Ezeits iz pogolma

       Nivīnam lelajam nav valis, tai piec mani iz Borovku otkon atbraukuse Vika ar bārnim. Rihardeņš maņ jau taids kai padraugs, a juo muoseņa vys vēļ beistās -- cik ta jei mani redziejuse!... Nūsabeist i itūreiz -- kam par daudz dreiži nūsalīcu par juos kriesleņu sasavasaluot -- beja tikū puorsamūduse... Raud nabogs aizavylkdama. Vika soka, lai jamu rūkuos, i eistyn tai ir lobuok -- rūkuos nūsamīrej, a pret Izvoltu jau smaida. Cylvākam cylvāka syltuma vajag, kas tī kuo nasaprast!... Aug myusu Evelina, paļdis Dīvam, aug vasala i stypra. Jau „staigoj”, pi divana molys turādamuos, a Vika tai i naspiej nūticēt mamuka stuosteitajam, ka es staigovuse jau septeņūs mienešūs. Ka jau vyss beidzīs labi: rauduošona aizamiersuse kai nabejuse, īmam vysi ustobā -- pacīmuot pi vacuos babys -- tai jī myusu mamuka sauc. Tei, prūtama līta, ir cīš prīceiga: na kotra vacvacuomuote sovu mozmozbārnu dagaida. Myusejuo laimeiga: jai jau diveji taidi, i jei prīcojās par obejim. 

          Otkon ir kuo par volūdu dūmuot -- mozbārnu Latgolā daudzi kur sauc ar slavismu -- par unukim (Zīmeļlatgolā -- inukim), a mozmozbārnu par praunukim pasauc ratai. Taipat i ar (vac)vacuomuoti -- baba, babeņa ir organiskys vuords, a probaba, vysmoz myusu molā, dzierdāta ratai. Ka jau baltyskais ar slaviskū saīt navīnaidā mārā, byutu juopasaver vairuok, kas pa kam. Jamūt lelums, latgalīšu radnīceibys terminologejā  slaviskuo daudzi, tik i myusu dzjadzjukim ar dzjadzīnem ni vainis!...

Īmu cīmeņu palaistu. Rihardeņš Geņgereišūs jiutās labi -- jis te bīži cīmoj pi vacuos babys ar vacūtāvu Doni voi, ratuok, ar tāvu Juoneiti. I myusu vacais invalids Robeits jam jau seņ draugūs -- veļteigi (pa vacam saceitu -- dāram) Vika beistās, kab suņs naīkūstu. Izīmam uorā, i Vika pyrmuo pi klāva pamona odotainū komuli. Saucam dreižuok Rihardeņa vārtūs, a ezeits nicik i naskubynoj -- atsastuoj iz celeņa i ļaun par sevi izaprīcuot da valis. Pat komulī cīš nasavalk -- purneits ar malnū nuosteņu (pi myusu ir nuoss, na daguns) labi redzīs, i actenis stuov plotys. Varbyut niule itys meža bārns prīcojās par juo da šam naradzātajom radeibom -- cylvāka bārnim, kurī jam nikuo slykta nadora?...

Vokorā mežinīka dāls Agreits prīcu par ezeiti pogolmā „atsaļdej” -- eža kažuceņš asūt eists iņfekcejis pereklis... Patīseibā tai i ir -- kas tik vyss tī storp eža odotom naīsamat i naizaparynoj! Kažuceņā sasamatušuo dzeiveiba na reizi nūbeidz i pošu ezeiti... Žāļ, ka tai. 

Lapatnīki lūgā

Nu agra pavasara da vāleima rudiņa muni „apartamenti” Geņgereišūs ir krylcs -- tai pi myusu sauc tuo, kuo Latgolā pasauc vysaiži -- par kriņci, skriņci, par gankom, gaņkom, ruodīs, jaucūtīs divejim jiedzīnim: ‘lievenis’ i ‘veranda’ nav vīns i tys pats. Plotnīki te zynuotu lobuok. Taidys nūjumis pi ustobu -- valejis ci jau ar lūgim i durovom -- taiseitys vāluokūs laikūs, kod beja rūceiba i valis par kū naviņ „kundzyskuoku” dūmuot. Vēļ i saļkys pi tuo poša var daskaiteit, myusu pusē taida beja pi Martaļa  Donis. Krylcs munā laikā beja jau kuo na pi vysu -- ļauds beja apjiukuši ar sadzeišonu kolhozā (tai viņ jī nūtykušuo sauc i kūpeiguos ci kolektivuos saimisteibys vuordu kolhozs asimilej pa sovam; pi myusu beja -- kaukozs). Godu desmit pīcpadsmit laikā lauku ļauds beja jau koč cik atsaspāruši i kolektivai dzeivuošonai.  

