Valentinys dīna

(24.07.) Taišni juļa vydā dzimšonys dīna (parkū nazy narokstom dzymta dīna -- tai jū tautā sauc, tai pa šudiņ dīnai Sibira latgalīši i pat nazkurī čyuli soka) īkreit trejim cylvākim -- Egonam, Inesei i Valentinai. Egons jau lobu laiku tamā saulē, juo sveikt vaira navajag, koč breineiga nazkod beja rodu i draugu saskrīšona vosorys pylnbrīdā Ūzuļnīkūs -- izadzīdovom da valis: lobi bolsi Lonejai, Zentai, muoseicom Siļvejai ar Vilmu, Ausmai, izasmējom, izabejom. Inesi sveicu ar eisziņu, a jei, izaruoda, pa „spraņču” zemi itūgod. Kod „īsoku” pa taisnū braukt iz Šampanis proviņci, naklausa -- lobuokī veini asūt cytur. Skaidrys, ka jei taiduos lītuos (i na tik tamuos) jādz vairuok, tai „namaisu” garuok juos celim pa Fraņceju.

A da Valentinys vystik sastaigojam -- sazvona Tekļa, sazvonu Lauru, i līta dareita! Koč i na eistajā dīnā saskrīnam, tik tai varbyut vēļ lobuok -- jubilaram vīgļuok, kod cīmeni saīt ar „vysu sovu” i tik iz puors stuņžu, kod vysa dīnys skrīšona aiz mugorys. Da i nav jau tai, ka nikuo sātā nav, ka cylvāks saimē dzeivoj, a Valentina vyspuor ir loba saimineica -- itik godu par sovejim i par „Trešū zvaigzni” guoduots!... Sataisa gordu upiņu suleņu pasadzeršonai, i Rūta ar Ageju iz pierktuo limanada (i ituo vuorda vēļ nazinim, kai „literari pareizi” byutu -- limonade naskaņ dabeigi, pa tam vuords tautys runā koč kai teik asimilāts) ni ocu napasvīž. Laurai lobi ogūrču salati saīt, -- naprauda, naprauda tei tukšuo sāta! Paādam gordu muti bez kaidys skrīšonys vysi vīnā puļceņā. Labi tai. Vēļ Teklis mozuos unuceitis jubilarei koč kū nu duorzeņa repertuara paruoda -- jau saskaneigi dzīd i lūmys jom sadaleitys (mozuo apsyt leluokū...), koč jūceigi, ka vyss tik čyuliski jom savuiceits, -- te tev beja latgaliskuo vide!... Par Valentinys lelajim mozbārnim pasaprīcojam: Daina labi pyrmū godu beiguse i Eriks jau augstškolys students! Aug gudri i patstuoveigi, nav natikli, vuicuos i sportoj -- kuo vēļ vairuok. Ka eistyn ir tys cyts pasauļs, Valentinys i Erika Daigai sirds par bārnim niu var byut mīreiga...

Pasarunojam par vysakū i izstaigojam. Labi, labi tai!
(Patīseibā -- taišni šudiņ dzymtuo dīna ir myusu Ryhardeņam, tik asmu tuoli nu sātys...)