Ap buļbem „Kolnasātai”

Ir augusts. Zeimojās, asam suokuši ēst tū, kas šūgod duorzūs izaudzs. Myusu goldā, vysleidza -- zemnīka voi mīškuona ci piļsātys dzeivuotuoja, -- namaineigi svareigs ir kulturaugs -- buļbe. Buļbe ir viersizlūkšņu ci t. s. literarais kulturauga nūsaukums, taidu jū lītoj DL -- Skaistā, Kruoslovā, taipat AL -- Zviergzdinē, Rāznā, Pyldā. Buļbis par ūtrū maizi sauc i cytaiži jūs svareigumu pastreipoj. Gribējuos atguodynuot myusu klauseituojim, ka latgalīšim sovu buļbu par kartupelim, kai šod tod dzierdīs, navajadzātu puorsaukt! Latgaliski runuot par kartupelim zeimoj lītuot nadabisku, muoksluotu formu, kam ar tautys volūdu sakara nav.

Buļbis Eiropā pasaruodeja ap 16. g. s. vydu, kod juos nu Latiņamerykys iz Spaneju atvede jiurinīki. Tūlaik iz kaida laika par jom aizmiersa. Iz 16. g. s. beigu (1586. g.) buļbis iz Eiropu atvede otkon, niu slovons tuo laika angļu jiurinīks i pirats pi reizis -- Frenss Dreiks. Tymā laikā vēļ daudzi cylvāki nazynova, ka buļbu ādamuo daļa zemē sliepās, a na augleišūs piec zīda...

Latvejā buļbis suoce audzēt hercoga Jākuba laikā -- 17. g. s. beiguos, a Krīvejā juos aizvede Pītera I laikūs -- taipat 17. g. s., kas zeimoj, ka ap itū laiku buļbis acimradzūt pasaruodeja i Latgolā. Myusu dīnuos buļbis ir vīns nu svareiguokūs puortykys produktu kai Eiropā, tai Amerykā. Dūmojams, i svātceļuotuojus saiminīki niule jau ar jaunajom buļbem baroj...

Latgolā buļbu sauc slaviskā vuordā -- par buļbom, kai Kuorsovā voi Osyunā, par buļvom voi buļvim, kai Ruguojūs voi Gaigolovā, par guļbom, kai Sakstagolā voi Vuorkovā. Izvoltā ir guļbis, i tam leidzeigi. Nūsaukumi doluos taidūs kai arealūs -- ap Viļānim i Preilim ir guļba voi guļbe, guļbs, ap Nautrānim -- uļbiks. Vīnā „Vosoruošonā” Rogovkā pat sovs „Uļbiku daņcs” beja radīs. Ruodūt, ka školuotuoji nav nikaidi kūka ciļvieceni, a reizē i tū, ka atškireigais teik dreiži pamaneits. Vītom Latgolā skaņ i kaids latvyskuoks kulturauga vuords -- Gaļānūs i Varakļuonūs aizraksteits buļbu nūsaukums pupa, šur tur Rītumlatgolā -- tupine voi tupiņs.

Kai kur buļbu sauc Latgolā voi cytur Latvejā, smolkuok var apsavērt „Latvīšu volūdys dialektu atlanta” (1999) 44. kartē.

Vuords buļba ar variaņtim buļbe, buļb´s´ voi buļbs ir puorjimts nu krīvu volūdys dialektu бульба, boltkrīvu бульба voi pūļu volūdys, kur taipat soka bulba. Par vuords buļva ar juo variaņtim buļve, buļv´s´ var saceit tū pošu. I lītaunīki pīzeist, ka jūs bulba voi bulbė ir nu poļaku, taipat kai bulva, bulvė, kū saleidzynoj ar poļaku bulwa. Daudz vīnaidu kulturviesturysku zeimu mums ar itim kaiminim!

Reizē ar slaviskajim kulturauga nūsaukumim latgalīšu runā skaņ slaviski ar itū realeju saisteiti atlasynuojumi -- buļbuoji voi gulbuoji, cytur -- buļbu voi buļvu loksti. Kod buļbis nūjimtys, vītu, kur juos augušys, par buļbaiti, buļvaiti voi gulbaiti sauc. Budonceņu, kur seņuok buļbis par zīmu lyka, Kolupā sauc par buļvinīku. I tam leidzeigi.

Nu buļbu taisa vysaidus iedīņus. Gordi ir buļbu blīni voi bleini, na mozuok gordi -- guļbišnīki. Par taidim stuosta, saceisim, Preiļu pusis ļauds (gruomateņa „Rībeņu nūvoda stuosti” (2010)). Kas ir blīns voi bleiņs, tū zyna vysi, a guļbišnīki ir taidi gryustu (ci -- pīstā sasystu, sastompuotu) buļbu pluocineiši ar būrkuonu, kuopustu ci siļdeita pīna voi bīzpīna piļdejumu. I kugeli -- tarkavuotu buļbu sacapumu -- Latgolā taisa, na tik Leitovā. A kur vēļ buļbu voi guļbu kļackenis -- mozys tarkavuotu buļbu bumbenis, vuoreitys nanūlaistā pīnā, tys ir, pylnpīnā, mmm!...

Svareigs pamata iedīņs voi izejis produkts cytim gordumim ir myusu buļbis voi, kai cyti latvīši soka, -- kartupeli!

Lai loba buļbu raža i šūgod!