Myusu krylcu piec mamuka aizsacejuma sacierta Kaļvusolys Jozops -- jai beja tics kauns, cik vīnkuorši babuka bērēs (1962. g.) leits beja sapūstejs jūs ar tāvu rūštū nūjumi pi ustobys. Cik pologu tūlaik samaituots!... A pologi beja duorgs monts nazkod, vyss tok vēļ sovs austais turējuos. Mamuka staklis (cytur saceitu -- stuovi) vēļ pīmiņu i krylca ciersšonu drupeiti -- guoju ūtrajā ci trešajā klaseitē.

Krylcā nivīnam namaisu, i maņ nivīns namaisa. Kod Pītereiša bārni beja mozi, jī nikai navarēja dagaideit, kod cjoce izīs da jūs. (Koč jī mani nu suokta gola par Lidys taņti sauc -- varātu padūmuot, ka i myusu saimē germanismi puormuoc slavismus, tik tai dreižuok nūtics pa tam, ka Doņuka atlaseitis pasaulī pasaruodeja pyrmuos i koč kai definēt myusu vysu, kas ap jim, -- vajadzēja. Smīklys beja i par mamuku -- kod jū pyrmī unuceni suoka par uomi saukt, jei net muosai pasažālova, sok, edz, muos, da kam dadzeivovu, -- jau pošys unuki par uomu suoc saukt!.. A uoms pi myusu ir tys pats, kas cytur Latgolā uovs, uovaklys... Gols golā palyka, ka Geņgereišūs bārnim dzeivoj baba.) Kod pacīteibys nabeja vairs nicik, Pītereits salaide bārnus krylcā, i jī apstuoja munu vītu vysi treis... Muosys nūstupeja bruoleišam -- Agreits beja pats mozuokais, jū palaide prīškā. Vajadzēja ceļtīs, partū ka beja i vaicuojums: „Tu kū gordu atvedi?”... (Ka jimt tuoļuok, itymā bārnu vaicuojumā -- jau i latgalīšu runys deformaceja -- pa vacam te byutu genitivs: „Tu kuo gorda atvedi?”...) Krylcā varu guni dadzynuot, cik garai grybu, i bīži tī aizmīgu ar vysu gruomotu ci kaidim papeirim. Krylcā vyslobuok monuos, kai jauna dīna suocās... Na tik deļ gaismys sveiduma viņ -- nu tīnis lobuok dzierdīs, kai viļcīni staigoj, kai pavasar vardivis kūrc, kai nakt palādys saukojās, kai i kod reitā putneni mūstās, kai leits olpom sejoj ci kopoj. Leidza ar pasauļa daudzbaļseibu i pats jiutīs dzeivuoka daleņa vysā...

Itūreiz golvys paceļt nu papeiru stota nazkaida kai šalkūne (a varbyut pareizuok byutu saceit -- šolkūne?), kai šveikstūne. Pasaveru lūgā i sasatryukstu: desmitem vysaida leluma lapatnīku (cytur Latgolā jī byutu lepestnīki, tauryni, metļuki ci vēļ kai; Reķēnai lepetnīks / kuopustnīks / kuopustdierška i skaidruots kai 'kāpostu baltenis') sytās pret styklu. Verūs iz jūs laiceņu i slādzu guni uorā. Aizmīgu ar dūmu -- edz, kai gaišuma vajag vysim!... I vēļ drupeiti -- par pruotā īskriejušū sakaru ar Kolinys Makkalovys romana „Dzīduotuoji ierškiežu kryumā” („Dziedoņi ērkšķu krūmā”) legendu. Tamā -- par kai ba bezpruoteigim dzīduotuojim putnim i jūs pādejū dzīsmi...

Pa Vuorkovu i cyturīni

(Kai druož tys laiks – semestris beidzīs, a seseja sevī īruovuse vysā!...)

