz godu puorīt, cikom tū saprūti...

Tik gaškys atbraukušys, tik dzeram pyrmū čaju, jau koč cik nūsamīrejušys, atrykšoj Latvejis Radejis žurnaliste, kurei cytā reizē iz tevi i napasaver... Niu zvona, sevi pīsaceidama vuordā – kai vaca draudzine. Nu Dīvs ar jim – atlaižam tok jim vysu, ka sovu dorbu padora labi... Tai pyrmuo iņterveja ar myusu vīšnem ir deļ LR1 raidejuma „Kulturys rondo” (par sibirītem – ap 8.–20. min.): http://www.latvijasradio.lsm.lv/lv/lr/arhivs/?adv=1&d=15&m=7&y=2015&d2=&m2=&y2=&channel=1&keyword=  Pavysam lobs sižets saīt, nūstruoduots profesionali. 

Kod cīmojam pi myusu „Trešōs zvaigznis” Valentinys LU Botaniskajā duorzā, par sibirītem sirsneigu stuosteņu „Panoramai” sataisa LTV1 žurnaliste Madara Leiceite (Līcīte): http://www.lsm.lv/lv/raksts/cilvekstasti/dzive/latgalietes-no-sibirijas-jusmo-par-latvijas-sakopto-vidi-un-rudzu-maizi.a138095/  „Panoramys” operators Māris Jurgensons pats nazkod Sibira ekspedicejuos braucs, dalīk myusu buobeņu izvaicuojumim pa vydu poša filmātus kadrus, ruodīs, nu Ryžkovys. Emocejis, emocejis... Sižets aizker (‘saviļņo’) daudzus, vīna nūsavierieja (‘skatītāja’) ar meitu beiguos pat iz perona atskrīn, kab sibirītis palaist ceļā. Vēļ i ar „dukim” (‘smaržām’) (taidu jom beiguos jau sazyn cik nu myusu vysu...) apdāravoj, na tik syltai skaun.

Tuoleimuos vīšnis žurnalisti izvaicoj i raidejumam „Piec pušdīņu” („Pēcpusdiena”) (17:05, ap 9.–19. min.): http://lr1.lsm.lv/lv/lr/arhivs/?__uri=lv/lr/arhivs/&channel=1&d=16&m=7&y=2015&page=1  Iz tuo juos nūvalk Ilmārs, golvonais uorzemu vīsu patrons itymūs svātkūs. Vadynoj juos sadzīduot „Sprukuļu Juoņa” dzīsmi par ols dzeršonu, a gaškys slīnās pretim – tei puišu dzīsme!... Ilmārs „mīrej” – i šys tok puiss! – jis dzīduos, lai juos dadzīd. Tai jom „satraukums” otkon, par kū vāluok gordai pasasmīt.

Piec pyrmuo koncerta (suokumam Vaļa labi nūrunoj, ospruoteigi, svaigi) Sibira brauciejis izvaicoj Eva Mārtuža. Saroksta garu, syltu gobolu, daļu nūdrukoj LA: http://www.la.lv/sibirijas-latgalu-voludas-dailais-senums/  Itūreiz smejomēs par avīzis specifiku – zam sibirīšu kartenis palīk autoris skaistais aproksts par jūs auteņtiskajom tapceitem, a gašku kuoju karteņā nasaredz – natyka vītys...

Ruodīs, i vyss, kas taids nūpītnuoks par sibirīšu cīmuošonu Latvejā pasaruodeja presē. Žurnalistu saprostū, raksteitū, ruodeitū vari pījimt, vari napījimt, tik, kai saceja Maruteņa, kod pūrkšu sazyn kurū reizi par juos omota bruolim/muosom, i bez žurnalistu navar – ka gribi, kab par tevi zynuotu, žurnalistim ir juosaļaun. Koč i – kai nu kurā reizē jim izīt. Malacs Sandra, myusu bejušuo gudruo studeņte – lobys kūpsakareibys savylka jaunuo izlūkšņu izdavuma koņtekstā! Koč i „padzaltonā” žurnalā – „Eistuo Dzeive” („Patiesā Dzīve”). Piec taidu iņterveju nūsādumu iz dvēselis napalīk... 

