trešdiena, 2014. gada 20. augusts

Slovonais tāva dāls...

Izaver, ka muna gaita „Kolnasātā” beigusēs... Tik daudz laika šūvosor tim nazcik sižetim atdūts, a golā -- čyks: Aigars palīk pi sova pryncypa -- „kai es muoku, tai es maunu”. I, ruodīs, ir vysā drūss, ka dora tū pavysam gleiši i kai nivīns. A LR vadeiba, ruodīs, jū atbaļsteis -- tok puiss i tok slovons!... A slovonais tāva dāls, par pīmāru, tai i nanūticēja, ka latgalīšim ir eipašeibys vuords „slovons”, drūšu rūku scenarejā volūdneicu puorlobuodams iz „slavens”. Tai klauseituoji saprasšūt lobuok... I vēļ -- vuorda „slovons” šys nazynūt, naasūt dzierdiejs. Da i vyspuor -- pusi nu tuo, kū es pīrokstūt, šys nasaprūtūt... I tam leidzeigi. A es, naivuo, beju īsadūmovuse, ka raidejums „Kolnasāta” kolpuos i tam, kab latgalīšu volūdu izkūpt!... Siedieju stuņdem, kab na tik raidejuma saturu kuplynuot, a i latgaliskā volūdā par lītom runuot. Nā, izaruoda, -- vajag tik viņ, kab vysim byutu jautri i vīgli klauseitīs...
Kanala direktore atguodynoj, ka raidejumam juobyut dzeivam. A voi tod es byutum pretim?! Tik na ar koč kaidu runu tys dabojams, a ar kūptu! Ka raidejuma vadeituojs var ‘drīkst’ runuot, kai grib, tys ni saprūtams, ni pījamams. Maineitūs jis, i izlūksne voi, precizuok, vadeituoja idiolekts, lai byutu jau cyts?... A kur tod palīk latgalīšu rokstu ci literaruo volūda? I kū nu vysa dzierdātuo par latgalīšu volūdu kai sistemu lai sprīž klauseituojs?... Na šudiņ tei latgalīšu volūda rodusēs, i na reizē ar mums jai miert! Ka jau nasasalēja ar latvīšu literarū volūdu pa itim kuo na 100 godim, kaidys mums tīseibys niule par taisnuokū izalaseit „trešuos izlūksnis” ceļu? A taids „slavens” i tml. rysynuojumi, nanūlīdzami, ir „trešuos izlūksnis” ceļš!...  
Pošai LR golvonuos funkcejis ruodejuos treis: izgleitojūšuo, volūdys izkūpšonys i ... nui, i jautrynojūšuo ‘izklaidējošā’. Vīnai nu jūs „Kolnasātys” raidejumūs, kai redzīs, vītys nabyus... Nu i kam tod jim volūdnīka?! Nazy kū LR vadeiba saceitu, ka i cytūs raidejumūs vadeituoji runuotu apmāram tai: Janka viņim pasacī, ka Kaža gā ar mumsim... „Kolnasātā” tai runuot ir ļauts. Kam, kam tod jim volūdnīka!?... Pi itaida koņteksta mani tī nabyus, i lai atlaiž maņ itū Daira ar Iļzi, a vēļ vaira -- Prokrusta vītā tik bīži mīgtuo i lumdeituo latgalīšu volūda-volūdeņa!...
Ruodīs, na vysim LR ir skaidrys, ka latgalīšu volūdai ir viersizlūkšņu forma (taipat kai cytim latvīšim, īskaitūt latgalīšus, ir latvīšu literaruo volūda) i ka jei taipat ir kūpama. Nav saprosts, ka nav korekti latgalīšu volūdu saukt par dialektu, kai daudzim ruodīs vīnkuoršuok: taidā tok tik voi tai vīnuoteibys nikaidys... Tys zeimuotu, ka da 1917. goda apsavīnuošonys kongresa vīni latvīši runova volūdā, a ūtri -- dialektā?... Turādamīs pi sovys sātys runys vyspuoreigam lītuojumam, latgalīšu volūdai loba nadorom. Da i kuram tod tei babenis voi dzeda volūda resp. kura naviņ apvyda sovpateiguo izlūksne, kas atsaškir nu kaimiņu tai, ka ir vierts par jū kai par atsevišku volūdys paveidu runuot, vaira ir