31.05.2014. Uf, īsadeve! I Dairys rokstam dalykts punkts (pošys pārņ rūsynuots temats -- par t. s. dziļūs i nadziļūs lībiskūs izlūkšņu nūškieršonu Kūrzemē), i korektura „Baltu filologejai” sataiseita -- varu braukt iz sātu! Prūtama līta, itys na vyss, kū byutu vajadziejs padareit majā, astis stīpās nu vysu pušu i olpom jau sapynā ruoduos... Vystik cylvāks na robots -- jam vajag i atsapyusšonys. Piec stuņžu četru byušu jau tāva sātā... Geņgereišūs... Vuorda i vītys mageja nanūlīdzama.

Cytim tuos ir cytys vītys. Dūmoju -- cik daudzi jauna par sovu pusi niu byus dazynovuse Renāte -- meitine nu Sielejis, eists mozais kryusleits (cytur -- kriusneņa, cynkureits, a cineits laikam tok tik čyuļu vuords), kam i vazuma apguozšona pa spākam. Laikā suoce, pa tam saguoja i par naskaidrajom lītys pusem padūmuot. Kab bīžuok tai -- i studentam prīca, ka koč kas izīt, i mums gondarejums! Gols golā i Daira byus padzynuse iz prīšku saprasšonu par sovim ar lībīšim sakrystuotajim / sasakrystovušamīs (ok, kas par formu, tok jau nacik pareiza, jamūt nu literarūs normu pusis!...) kursiskajim latvīšim. Na kotrys, a varbyut pareizuok saceit -- na tik dreiži, students saprūt, ka dialektologeja pajam tevi vysu. Kurs dora, tys saprūt. Ka kurs gaida, kod kas gotovs mutē īkriss, tai i palīk grybādams -- dūmoju niu par vysim sovim šuogods raksteituojim... Te vēļ i tys, ka daļai ļaužu nikuo „taida” i navajag, -- juorauga koč kai saprast i jūs...

Par sovys molys byušonu padaudz izguojs dūmuot i taisomuo CD diska sakarā -- jau lobu laiku „dzonojamēs” pa vysu Latveju, ļaužu runys līteigu gabaleņu maklādami. (Byus jauni klausomī goboli iz rudiņa, tik smolkuok par jim -- vēļ par agru.) Izcyluotys vacuos prakšu kaseteitis -- breineigu stuostu pylns, tik, kod juos puorlīk iz diska, daudz kas prūlst. (Edz, kaids vuords izlēce -- prūļt! Prūla, prapūla, koč soka i gaisa, izgaisa. (Apsaveru -- i lītaunīkim ir taids prapulti ‘1. gaist, 2. nūgaist’.) Tik na zuda, pazuda, kai iz „trešuos izlūksnis” puorguojušī soka...) Skaņu īrokstu vajag plotai sabīdreibai klausomu -- eisu, kūduleigu, (os)pruoteigu, gols golā i etnografisku. I kab izlūksnē! Latvejā izlūkšņu daudz. Koč pa 20. g. s. ūtrū pusi juos pacīš guojušys mozumā, cikom kas vēļ i dzeivūs gona. Dzeivys ar vysu padūmu laika „audzynuošonu”, ka sātys runa ir kuo na kupris mugorā ci gryuts akmiņs pi kuoju... Eh, gudrinīki, gudreiši!... Kotra dzymtuo volūdeņa, lai cik jei lela ci nalela, ir cylvāka spuorni. A Latgolā izlūksnis ir dzeivys iz vysu vaira, tai ka taišni mes tī spuornūtī, a na biedeigī, atpalykušī, naaptāstī!...

A ar Vuorkovu ir izguojs tai, ka nazkod Latgolys studentu tāvs Bronislavs Spūļs beja sarakstejs ituos (sovys dzymtuos) izlūksnis aprokstu deļ „Filologu bīdreibys rokstu”. 1938. godā pījimts publiciešonai, tik stuovēja nadrukuots da pat šuo!... Labi, ka Spūļa meita tāva kladeitis nikur napagaisynova -- jei, cik izguojs sasatikt, taipat ruodīs nu tūs, kam vysakuo „taida” vajag. Niule tys aproksts izīt kai gords kimūss latiņu burtu nūlīguma atceļšonys 110. godadīnys svātku goldam -- tok taipat deļ nūlīguma garus godus nūguliejs!... Meklejte // meklejit ci vaicojte // vaicojit niu ituo 75 godus vacuo (ci jaunuo), spraunuo večuka -- B. Spūļa „Vuorkovys izlūksnis aproksta” -- BF XXII (2) 2013!