P.S. Rokstu, a pošai prīškā – līnās latgalīšu normativuos raksteibys vaicuojumi tys piec tuo... Kai latgaliski pareizi byutu raksteit personu vuordus, kai – raidejumu ci presis izdavumu nūsaukumus? Kod nazy par tū vysu sprīssim? I kū nazy izsprīssim?... Ka naroksti latgaliski, i vaicuojumu nav... Tik voi tei lai byutu izeja?...   

Atbrauce i nūbrauce...

Laiks skrēja vieja spuornim, i kod sibirītis Latvejā cīmova. Nu 14. da 23. juļa tys šūgod beja. Piec jūs nūbraukšonys vyss kai cytuos reizēs – nazkaids tukšums iz nazcik dīnu... Īmu nu fakultatis cauri tam pošam Viermanis duorzam, a pruotā – kur i kai estrade stuovēja, nu kuruos juos dzīdova, kur ar jom nu leita globovomēs, kur sēdējom, kod koncerta klausejomēs. Skume, i Reiga taida kai tukšuoka ruodīs... Ir i prīca – iz cytys dīnys parks jau sakūpts, caurumi maureņā nu zam kiosku gleiši „aizluopeiti” ar jaunom valānom. Cytā reizē tys tai nakrystu acīs.

Taidu „Baltikys” festivalu nūorganizēt, kai šūvosor tū varēja Latvejis Nacionalais kulturys centrys, – na jūks! Ap 3500 pīsadaleituoju nu 13 vaļstu, vyss iz pīcu dīnu i vysaiduos Latvejis vītuos!... Sibirītem par ceļu moksoj Latvejis viestnīceiba Krīvejā, tik i „atstruoduot” vajag. Jom dateik pīsadaleit četrūs koncertūs: Baļtejis vaļstu teicieju koncertā Latvejis Nacionaluos bibliotekys Zīdūņa zalē (15.07.), Viermanis duorzā Reigā (16.07.), piļsātys svātkūs Leivuonā (18.07.) i „Baltikys” nūslāguma dīnā – Festivala parkā Rēzeknē (19.07.). Vyss ir organizātuoju labi puordūmuots, i Ilmāra Meža piersts pi vysa na mozais... Drupeiti tai kai byutumem sasastruodovuši.

Atbraukušys ir vysys treis – Valentina Zinovjeva nu Rudzusīku, Galina Zaiceva nu Cukmaņu i malenīte Valentina Rublevska nu Guļbu dzymtys. Ni suokumā cīši īdūmuotais Sprukuļu Juoņs, ni Šyupuļnīku Vere, kurei dzīd ar cytom bičkavītem, sovai „grupai” pat nūsaukumu turādamys („Olūti”), ceļam naizakustēja, i nivīns cyts vītejais talants naatsaroda... Planu Juoņs jau Bārzūs (tai jis pats nazkod par Belajara kopim saceja), a Šyupuļnīku Vladimiram (Va·lodzei) (taids pats „sama·učka” kai Juoņs i spieļoj piec dzierdātuo taipat breineigi) – kuoja nūjimta... Nu koč Cukmanu Ļudis (jū aizrakstejom 2006. g. vosorā) meita Galina piec godu ostoņu īrunuošonys ceļam sasajēme!... Juos pošys pīzeist, ka asūt paleli „dzikari”. Baile nu vysa – kas ceļā var gadeitīs, kas Latvejā gaida. Cik tai pošai Zinovjevai (koč školuotuojai ar 35 godu stažu, i iz Latveju brauc jau trešū reizi!!!) nav stuosteits, kas pa kam, cikom īstuosteits!... Kai smejūs – nūteik dorbs ar Austrumu diasporu, i dorbs – bez puorstuošonys. Lelys pacīteibys tam vajag – kai ar mozim bārnim. I laika... Nav pat tai, ka juos nikur nabyutu braukušys – tei poša Galina par lobu dorbu iz nazcik „socstranu” sovulaik savoduota. Braukuse i cytur, tik laistīs ceļā iz Latveju, kai juos pošys soka, – o-jo-joi!...

