svētdiena, 2015. gada 6. septembris

Zam i piec 15. augusta

Gribējuos byut Aglyunā i šūgod. Lai byutu kai byudams, nu tys īvadejums kam leluokam, tys „Kungs, apsažāloj!” ir i muns... 14. augusta vokorā leidza brauc i Juoneiša mozī, tik jim tys vyss vēļ eistyn par agru!...
Aglyuna -- skaidrys, ka reizē i vareiba satikt sovejūs. Bīži pat -- na puoruok kū sarunojūt, a tiktīs izīt vysod. Pi golvonūs vuortu maun Eriks -- gaišuo Latgolys zvaigzneite (i teišā, i puorcaltā nūzeimē, koč nu „nasamaituotu” puoruok „gudrī” juo, koč jam pošam naīsagrybātu latgaliski runuot „pareizuok” -- varakļuonīši tok ir eistyni latgalīši, lai kai jūs tī dola i puordola!...). Tīpat sasaskrīnam ar Viju -- nazynovu, ka i juos mama naseņ davusēs myužeibā... Gryuti mieneši bejuši, eists puorbaudejums jai i Bārtuļam. Izturāts! Vija vēļ dūmeigi nūsoka: „A kai nazy tim, kas bez ticeibys?...” Nui, par itū ir izguojs padūmuot na reizi, seviški, kod runa par vacajim. Kū dareitu taidys bez spāka palykušuos, bīži vysu pusaizmierstuos, babenis myusu laukūs, ka jom nabyutu ticeibys?... Dūmoju i par sovu mamu -- cik spāka jai dasabuoveja, puoterus skaiteidamai! Piļneiga atsadūšona Juo vaļai, lela pasaļaušona iz Augstuokuo... Reizē i sevi atbreivuošona, atsateireišona nu vysa, bez kuo var apsaīt... Ar vacu vuordu sokūt, -- ceisteišonuos, vēļ viers zemis byudamam... Esi tu, mamuk, dabasūs, esi, -- cytaiži i byut navar! Verīs tu tagad iz myusu caur muokūņa maleņu -- pa tam tovā i tāva īpuostajā vīteņā ir tik labi... Kod naviņ saprass itū vysu i Pītereiša bārni, tik paleidzi jim! Paleidzi i jim, kai paleidzieji vysim, dzeiva byudama...
Kod mamuks vairs nabrauce iz Aglyunu, jei vysod deve deļ zīduojuma Dīva mameņai. Īlīku naudu skreineitē pi Dīva muotis kuoju i šūgod. Esi ar mums, Mameņ!... Garū ryndu asmu izstuoviejuse „gūdeigi” (šūgod asam bez gostu nu Sibira), reizē i nakts misē pabyudama. Solidarizejās ar mani Anda, paļdis jai! Bejom kūpā, i kod mamukam vajadzēja...
Ap stuņdem divejom asam sātā. Durovys šūgod juoatslādz pošai -- sitīs koč vysūs lūgūs, dauzīs durīs koč da reita -- dīvamžāļ vairs nav kam atsasaukt... Pyrmais 15. augusts taids... Ot, i ryugtuo suope!... 

Dīnā vyss ruodīs gaišuok... I cik lobu ļaužu satykts vēļ! Kūpā ar cytim itūgod īstyprynoj vīnu Sibira braucieju -- mozū Sonoru, kurei izauguse jau „lela”. A krystamuote jai nivīns cyts kai myusu Eta -- bārns pats jū izalaseja. Dazynovuse smejūs, ka cytaiži i byut navarēja -- itik godu pa Etys kliepi i placim dzeivovuse! A niu -- „lela”...
Sveši bārni dreiži aug, tū varējom saceit i par Ingrydys ar Ivaru (vys jū par Juri saucu sazyn pa kam, ļaunā najam...) dielenim. Šūgod iz Aglyunu beja sabraukuši ar vysim trejim, vysa kupluo saimeite. Prīca par jim. I na tik viņ par jim, a vysu kuplū bazneickunga draudzi... Labi tai!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru