Kas vēļ nu lītaunīku?

Itūvosor saguojs padaudz pa avīzem, radeju byut. Tai atroksta otkon vīns kungs nu Amerykys – nazkurū iņterveju ar mani puorskaitejs, grybūt par volūdu parunuot. A taidu kungu problematika – kuo na vysi baltu filologejis i ciļšu etnogenezis naskaidrī vaicuojumi, ej niu raugi kotram taidam nafilologam koč kū (jam saprūtamā veidā) īstuosteit... Golā tai i izīt, ka volūdnīkus suoc skaiteit par īdūmeigim, pošapzineigim, puorgudrim, kam nagrib ar „vīnkuoršū tautu” runuot, i sazyn kaidim vēļ tī. A patīseibā – volūdnīku „klusums” daudz reižu ir tikai i vīneigi deļtuo, ka laika žāļ deļ naaugleigu lītu... Vuiceibu spākam patīseibā ir labi – raugi vysu skaidruot studeņtim i prīcojīs, kod tevi saprūt. Ni vainis pat tam, ka na vysod pījam, – koč pošu mozumeņu, nu vari jū auditorejai skaidruoku dareit!... 

Tai iz dreizys rūkys padūmojūt par Amerykys kunga raksteitū, kū latgalīši nu lītaunīku „pajāmuši”, par reizi īt pruotā nazcik lītu.

Latgalīši soka: īt ‘iet’ i atīt ‘nākt’, i tys ir taipat kai lītaunīku eiti – ateiti (leidzeigi kai vuocu volūdā ir diveji vuordi: gehen – kommen). Dzīdim tok „Atīt vīna bolta vīšne, par azaru leiguodama”, a Bazneicys dzīšmu nōci, nōc, ir atnōcis ir mehaniski puorcālumi nu lejslatvīšu (čyulismi, literarismi, gruomotu vuordi, „trešuo izlūksne”). Breineigs itamā ziņā ir myusu jaunuo izdavuma „Latvīšu volūdys izlūkšņu paraugi” Atašīnis teksts...

Latgalīši, kai lītaunīki, runoj veirīšu dzimtē vuordus bolss (sokom: jai lobs bolss i jam breineigs; lobi bolsi vysim jūs bārnim), pasauļs (sokom pasauļa pluovs – par cylvāku, kurs volkojās apleik; apleikstaiguotuojs, vozuotivs). Cyts myusu vuords gramatiski lobuok paīt ar lītaunīkim, na cytim latvīšim, tai sokom dzīsme, na dzīsma (dzīsmēs skaņ vysa pamale; dzīšmu svātki), sokom viejs, tymss, drūss, ka viņ asam koč cik viereigi pret seņču volūdu.

Cyti vuordi eistyn ir taidi, kas puorjimti nu lītaunīku, i iz vysu vaira kreit acīs i mīdz ausīs vuordi gimine (latgalīšu pošu seņseneja indoeiropīšu ciļmis vuorda saime vītā) i mieginuot latgalīšu raudzeit vītā. Nazkod kaiminīnis / siebrineicys tei tai sūleja: „Paraugi munu blīnu / bleiņu!”, a kaimini / sābri: „Paraugi muna ols, taida vēļ ni pi vīna nabyusi raudzejs!”...  

Par „drusku” i Leitovu...

Vysu byušonu nogla deļ sibirīšu niu ir „uorzemu” braucīni nu Latvejis. Itūreiz dūdamēs iz Leitovu. (Vuordu „Leitova” te i cytur rokstu pa Breidakam.) Tī jau lobu laiceņu struodoj Eta, ir ar mīru, ka sabraukojam da juos. Kod Artis Rēzeknē pasoka, ka myus vēļ i iz mašynys savoduos, – prīca da dabasu. I cik labi, ka jis brauce – muns „krutais” stumdeklis (jaunais mobilais telefons) Viļņā nazyn parkū najēme nikai. Artis, malacs, pat gidu sarunovs, tys myus izvodoj pa piļsātu, īpazeistynuodams ar Užupi (Aizupi), „pa blatam” izvazdams Viļnis universitatis sv. Juoņu bazneicys tūrnī, izvoduodams pa vacpiļsātu. Vacpiļsātā daskrīn Zita – nu nazkodejūs LgSC aktivistu, nūstaigoj ar mums vysu vokoru, a škierdamuos soka: lai voi kū, nu ka Viļņā latgalīšu dzīsmis varēs padzīduot i vēļ ar Sibira latgalītem, tuo nu nikai nav variejuse īdūmuot... Prīca i par jū, garai nabeja radzāta!

Pi Etys izasmejam par vysaidim obeju baltu volūdu jūcenim. Pastuostu kolegys gadīni ar suoli, kuo lītaunīki par „drusku” sauc (druska ‘suoļs’). Leitovā vīšnei nu Latvejis saiminīks pasūleja ols, iz kuo jei atsaceja: „Man tik drusku, drusku,” nagrybādama dzert daudz. Saiminīks, pasabreinejs, ka jūceigi dzer olu tī latvīši – ar suoli, praseituo gaškai i atnese. Niu beja latvītis kuorta breineitīs, deļkuo jai saiminīks suoli dūd...  

Zyly lyny, zili lini, zyli lyni?...

Ībraucūt pi Vogulu, ceļa molā gaļdeņš, iz kuruo raksteits -- Voguly”... Jūs zeime, i tok jau par raksteibu te koč kod ir dūmuots. Na jau školuotuojai voi dzejnīkam byutu palics nazynoms, ka latgalīšu pareizraksteibā (pa strodam voi ceiruļam mierejūt, vysleidza!...) vuordi ar cītū i (zeimojās, -y) navar beigtīs. Pret latgalīšu volūdu, jamūt kūpā, pluoteitē (‘plāksnītē’) grākuots nav, daudzuos Latgolys izlūksnēs lūkomī vuordi beidzās ar -ly, na -li, tik na vysuos vuordu škiruos tys vysur nūteik vīnaiži. Nazkod, vēļ Breidaka laikā, raudzejom koč kū par itū saviļkt kūpā -- kai kur Latgolā runoj itaidus (latv. lit. vol. zili lini) i leidzeigus vuordu savīnuojumus, kab izvaicuotajim vīgļuok saprast, kuo nu jūs grib. Aina saguoja paraiba, i viersrokstā pīmynātī variaņti -- na vīneigī. Saceisim, Izvoltā byutu -- zili lyny... Ot, tev i Latgolys izlūkšņu zynuošona!...

Itaidys dziļuok cikom kas nacyluotys lītys varamūs latgalīšu raksteibys lītuotuojus i vad nasaprasšonā (‘mulsina’) -- dzierdāts tai, a kai byutu pareizi raksteit?... I labi, ka kurs vēļ guodoj par itū, ka kam naviņ vēļ rūnās tei nasaprasšona, -- slave taidim!

Na īsatīpūt, ka „muns dzeds soka tai” voi -- „muna baba zyna lobuok” dorom lobu latgalīšu volūdai, a raugūt jū izkūpt piec normativūs nūsacejumu. Vysuos volūduos tok tai! 2007. godā pījimtī ļaun ītruopeit kuo na vysom saprasšonom. Var raksteit ar „uo”, a var i ar „ō”: uoda // ōda; var raksteit ar latgalīšu vairuokuma runuotajom golūtnem -ys, -is, var -- ar zīmeļlatgalīšu i vacajūs latgalīšu rokstūs (puorsvorā) lītuotajom (taidys nu čyuļu rokstu sovulaik tyka puorjimtys) -as, -es: vacys sātys, zalis eglis // vacas sātas, zaļas egles. I tai tuoļuok! Tik -- kurs itū ir pamanejs, kurs da gola nūsacejumus puorskaitejs i deļ sevi ārtuokū sistemu izalasejs?! Vīgļuok tok nūklīgt cyta dareitū, piečuok vēļ izarīžūt kai līleigam zvierbuļam -- sok, asmu ceinejīs par taisnu lītu. Ka latgalīšu volūda mozuok i mozuok saimēs skaņ, dasasvīžam namonūt... Sibirīši jū sagluobe vairuok kai symta godu garumā i bez kaidu saitu ar Latveju, a mes?... Cik garai latgalīšu volūda Latgolā vēļ skanēs, ka puordūdam sovu duorguokū seņču montu bez graša, bārnim sovu seņču volūdys navuiceidami? Vēļ i spolvys bužynojam -- asmu jim (zeimojās -- volūdnīkim) „paruodejs”, asmu pret „uo” pošā Jezus Sirds bazneicā Rēzeknē pasarakstejs... Jezzus, Jezzus, ka tai padūmuot! Nikodema Rancāna bazneicā... Koč kas dzili nalogiskys niu tymā vysā: vuordūs tai, a dorbūs?...

Latgalīšu raksteibys izkūpieja padūmu Krīvejā Ver(onik)a Daškeviča gramatikā ruoda, ka nūteikti byutu škirama raksteiba ar -li i -ly: sūli ‘soļi’ i sūly ‘soli’, i gryuts jai napībolsuot... Kod mes Latvejā pi taidu pareizraksteibys lītu dasagiusim?...
Plašsazinis leidzekļūs pabīži monomuo forma vasaly taipat nav piec normativūs nūsacejumu! Nikod i nav bejuse piec jūs -- itei pīzeime gadīņam, ka kuram prīškplanā otkon byutu dzeda voi babys sindroms...

Laime, laimeite...

Daudz jaukuma teik izdzeivuots sibirīšu cīmuošonys laikā – izīt kū jaunu redzēt, dzierdēt, leluoka palīk vajadzeiba sasatikt pošim, styprynojās kūpeibys sajiuta. Taida lela vīnuoteiba rūnās... Voi byutu maņ „Baltica” šūvosor taida, ka na atbraucieju? Tok nūteikti nā – dareit vysod ir kuo!...

Par kotru (sevkuru, kāžnū – vuordu „kotrys” latvīši nazkod lītova cytā nūzeimē) gaidomū cīmuošonu doru zynomu sovim Sibira brauciejim – nazkodejūs diveju universitašu etnolingvistiskūs ekspediceju daleibnīkim. Saucu tolkā vysu. Na kaidys ekstrys īdūmuodama voi sazyn kuo nu cytu praseidama, a paleiga vīnkuoršuos vajadzeiguos lītuos – kab padūmuotu leidza, kū i kai ar vīsim dareit: kū varātu paruodeit, iz kurīni lobuok nūbraukt, kū vēļ saplanavuot. Pavaicoju i, taišni kimā kotrys var dalikt sovu placu. I vysod atsarūn breivpruoteigī, kurī paleidz labtik viņ!... Paļdis i paļdis!

Pyrmajā dīnā piec īsakuortuošonys vīsneicā iz jiurmolu ar sibirītem sabraukoj Muora. Kai nakai nazkod poša Ūgaiņa īcalta par vodu Latvejis pusei Sibira latgalīšu lītuos. „Atcalta” nav. Brauc ar vysu Eduardeņu, tam niupat saguojs gadeņš. Izcyloj juos Muorys dieleņu pa elektryskū viļcīni ar vysim ratenim i pi jiurys taipat gona par vysom. Kai smejomēs – tys, kab Vasilisys babeņa Latvejā kvalifikacejis napagaisynuotu!...

Pa Reigys dīnom daudz paleidz Ilmārs, leivōnītis Liveja ar Antoneju, „Trešōs zvaigznis” Valentina ar Tekli, kurai vysur leidza unuceitis Rūta ar Ageju. Sasatiktīs atbrauc Alekseja saime i vēļ, i vēļ. Rēzeknē iz piļskolna (breineiga vīta, breineigi vyss izaver, tik, na tys, atlaidit vacu dūmuošonu, pussakrytušūs kuormu konturu „Zeimuļs”... Stokholmā voi Venā maņ taids namaisa nicik, tik na Rēzeknē i vēļ pi piļskolna...) daskrīn Ilona ar jaunuokū dieleņu, teikomēs ar „Sovvaļnīkim”, Solvetu ar meitom. Gaškys pamona i ar Latgolys lobumim aizbaroj Latgolys Studentu centra aktivistis – Kristīne, Vineta ar sovu atlaseiti. Tei to daudz mada ēst gaškom naļaun, dreiži atjam burceņu i stuojās pi iesšonys poša – taida sprytna meitineite. Ilga nūkuortoj vaicuojumu par myusu garuoku palikšonu RA vīsneicā, vēļ apsavaicuodama, voi vyss cyts labi. Ak, muna gaišuo pasauļam speitneica, vēļ nu školys (LU) mums tei būrdeite, i vysaidu kruosu jamā gona... Ar transportu paleidz Muorys tāvs ar muoti, a dīnā, kod sibirītis brauc paceli, Muorys mamai div bravi puiši iz perona braucieju čumadanus paleidz izcyluot – vysu gryutuokū pametem Rēzeknē, nastaipejom leidza iz Viļņu. (Reigā to juos, breivom rūkom palykušys, pīsapierka sazyn cik „duku” i baļzama, juopasasmej, īdūmojūt, kaidom acim iz jūs bagažys viestnīceibys darbinīki Moskovā vērēs. Par laimi, ni iz vīna, ni ūtra rūbeža nikuo naatjēme, pasažirus itim laikim puorlaiž vīgli.)

