Izlaidums

Kaidu tik vuordu mums nav vysaidom nūtikšonom! I seņuok beja -- izdavenis ‘mārgys palaisšona tautuos nu juos sātys’, īlyuženis ‘saimis puorīšona iz jaunū sātu’, puorkuoss ‘jaunuo ols raudzeišona da bucuos līšonai’, apraugs ‘jaundzymušuo, navasaluo i tml. apraudzeišona’, tolka, a piec juos -- pataļči, narunojūt par vakariešonom i večerynkom.

Jau kurs laiks kai pošai aktuala ir nūtikšona ar nūsaukumu „izlaidums”. Vuiceibu spāka pļuovis ci ražys svātki, tai sokūt. I jūceigais pādejūs godu vaicuojums itymā sakarā -- īt ci naīt iz izlaiduma?... Nui, pajaucs i itū lītu tys myusu jaunais parāds -- puorīšona iz treisgadeiguo bakalaura. Agruok ciļvieciskuo puse saguoja daudz syltuoka -- kūpā byušonys ar studeņtim beja vairuok. Ni auditoreju stuņdis beja tik cīši reglamentātys, i beja na tik kluotīne, a i nakluotīne (vuordus „kluotīne”, „nakluotīne” sovulaik īsacejs pats Endzelins, i ar kū nazy „pylnuo / napylnuo laika studejis” byutu lobuokys?). Beja septembris kolhozā, beja akademiskuos grupys ar trejstyuri kai grupys vadeibu i grupu kurators kai padūma deviejs. Niule -- kurss beidzās, i kotrys iz sovu pusi!... Kod soku studeņtim, ka na vysus jūs varu nūsaukt vuordā piec taidys 32 akademiskūs stuņžu īskrīšonys, jī „mīrynoj”, ka i poši vēļ na vysu kursu (voi pat sovu akademiskū grupu) pazeistūt... Kas tys par laiku taids, ka ļauds vys svešuoki i svešuoki palīk? Vacī vēļ kai vacī, a kai jaunī taisuos dzeivuot?... (Atseviški studeņti „palīk”, prūtams, prūtams, i, paļdis Dīvam, ka koč vēļ tai!)

Niule vīns ūtrys iz izlaiduma naīt, saceidams, ka juo tī nikas nasaista. Ar studeņtim tai, i ar vuiceibu spākim tys pats -- nav bejs sovu vodomūs beidzieju, nav nikas syltuoks storp „pusem” eisuo kursa laikā radīs voi kai tml., i naīšu. Nui, vēļ i tei agruok napazeituo paruodeiba, ka izlaidumā vari bez pučis palikt -- studeņtim vaira nav pruotā, ka tei patīseibā ir pādejuo „pušu” tikšonuos školā, kai jī bīži universitatis sauc, i nav jau tai, ka pa tim godim kurs „školuotuojs” byutu tik školejs ‘rājis’ bez māra i saprasšonys... „Kod mes augom”, kotram vuiceibu spākam koč vīna oficialuo puče datyka (poša nazkod taidu kursa rūzi devu prof. Martai Rudzeitei (Rudzītei))...

Izlaidumā nu katedrys asmu vīneiguo, acimradzūt pa tam puču sajamu daudz. (Da i na tik puču, saceisim, Anna padūd maiseņā eisti latgaliskus gordumus -- „Veistekni” i Teiču pūra zīdu madu. O, labi, maizeiti apiessim tiuleņ piec izlaiduma, kod teikomēs pi Pītera, a mads byus rudiņam, kod saīsim katedrā piec vosorys, -- paļdis deviejai! Maņ -- jau i asociacejis ar cytom latgaliskajom duovonom izlaidumūs. Kai pyrmuo ocu prīškā -- Oļga ar Latgolys keramikys pūdeņu... Vēļ i latgalisku runu saceja, na tik pūdeņu izduovynova (i ap ituo vuorda literarū variantu vēļ juoguodoj -- myusu molai dabiskais dāravuot tok jau vairumam latgalīšu piec vacvuorda izaver, Kolupa pusis duovaniet -- daudzim latgalīšim ruodeitūs svešs i t. t.)! Da tuo „siļdeituojis” beja -- dialektologejis praksis, praksis, praksis Latgolys laukūs, kuo gaitys i nūslāguma vokoru ni izstuosteit, ni apraksteit... Nu taidu „bārnu” niu „atsadzeivynovuse” „Ceidaru” Daina, da i vyspuor -- nikur nikas nu bejušuo lobuo nagaist, tik daboj cyta veida! Pasasmeju sevī, ka kotru god pa kaidai pučei dateik nu beidzieju, nu kurūs pavysam nūteikti nikaidys pateiceibys nagaidi, a golā, kai tautā soka, -- še tev, brateņ!... Iz lītu mes kotrys vystik veramēs sovom acim, i labi, ka tai...

Laimeigi jums vysā, myusu šuogods putnāki!...