Vyss lobs, kas labi beidzās!... Labi saguoja i bez Sprukuļu Juoņa, i lai žāloj niu jis pats – lelais tīpša, kam nabrauce: sevi byutu variejs plotam pasauļam paruodeit i Sibira latgalīšus slovonus dareit. Nazy ci vēļ kod taida vareiba rassīs...

„Baltica 2015”

27. junī -- „Baltikys” festivala īskandynuošona Izvoltā. Izaruoda, dīnavydu Latgolys zonai tys bejs saplanavuots pi myusu. Saprūtams, īmu vārtūs (28. junī Izvolta bazneicā miša par mamuku, tai piec Juoņa dīnys vēļ asmu pa sātu). „Izvoltīši” līlej pogosta vadeituoju Muoru=Māru Myglāni par atbolstu, „rajons” itūreiz stuoviejs molā... Kaids malacs ir Siļveja -- i „Mozī izvoltīši” „izdrasāti” gūdam (ka dziļuok -- pamoz tī vysā latgaliskuo, tik kai lai atsatur pret kūpeigū teņdeņci ci, kai saceitu latgalīts -- ar dvašu vieja naatpyussi...), i vāluok kūpeigū doncuošonu voda na švakuok par Igauņa Gunāra Rasmu!... Na mozuoks malacs myusu Anda -- ar vysu sovu aizkrytušū bolsu izvoda „Izvoltīšus” i pat latgaliski tū īveic -- kū lai dora, ka nav jim cyta „runys veira”?...

Teiku taišni iz aulišku kļocku -- vysi kolektivi suokumā stuosta i ruoda sovu kulinarū montuojumu, saguojušajim i sabrauciejim dūdami vysa paraudzeit (Reineits pastuosta, ka nu myusu pusis jis cīnastam ness tāva madu i bārza sulys). Ar muokūņkaļnīšim ir atbraukuse Ināra, sylta sasatikšona, obejis drupeiti „pacīmojam” Sibirī... Tei „vaine”, ruodīs, ir hroniska -- kas tik Sibirī pabejs, tys palīk ar Sibiri „navasals”!... Reigā niupat atsagrīzuse kuortejuo četru braucieju grupa, pabejuši Timofejevkā, Lejis Bulanā i Suhonojā, ar jim izaceļova i muna zaļuo mugursūma. Par dzeivuošonu leidza atnas Novosibirskys Ninys kompetys (pi myusu saceitu -- kampetys, a kai byus „literari”?), i šuogods mads nu Suhonojis maņ dateik, a vacūs Markus i Gavrylku Almys vaira naasūt...

Iz „Baltikys 2015” brauc treis myusu sibirītis -- Valentina Rublevska (Guļbu Almys meita), Galina Zaiceva (Cukmanu Ļudvigys, tuos okluos babenis, kurei tik breineigi latgaliski vēļ runova, meita -- beidzūt i jei ir „izkustynuota” ceļam, prīca!) i Valentina Zinovjeva (nu Rudzusīku dzymtys, kaidi nazkod Drycānu pusē dzeivova...).

Pyrmuok „Baltikys” īskandynuošonys Izvoltā ar sabraukušūs kolektivu dzīsmem  īsagrīžu pi mamuka, laiceņu svātku īskaņu klausomēs kūpā... Cik labi, ka myusu kopi ir tī, kur jī ir, -- niule tok jei otkon ir ļaudīs, niule vysu var dzierdēt sovom ausim, na tik viņ nu myusu stuošku, kai pādejūs godūs! Ai, mamuk, mamuk, suope tu muna!...

Dorbi i na dorbi...