dzeiva?! Leidza ar školom i dzeivuotuoju puorsavītuošonom nu vysmoz 20. g. s. 2. pusis gryuši vairs runuot par izlūksnem kai stabilu teritorialu volūdys paveidu. Iz taida fona, ruodīs, i viersizlūkšņu formu kūpt byutu vīgļuok, tik vīnpruoteibys kai nav, tai nav. Vajadzeiba piec viersizlūkšņu formys kūpeigam lītuojumam apzineigam cylvākam nav juopīruoda. Sovukuort -- turādamīs pi sova iņdividualuo runys veida (kas dīvamžāļ nav vairs kaids dabeigs volūdys teritorials paveids ci izlūksne -- koč voi pa tam, ka školā vuiceituo volūda, gruomotys, periodika, televizeja, radeja sovu jau ir padarejušys...) kai pi sazyn kaida montuotuo duorguma, nūstyprynojam tautīšūs puorlīceibu, ka latgalīšu volūda ir koč kas nanūteikts i leidza ar tū nanūpītnys resp. „viņi jau katrs runā savādāk”... Da i pošūs latgalīšūs taidu īskotu nasam i styprynojam! Myusu dīnuos tys padoroms vīgli: daudzim pošapziņa izsysta tik tuoli, ka saimēs ar bārnim tāvs ar muoti runoj na latgaliski, a „pareizā” volūdā, kai nu kurs jū saprozdams...
A kur tūlaik palīk myusu īprīkšejuos godu symtu mejis kulturys darbinīku prāca, kab dzymtū mēli izkūpt par literaturys volūdu? Kaidā i kuruo slovonuo tāva dāla (ci meitys) idiolektā niu lai skaņ daildorbu fragmeņti, kurūs izmontojam raidejumūs, kab latgalīšu volūdu juos kuplumā i patīsā dzeiveigumā klauseituojim prīškā ceļt?... Izlūksne ci iņdivida personeiguo runys forma ir vīns, a viersizlūkšņu forma, kuramā, saprūtams, tik voi tai ir i izlūkšņu elementi, ir kas cyts, augstuoks. Kab tikt pi tuo augstuokuo, vajag -- paprācavuot!... Itymā gadīnī prācavuošona nūzeimuotu: škūrsteišonūs pa vuordineicom, gramatikom, vīnu volūdys faktu saleidzynuošonu ar cytim, dazynuošonu, kai i kū kod naviņ poši latgalīši rakstejuši, nūskaidruošonu, kai i kū jī sprīduši i izsprīduši gadīņūs, kod volūdys fakti nasakreit, īsaklauseišonu vysaidu apvydu ļaužu runā, bezgaleigu vaicuošonu i puorvaicuošonu, dūmuošonu vysā leidza. A kurs to tuo grib, ka vysi tik aizjimti, tik skrīnūši? Da i „gudri” nu dzimšonys, bez vysys vuiceišonuos!... Tai -- kai muokam, tai i maunam...
Grybu byut par sovys volūdys kūpieju, a na fona kolpuotuoju deļ lelūs golvu, pa tam „kai muoku, tai maunu” „Kolnasāta” na deļ mani. Kuo nagrybu? Nagrybu, kab munai dzymtajai latgalīšu volūdai munā vaļstī byutu tik etnografiska eksotisma lūma -- sok, koč kas tok latgaliski skaņ, pat LR I programā skaņ, kuo tod vēļ vaira?...    

2 komentāri:

  1. Šo komentāru ir noņēmis autors.

    AtbildētDzēst
  2. Par latviešu "ļoti"
    "Tās pašas cilmes kā "ļaut", tikai citā skaņumijas pakāpē. Pamatā ide. *lēu- "atlaist, atslābt". Adv. ļoti no adj. *ļots [uo] "ļauns, briesmīgs" (sal. vietvārdu Ļotumi), kam radniecīgs kr. ljutyj.
    Adj. *ļots "ļauns, briesmīgs" formas un nozīmes ziņā ir paralēls darinājums tās pašas saknes adj-am "ļauns".
    (LEV)
    Salīdz.
    liet. gauti, latv. gūt un latg. geut' izloksnēs gout' < *geu- : *gū- : *gou- "liekt...". Latviešu "o" [uo] no -ou-, kā vārdā "gozēties", kas no šīs pašas saknes.

    AtbildētDzēst