Skaistu saulis laisšonuos vokoru izdzeivojam pi bruoļu Vogulu „Cepleišūs”. Breineigi dāli Oļgai ar Voldemaru izauguši – skaisti i gudri, nacionalisti lobā nūzeimē (latgalīša nacionalisms ir tys pats, kas cytys molys latvīša patriotisms!). Sīvenis lobys satykuši – nūpreciejuši sovys meitys, tuoli namaklādami, i tys, kai dzeive ruoda, ir iz vysa lobuokais... Tai „vacī” Voguli ataug jau treis vogūleņūs – dālu saimēs ir div meitinis i puika. Gribīs dūmuot, ka na pādejī – dzeivoj tok vītā, kur bārnim dzimt i dzimt!... Bruoļu saimis dzeivoj kaimiņūs (tamā pusē jau saceitu – sābrūs), jūs bārni var augt kūpā, skaisti... Svīd, kai gribi, nu tei i ir tei daudzynuotuo laime, na kaida cyta!! Sovā molā, sovūs ļaudīs, poši sev saiminīki... Peļņā? Nui, peļņā braukt latgalīšam dasaguojs, ruodīs, vysūs laikūs, tik itei audze pasaulī nūpeļneitū muoka i lītā līkt!...

Izacīmojam pi Marutenis Viļānūs, pi Aigara Preiļūs, pi Vandys Ludzā (kaidus kotletus Muorys krystamuote cap, mmm! – pošai Ontana Annei varātu konkurentūs byut!). Tai izapylda nūdūms par Latgolys piļsātu īpazeišonu, a par niupat pīmynātajim „gidim” varātu raksteit burtneicom... Paļdis lels i itim ļaudim!

Deļ sčastlivītis Galinys jauns ir vyss (jiutās jei, ruodīs, cīš labi ar mums, vāluok Etai pus nakti par izdzeivuotū vys stuosta i stuosta...), tik na vairs deļ obeju Valentinu – tai beja juopadūmoj, kū juos jau redziejušys, kuo vēļ nav. I saguoja vyss, kas beja nūdūmuots, paļdis Dīvam!

Drupu skumeigi, ka nivīna sibirīša iz 15. augusta šūgod nabyus...

Ar svešys rūkys – žaru gruobt!...

Kai lai napīmiņ mamuka vuordu, ka jī tik labi pasoka, kai ir!... Atbrauču nu Reigys piec sovys dekaniešonys nedelis (kab fakultatis vadeiba varātu izjimt sovus atvalynuojumus, jim kurs naviņ ir juopamat sovā vītā. Maņ teik vīgla nedeļa – jaunais semestris vēļ gobolā, tik šaidi taidi īsnāgumi juoparoksta, šys tys juopaskaidroj kuram vaicuotuojam). Večuks myurinīks pyrmūdīnē kluot jau ap reita ostonim! Skaidra līta, ka piec naudys. Losa sovus dorba reikus, pacīš skubynuodams – jau Rūbežnīkūs šam sarunuots. Nūplieš daudz vairuok, nakai beju apskaitejuse, tik – kū dareit: namuoki vysa pats, – moksoj nasaknīpdams (na vībdamīs – tys byutu jau „trešuos izlūksnis” vuords)!...

A eista žara dreiži gruobt vēļ nadatiks – plitai i čiteņam (‘mūrītim’, a kai nazy juo sauksim pareizi latgaliski?) juopakolst puors nedeļu, tūlaik tik varēs kurynuot. Nu i labi – taišni iz rudiņa atīšonys mums i cepli gotovi! Obejuos ustobuos jauni. Ka tik labi vylktu – aiz laika tuo zynuot navar!...

Ceļā ar unucenim

Piec sibirīšu tik nedeļgols izīt pa sātu, kod juobrauc jau jaunā ceļuojumā. Asmu apsajāmuse Maruteņai ar juos saimi pabyut par gidu pa Kruoslovu i vyspuor – kuplynuot jūs saskaneigū puļceņu ceļuojumā pa Latgolu. Mašyna jim lela, pi ruļa pruoteigais znūts, naudys – tikšūt. Da i jūs bārnu gribīs redzēt! Markuss maņ vacs draugs, šod tod ar Maruteņu da fakultatei ir atstaigovuši. Asmu satykuse i Moniku – kod jī gribēja Agnesis krystamuoti „krutai” izvužinēt (cyti saceitu – izvyzynuot) motorlaivā, a tei naatbrauce. Karlu to cikom kas tik nu Marutys karteņu pazeistu, par Karlu babeņa niule jiusmoj iz vysu vairuok. (Nui, kū bārni leluoki, tū jim myusu mozuok vajag...) I eistyn – dzeivsudobrys naaprokstoms tei jūs mozuokuo. Monikai napasadūd nicik, izspriņģoj, izlāc vysu kai leluo muosa. Verīs i breinojīs – nu kurīnis jim taida energeja – vysu dīnu kai iz kaidys atsperis (pi myusu saceitu ar slavismu – pru·žynys) izlykti – ni jī pīkiust, ni jim kas atbuost. Aizādam, i skrīn otkon tuoļuok... Prīdainis skotu tūrnī izkuop vysi (tik na Maruteņa – hi, hi!). A Markusam, kai izaver, cīš vysaidi nūstuosti, legendys pateik (smejomēs, ka babeņā atsasits...). I pi Plateru (nav pamata itū vuocu ciļmis kungu uzvuordu raksteit ar garuma zeimi – pārņ tū i vuocu filologejis magistraņtis aplīcynova) piļs stuovādami, i Mīlesteibys kaļneņā byudami, raugom izdūmuot, kur nazy beja tys balkons, nu kuruo nalaimeigajai Emilejai beja nūdūmuots nūlēkt... Tycamu variantu nav. Vēļ vaira – Plateru genealogejis zynuotuoji napaseņ izkosuši (cyti saceitu – izrokuši voi izbaduši), ka tymā laikā grafim Platerim i taidys mārgys Emilejis nav bejs, tik na jau vysu taisneibu dzimtuos zemis apceļuotuojim kurs stuosta... Nasakaveju garai pi ituo i es – lai sev dzeivoj stuosts par naškiramajim Emileju Plateri ar Josifu Karnicki i Mamaju dzymtā!...

Sibira Valentina Zinovjeva sovys meitys Tatjanys atlaseiti Vasilisu na par unučku, a inuc(eit)i sauc – kai Zīmeļlatgolā (par inukim i Prancanu Marīte runova, i Šyupuļnīku Virgine taipat...). Ot, i pasoki skaidrai, nu kurys myusu molys kura sibirīša tāvutāvi izceļovuši – Rudzusīks na Zīmeļlatgolys uzvuords! Nazkod par itū beju aizadūmovuse garuok. I izdūmovuse, ka latgalīšu volūdu sibirīšu jaunuo audze na tik viņ saimē vuicejuos...     

Cepļu likšona

Geņgereišūs aizajamu ar tū, kuo gribēja vēļ mamuks... Vys skandynova, ka cepļu vajag puorlikt kai dzert! Kab kurynuošonuos nabyutu baileiga, sasprīdem, ka dareisim tū jau itūvosor.