Ak, laiks, laiks, kur tu tai druoz?... Ni atsavērt, ka jau juļs!... Nu ūtrys pusis, grāks byutu pavysam Dīvam acīs spļaut -- taipat ir drupeiti dasadareits: semestris beidzīs normali, izlūkšņu diski (apmāram diveju godu vysā aktivs, a pabreižam troks dorbs) izlaisti i īsvieteiti, bc i mg dorbi aizstuovāti (iz vysu vaira itūgod ir prīcynovuse kūrzemneica -- i izbraukalēt paspēja, i sova Ernesteņa dasavērt, i svaigi par izlūksni raksteit, koč i pi LD shemys turūtīs, da navar tok vairuok nu bakalaura praseit; a cik jauna byutu varāts par vītalvīšu runu pīraksteit, ka laikā byutu apvaicuoti ļauds, eh!...). Jau i doktorantu eksameni pījimti (vīns nabogs vaicuojumūs izvalk „Latgaliešu rakstu valoda”, a kū ta čyuļu bārns ar tū, kas jam vys vēļ naaktuali? Santa zyna, kas ir pyrmuo latvīšu izlūkšņu vuokšonys programa i tml., a par pūlīti i runys nav -- oss skots nu molys par vysu i cik truopeigu vāruojumu, ka nanūsaprīcuot!...).

Kuortuotys lītys, kab Sibira latgalīši varātu iz „Baltikys” atbraukt.

Nūsvieteita Juoņa dīna... Kod Ilgai soku, ci vajadzēja juos vīsu, ka mums „babai vēļ goda nav”, jei mīrynoj, ka na klaiguotu jī, a klusuma brauc. I eistyn turīs „gūdeigi”, ap sātu labtik pasapļaustejuši. 22. juņa vokors puorīt kai latvīšu kinu vokors pyunē pi klāva -- uorā solts i leits lej. „Limuzinu” nūsaveru ar jim, nu prīcys par klusumu vēļ lelu supa kotlu izvyrdama, i tys izaruoda laikā i vītā (kod izteireju eistūs plitys caurumus, dyumi ustobā naīt; nivīnam jau „nasaredzēja”, kū i kai baba kod teireja, ka jei par sātu guodoj, ruodejuos pats par sevi...).

Iz reita pasalosu meža zemineišu, pīlaužu ūzula zareņu, palosu peipiņu i īmu da kopim -- i mamukam sveicīni raibā puškā nu sātys, i tietjukam parostais vaiņuceņš, i Juoņam ar Pītereiti... Partū ka juņs beja sauss, aizaudzs nav nikas. Nu ūtrys pusis, nikas nu muna sātuo maja beiguos mamuka gabaleņā nav deidzs -- tai mes Juoņadīnā bez sovu kropu. Nasaceļ rūka raksteit -- „bez diļļu”, dillis byutu germanisms (nu vuocu der Dill), kurs ni ar kū nav „lobuoks” par slavismu kropi (hm, a pošim krīvim itys vuords to vīnskaitlinīks -- jī soka укроп). Kropi ir jauns kulturaugs, taidim sova vuorda latvīšim parosti nav. A kū nazy myusu puristis iz ituo saceitu? Smīklys...

Vokorā vysi asam Geņgereišūs. I Juoneits šūgod ar mums, i obeji mozī. Ir vēļ vīns Juoņs, a Līgu=Leigu, kai parosti, nav. Taida mums dzeivoj kaimiņūs, tik jī svietej sevim. Kod beja Pītereits, jī juos guoja sveiktu, bārnus pamazdami munā ziņā, i tys maņ patyka. Nazkai, kod Zanei beja jau 18, jei saceja, ka navarūt cytur īdūmuot Juoņa dīnys, kai tik pi babys Geņgereišūs; var pat byut, ka tys vyss iz palikšonys. Byutu labi, ka tai...

Reita pi gunkura otkon dagaidu tik es. Sauleite nalāc -- ir solts, pabreižam leits, tai da pat reita. A pasauļs vysleidza skaneigs!...    

Leonharda Latkovska pīmiņai...

„Latkovskis mirs!...” -- biedeiguo viests nu Amerykys atguoja caur Sibiri... Raksteja Klaudeja, kam zvanejuse Dace, -- jī vysi tykuos pārnejā vosorā, kod Leonhards brauce da sova vacuotāva Ignata iz Omskys pusis Isilkulu, a vāluok -- iz Abanu, kur beja izvasta Leonharda tāva Leonarda vacuokuo muosa Helena. Taida kai misejis apziņa jū beja dzynuse, jam beja cīši gribējīs tamuos vītuos pabyut. I vyss beja laimeigi nūtics pārņ vosorā.

