Kas vēļ nu lītaunīku?

Itūvosor saguojs padaudz pa avīzem, radeju byut. Tai atroksta otkon vīns kungs nu Amerykys – nazkurū iņterveju ar mani puorskaitejs, grybūt par volūdu parunuot. A taidu kungu problematika – kuo na vysi baltu filologejis i ciļšu etnogenezis naskaidrī vaicuojumi, ej niu raugi kotram taidam nafilologam koč kū (jam saprūtamā veidā) īstuosteit... Golā tai i izīt, ka volūdnīkus suoc skaiteit par īdūmeigim, pošapzineigim, puorgudrim, kam nagrib ar „vīnkuoršū tautu” runuot, i sazyn kaidim vēļ tī. A patīseibā – volūdnīku „klusums” daudz reižu ir tikai i vīneigi deļtuo, ka laika žāļ deļ naaugleigu lītu... Vuiceibu spākam patīseibā ir labi – raugi vysu skaidruot studeņtim i prīcojīs, kod tevi saprūt. Ni vainis pat tam, ka na vysod pījam, – koč pošu mozumeņu, nu vari jū auditorejai skaidruoku dareit!... 

Tai iz dreizys rūkys padūmojūt par Amerykys kunga raksteitū, kū latgalīši nu lītaunīku „pajāmuši”, par reizi īt pruotā nazcik lītu.

Latgalīši soka: īt ‘iet’ i atīt ‘nākt’, i tys ir taipat kai lītaunīku eiti – ateiti (leidzeigi kai vuocu volūdā ir diveji vuordi: gehen – kommen). Dzīdim tok „Atīt vīna bolta vīšne, par azaru leiguodama”, a Bazneicys dzīšmu nōci, nōc, ir atnōcis ir mehaniski puorcālumi nu lejslatvīšu (čyulismi, literarismi, gruomotu vuordi, „trešuo izlūksne”). Breineigs itamā ziņā ir myusu jaunuo izdavuma „Latvīšu volūdys izlūkšņu paraugi” Atašīnis teksts...

Latgalīši, kai lītaunīki, runoj veirīšu dzimtē vuordus bolss (sokom: jai lobs bolss i jam breineigs; lobi bolsi vysim jūs bārnim), pasauļs (sokom pasauļa pluovs – par cylvāku, kurs volkojās apleik; apleikstaiguotuojs, vozuotivs). Cyts myusu vuords gramatiski lobuok paīt ar lītaunīkim, na cytim latvīšim, tai sokom dzīsme, na dzīsma (dzīsmēs skaņ vysa pamale; dzīšmu svātki), sokom viejs, tymss, drūss, ka viņ asam koč cik viereigi pret seņču volūdu.

Cyti vuordi eistyn ir taidi, kas puorjimti nu lītaunīku, i iz vysu vaira kreit acīs i mīdz ausīs vuordi gimine (latgalīšu pošu seņseneja indoeiropīšu ciļmis vuorda saime vītā) i mieginuot latgalīšu raudzeit vītā. Nazkod kaiminīnis / siebrineicys tei tai sūleja: „Paraugi munu blīnu / bleiņu!”, a kaimini / sābri: „Paraugi muna ols, taida vēļ ni pi vīna nabyusi raudzejs!”...