Puorlikt jūs vajadzēja, koč ni plita, ni maizis ceplis, ni čiteņš vēļ nabeja vaci, ap godi divdesmit pīci – treisdesmit. Vairuok izdedzs – ūtruos ustobys opolais čiteņš, mošeņ vēļ Kluoveņa Vincys lykts. Itei jau trešuo reize munā myužā, kod Geņgereišūs puorlīkam cepļus. Kod sovu laiku beja nūkolpovs Rymšānu Boļuša dorbs, pyrmajā ustobā cepli i plitu puorlyka Pītera vastī „masceri” nazkur nu aiz Preiļu. Jī mamukam vāluok beja atsazynuši, ka muokūte tik kaminus taiseit... Ale nikuo – plita vylka labi, i gordys bulkys vacajā ceplī mamukam vysod saguoja. Tik, kai soka, vysam sovs laiks. Mamuks skaiteja, ka pabrucynuotuo plita, kustēt suokušī cepļa viersa cegli i tml., ir taisnā saisteibā ar vīgluos mašynys īskrīšonu sīnā (pa dzārumam, na jau nūdūmā!). Taipat kai ka·litkys (tai pi myusu garonuos pībyuvis pi ustobys sauc, tāvs pats nazkod jū taiseja) greizais gols ci pussaduzušuos kvaterkys... Var byut, ka tai, var byut i, ka na tik viņ deļ trīcīņa, tik cepļu puorlikt vajadzēja.

Sazvonu večuku, kam lobys rekomendacejis nu Gruoveru. Na bez nūzeimis i tys, ka itam myurinīkam nav juotaisa ēst – jam vaca muogys vaine, ēst varūt na vysu, vajagūt bīži i pa druskai. Tys iz rūkys: ka meistars nav juobaroj, munom vosorys gaitom remonts namaiseis. Sarunojam, ka dorbu suoks par reizi – večuks ir breivs niule, na nu augusta suokuma, kai beju dūmovuse.

Pītereiša atlasis sokuos itim laikim aizjimtys, tai golvonī paleiga dorbi (vacūs cepļu nūjaukšona, materialu pierkšona, savesšona, granta dabuošona, atvesšona i tml.) palīk otkon iz Juoneiša. Lels mums jau itys plemiņnīks, daudz prīcys nu juo. (Tfu, tfu, ka tik nanūbreineit!...) Šū tū Juoņam paleidz Reineits, koč kū padareit paspiej i Agris, tai lītys vierzuos. Cikom naudys teik – taids „seikums” vēļ... Na bāda, ar laiku padareisim vairuok!... 

Žurnalisti...

Ak, itei ļaužu suga, pret kurū sovu patīsū jusšonu gryuši pat formulēt! Jau godim tai... Kai jī var aizdūt sirds, jaukdami elementarys lītys! Saceisim, navar i navar pareizi pīraksteit fakultatis vuorda, kod šuogods junī popularizēja myusu jaunū izdavumu „Latvīšu volūdys izlūkšņu paraugi”... Pat piec breidynuojuma (seņuok latgalīšu gruomotuos raksteja – puorsorguošonys), kai myusu fakultatis sauc, navarēja i navarēja pīraksteit pareizi!... Ni myusu bejušuo studeņte „Dīnai”, ni NRA, ruodīs, lobuo žurnaliste.

Ar LA saguoja labi, tī nazkaids syltums jau nu suokuma roduos, ar zvaneituoju vēļ nasasatykušom. Varbyut pa tam, ka žurnalistis uzvuords Veitūla (Vītola). Īskrīn pruotā, ci na radineica nazkodejam mežsaimnīceibys ministram, kurū Pītereits par lobu saiminīku i gūda veiru sauce... Beiguos tai i beja – Leona Veitūla meita tei žurnaliste! Pateikami. Vēļ leluoka pazeišona saīt, kod elegantais fotografs – iz tikšonuos atīt ar breineigu tymsai sorkonu peoneju rūkuos – padūd sovu vizitkarti. A tī – malns iz bolta: Valdis Semjonovs. Net aizaklīdzu – voi na tys pats puiss, kurs nazkod Siļvejis Veinbergys dialektologejis braucīņus fotografēja?! I beja tys pats! Paduovynoju jam DLD, iz kuo vuoka, vysdreižuok, Vaļža fotografāts večuks (jis pats tuo vaira napīmiņ, soka – itik godu puorguojs!). Kadrys nazkur nu Vydzemis – večuks ar profesori Martu Rudzeiti nūsalīkuši pi žepera, večuks jai nazkū stuosta, Rudzeite aizroksta. Uf! Otkon līceiba tam, ka nikas iz šuo pasauļa tai vīnkuorši nagaist. Koč padaudz godu puorīt, cikom tū saprūti...