Viestei, kū roksta Klaudeja, nasagribēja ticēt, tik dīvamžāļ beja juonūtic -- ar taidom lītom najūkoj... Leonhards ar vīnu kuoju jau beja ceļā iz dzimtini, kur par svareigim turātajūs nūdūmūs beja dreizuo tikšonuos ar ļaudim Varakļuonūs, nu kurīnis Bokuonu cielīs Leonharda tāvs -- īvārojamais latgalīšu kulturys darbinīks, filologs, poliglots Leonards Latkovskis (1905–1991). Leonhards nav labi jutīs jau ap sovu dzymtū dīnu, kurei jam 9. junī, tik gribiejs apgaideit ar slimineicu -- juo dūmys jau seņ beja ceļā, a deļ poša fiziskuos lobsajiutys jam vysod ir vajadziejs smīkleigi moz... I nūtyka Juo vaļa... Tai nu 13. juņa Leonhards ir kūpā na vaira ar mums, a ar sovu tāvu i muoti, ar bruoli ... ar vacūtāvu Ignatu, kam atdūt pādejū gūdu mozdāls vystik beja paspiejs!...

Leonhardu, bīžuok sauktu par Leonardu (kai tāva, seniora) voi -- Amerykā -- Lenu, tāvs ar muoti nu Latvejis nūvede goda vacumā -- Leonhards ir dzims 1943. goda 9. junī Kuorsovā. Tī juo tāvs kara godūs beja par gimnazejis direktoru. Beidamīs nu Krīvejis atīmūšuos varys, kuo izaturiešona pret iņteligeņci beja skaidra nu 1940.–1941. goda nūtykumu, Latkovsku saimē izsprīduši, ka pabēgs kur tuoļuok, a vāluok grīzsīs. Aļbina Latkovska (nu Putānu dzymtys Vyšku pogosta Kolna Škaparūs) nav gribiejuse nazynomuo gaideit vīna -- par emigraceju izaškeirušajuos saimēs bejuse pat taida dūma, ka juopabāg tik puišim, ka sīvīšu ar bārnim vys jau naaiztiks... Aļbina braukuse sovam mīļuotajam varakļuonīšam leidza, ar vysom jūs pyrmajom četrom atlaseitem. Paprīšku Latkovski tykuši Vuocejā, kur dzymuši vēļ divi bārni, 1950. godā puorsacāluši iz Ameryku, kur saime kuplynovusēs ar vēļ trejim atzarenim. Niu jūs beja tik, cik nazkod Leonarda tāvam Pīteram ar sīvu Buorbolu Latgolā, i dzimtinis mīlesteibā auga vysi, saimis volūdai palīkūt latgalīšu. Izcyls tāvu zemis mīlesteibys aplīcynuojums, varbyut i deļ dzymtuos volūdys mes Leonhardu vysur pījēmem par sovejū!...

Izvuiceiti tyka vysi deveni, a dāls Leonhards Džordžtaunys universitatē sajēme vēļ i viesturis doktora zynuotniskū gradu. Tuoluokuo profesora gaita beja pedagoga dorbs nalelā Merilendys pavaļsts piļsieteņā Frederykā natuoli nu Džordžtaunys. Huda koledžā (Hood College, dybynuota 1893. godā) jis vuiceja jaunūs i nūsadeve pietejumim par myusu dīnu Krīvejis i 20. g. s. Eiropys viesturi, Gulaga nūmetņu viesturi, katuoļu Bazneicys viesturi. Frederykā i beidzēs Leonharda narymteiguo gaita 13. junī. Nu tīnis jū pīdareigī šudiņ palaide ceļā, nu kuruo naatsagrīž. Latvejā par jū aizlyudze Nabadzeiguo Bārna Jezus kongregacejis muosys, pi kurūs jis cīmova vosoruos... Lai gaišs Jiusu ceļš, cīnejamū Profesor, tymā pasaulī, kam tai tic katuoli, i cik daudzim tys paleidz dzeivuot!...