Tik gaškys atbraukušys, tik dzeram pyrmū čaju, jau koč cik nūsamīrejušys, atrykšoj Latvejis Radejis žurnaliste, kurei cytā reizē iz tevi i napasaver... Niu zvona, sevi pīsaceidama vuordā – kai vaca draudzine. Nu Dīvs ar jim – atlaižam tok jim vysu, ka sovu dorbu padora labi... Tai pyrmuo iņterveja ar myusu vīšnem ir deļ LR1 raidejuma „Kulturys rondo” (par sibirītem – ap 8.–20. min.): http://www.latvijasradio.lsm.lv/lv/lr/arhivs/?adv=1&d=15&m=7&y=2015&d2=&m2=&y2=&channel=1&keyword=  Pavysam lobs sižets saīt, nūstruoduots profesionali. 

Kod cīmojam pi myusu „Trešōs zvaigznis” Valentinys LU Botaniskajā duorzā, par sibirītem sirsneigu stuosteņu „Panoramai” sataisa LTV1 žurnaliste Madara Leiceite (Līcīte): http://www.lsm.lv/lv/raksts/cilvekstasti/dzive/latgalietes-no-sibirijas-jusmo-par-latvijas-sakopto-vidi-un-rudzu-maizi.a138095/  „Panoramys” operators Māris Jurgensons pats nazkod Sibira ekspedicejuos braucs, dalīk myusu buobeņu izvaicuojumim pa vydu poša filmātus kadrus, ruodīs, nu Ryžkovys. Emocejis, emocejis... Sižets aizker (‘saviļņo’) daudzus, vīna nūsavierieja (‘skatītāja’) ar meitu beiguos pat iz perona atskrīn, kab sibirītis palaist ceļā. Vēļ i ar „dukim” (‘smaržām’) (taidu jom beiguos jau sazyn cik nu myusu vysu...) apdāravoj, na tik syltai skaun.

Tuoleimuos vīšnis žurnalisti izvaicoj i raidejumam „Piec pušdīņu” („Pēcpusdiena”) (17:05, ap 9.–19. min.): http://lr1.lsm.lv/lv/lr/arhivs/?__uri=lv/lr/arhivs/&channel=1&d=16&m=7&y=2015&page=1  Iz tuo juos nūvalk Ilmārs, golvonais uorzemu vīsu patrons itymūs svātkūs. Vadynoj juos sadzīduot „Sprukuļu Juoņa” dzīsmi par ols dzeršonu, a gaškys slīnās pretim – tei puišu dzīsme!... Ilmārs „mīrej” – i šys tok puiss! – jis dzīduos, lai juos dadzīd. Tai jom „satraukums” otkon, par kū vāluok gordai pasasmīt.

Piec pyrmuo koncerta (suokumam Vaļa labi nūrunoj, ospruoteigi, svaigi) Sibira brauciejis izvaicoj Eva Mārtuža. Saroksta garu, syltu gobolu, daļu nūdrukoj LA: http://www.la.lv/sibirijas-latgalu-voludas-dailais-senums/  Itūreiz smejomēs par avīzis specifiku – zam sibirīšu kartenis palīk autoris skaistais aproksts par jūs auteņtiskajom tapceitem, a gašku kuoju karteņā nasaredz – natyka vītys...

Ruodīs, i vyss, kas taids nūpītnuoks par sibirīšu cīmuošonu Latvejā pasaruodeja presē. Žurnalistu saprostū, raksteitū, ruodeitū vari pījimt, vari napījimt, tik, kai saceja Maruteņa, kod pūrkšu sazyn kurū reizi par juos omota bruolim/muosom, i bez žurnalistu navar – ka gribi, kab par tevi zynuotu, žurnalistim ir juosaļaun. Koč i – kai nu kurā reizē jim izīt. Malacs Sandra, myusu bejušuo gudruo studeņte – lobys kūpsakareibys savylka jaunuo izlūkšņu izdavuma koņtekstā! Koč i „padzaltonā” žurnalā – „Eistuo Dzeive” („Patiesā Dzīve”). Piec taidu iņterveju nūsādumu iz dvēselis napalīk... 