Žāļ, ka jam nūmiereiti beja tik 72 godi, kod nūdūmuots beja vēļ tik daudz... Kas niu byus ar Latkovsku saimis arhivu -- tāva materialim i juo poša?... Leonhards beja eistyns trymdys latgalīšu arhiva sorgs. Ir svareigi zynuot, ir svareigi pīminēt -- tai jis skaiteja i nabeidze daudzynuot. Kū beja saprats pats, ar toleraņci vuiceja cytim. Pīzyna, ka pīraksteit objektivu vysys zemis viesturi ir pats gryutuokais, a par Latgolu i juos ļaudim vyspuor voldūt „miļzeiga nazynuošona”. Kars i juo īspaids sabīdreibā -- profesoram koledžā beja pat taids specialais kurss, tik voi vyss byutu nūveļams iz kara?... A kars kai ceisteišonuos ceļš?... Taidi i cyti vaicuojumi bez gola, kam jis nūsadeve sovā izzynuotuoja myužā...

Ar Leonhardu Latkovski pyrmū reizi sasatykom jaunajā Rēzeknis Augstškolā (koč var byut i, ka nazkodejā Reigys latgalīšu bīdreibā „Olūts”), tyvuok sasapazeidami AABS konfereņcē Džordžtaunā 2000. godā i taišni deļ vysa latgaliskuo. Profesora atsauceiba i sirsneiba pīdzeivuota daudz reižu tūvosor i vāluok. Ausīs vēļ niule juo namaineigais „Lyudzu, jemit!”, acīs -- dzeišonuos jam pakaļ pa Vašingtonu, raugūt atturēt nu T krekleņu pierkšonys vairumā, mutē -- juo taiseituos dabeiguos kofejis garša pat viļcīņa apstuokļūs i iz Jenisejis krosta Sibira braucīnī 2013. goda vosorā. Sova stuoja i darbeiba vysā, a uzskoti -- namaineigi. Paļdis, Profesor! I ... atlaidit par reizem, kod zuoģa/zuodža zūbi naatsatyka...

Pādejūs godu vosorys Leonhardam vairuok puorguoja pa Latveju, pārnejuo i aizpārnejuo -- vēļ i pa Sibiri. Profesors iņteresējuos par naskaitomom lītom, itūvosor carādams izdūt gruomateņu par Martu Skuju -- beja sasatics ar juos i Viktora Mundura meitu Siļveju Jekaterinburgā, dabovs unikalus materialus. Beja prīceigs kai bārns, sajimdams Latvejis pasi, kod taisejuos iz 6. latgalistikys konfereņcis Krasnojarskys nūvodā. Nu juos nagaistūšā pīmiņā -- Amerykys profesora svineiguo runa agapē Ačynska katuoļu draudzis sātā, a Rītumu i Austrumu diasporys latgalīšu sasatikšona konfereņcē beja viesturyskys nūtykums poša par sevi...

Latgolā iz vysa meiluokuos vītys profesoram beja Aglyuna i Varakļuonu Bokuoni, kur Leonhards ar muosom beja suocs tāva Leonarda Latkovska pīminis gūdynuošonu. Kai jis pats saceja, Bokuonūs jam nūteikti ir juopabyun vosorā, koč vīna nakts kur pyunī juopuorguļ, tūlaik jis otkon jiutūtēs styprys. Sovukuort Aglyuna jam beja svareiga deļ saimē sajimtuo katuoliskuo gora spierdzynuošonys, te jam labi rytynovuos dūmu komuleits par Latgolys viesturi vysaidūs koņtekstūs. Cīši žāļ, ka tik daudzi kas niu palīk tik nūdūmā...

Par puorguojušuos vosorys Sibira braucīni Leonhards Latkovskis stuosteja augusta „Kolnasātā”, pacīmova Reigys latgalīšu bīdreibā „Trešō zvaigzne”. Prīcovomēs par sovu tautīti, bejom lapni, ka jis mums taids ir, ka gūdcīneigi puorstuov Latgolu i Latveju Rītumu pasaulī. Profesors beja i palyka jauns sovā dūmuošonā, lītu redziejumā, paļdis jam i par tū. Taiseidami 6. latgalistikys konfereņcis težu kruojumeņu, vaicovom, kaidā raksteibā mums juo tekstu dakūpt? Dūmovom -- profesors gribēs vacuo „ō”, a jis atsaceja eisai: „Kai vysim -- pa jaunam!...”

Lai gaiša Leonharda Latkovska pīmiņa!...