P.S. Rokstu, a pošai prīškā – līnās latgalīšu normativuos raksteibys vaicuojumi tys piec tuo... Kai latgaliski pareizi byutu raksteit personu vuordus, kai – raidejumu ci presis izdavumu nūsaukumus? Kod nazy par tū vysu sprīssim? I kū nazy izsprīssim?... Ka naroksti latgaliski, i vaicuojumu nav... Tik voi tei lai byutu izeja?...   

Atbrauce i nūbrauce...

Laiks skrēja vieja spuornim, i kod sibirītis Latvejā cīmova. Nu 14. da 23. juļa tys šūgod beja. Piec jūs nūbraukšonys vyss kai cytuos reizēs – nazkaids tukšums iz nazcik dīnu... Īmu nu fakultatis cauri tam pošam Viermanis duorzam, a pruotā – kur i kai estrade stuovēja, nu kuruos juos dzīdova, kur ar jom nu leita globovomēs, kur sēdējom, kod koncerta klausejomēs. Skume, i Reiga taida kai tukšuoka ruodīs... Ir i prīca – iz cytys dīnys parks jau sakūpts, caurumi maureņā nu zam kiosku gleiši „aizluopeiti” ar jaunom valānom. Cytā reizē tys tai nakrystu acīs.

Taidu „Baltikys” festivalu nūorganizēt, kai šūvosor tū varēja Latvejis Nacionalais kulturys centrys, – na jūks! Ap 3500 pīsadaleituoju nu 13 vaļstu, vyss iz pīcu dīnu i vysaiduos Latvejis vītuos!... Sibirītem par ceļu moksoj Latvejis viestnīceiba Krīvejā, tik i „atstruoduot” vajag. Jom dateik pīsadaleit četrūs koncertūs: Baļtejis vaļstu teicieju koncertā Latvejis Nacionaluos bibliotekys Zīdūņa zalē (15.07.), Viermanis duorzā Reigā (16.07.), piļsātys svātkūs Leivuonā (18.07.) i „Baltikys” nūslāguma dīnā – Festivala parkā Rēzeknē (19.07.). Vyss ir organizātuoju labi puordūmuots, i Ilmāra Meža piersts pi vysa na mozais... Drupeiti tai kai byutumem sasastruodovuši.

Atbraukušys ir vysys treis – Valentina Zinovjeva nu Rudzusīku, Galina Zaiceva nu Cukmaņu i malenīte Valentina Rublevska nu Guļbu dzymtys. Ni suokumā cīši īdūmuotais Sprukuļu Juoņs, ni Šyupuļnīku Vere, kurei dzīd ar cytom bičkavītem, sovai „grupai” pat nūsaukumu turādamys („Olūti”), ceļam naizakustēja, i nivīns cyts vītejais talants naatsaroda... Planu Juoņs jau Bārzūs (tai jis pats nazkod par Belajara kopim saceja), a Šyupuļnīku Vladimiram (Va·lodzei) (taids pats „sama·učka” kai Juoņs i spieļoj piec dzierdātuo taipat breineigi) – kuoja nūjimta... Nu koč Cukmanu Ļudis (jū aizrakstejom 2006. g. vosorā) meita Galina piec godu ostoņu īrunuošonys ceļam sasajēme!... Juos pošys pīzeist, ka asūt paleli „dzikari”. Baile nu vysa – kas ceļā var gadeitīs, kas Latvejā gaida. Cik tai pošai Zinovjevai (koč školuotuojai ar 35 godu stažu, i iz Latveju brauc jau trešū reizi!!!) nav stuosteits, kas pa kam, cikom īstuosteits!... Kai smejūs – nūteik dorbs ar Austrumu diasporu, i dorbs – bez puorstuošonys. Lelys pacīteibys tam vajag – kai ar mozim bārnim. I laika... Nav pat tai, ka juos nikur nabyutu braukušys – tei poša Galina par lobu dorbu iz nazcik „socstranu” sovulaik savoduota. Braukuse i cytur, tik laistīs ceļā iz Latveju, kai juos pošys soka, – o-jo-joi!...

Vyss lobs, kas labi beidzās!... Labi saguoja i bez Sprukuļu Juoņa, i lai žāloj niu jis pats – lelais tīpša, kam nabrauce: sevi byutu variejs plotam pasauļam paruodeit i Sibira latgalīšus slovonus dareit. Nazy ci vēļ kod taida vareiba rassīs...