„Babys” nedeļa...

Tai smiejomēs, kod augusta beiguos eistyn datyka paganeit Juoneiša i Vikys bārnus kuo na vysu nedeļu. Saceju, kab bārnus lobuok vastu da manim, a jī paprīšku div reitus da Izvoltam savodova mani pošu. Tai iz vysa vīnkuoršuok -- tī jī dajiukuši, tī da jūs kurs naviņ atīt, cikom tāvs ar muoti aizjimti kur cytur, Izvoltā jim lelys ganeišonys i navajag. Ar laukim jau vyss nūpītnuok -- iz tīni jī braukuši tik cīmā da vacuos babys. (Par jū Ryhardeņš vys vaicovuos nu suokuma... Niule navaicoj. Voi pīmiņ vairs, nazinim tuo nivīns...)

Pyrmajā reizē nikuo naloba nav -- atvazdami iz nazcik stuņžu, atvad i bārnu ritineiti. Tai Ryhardam ir kuo dareit, pogolms mums lels, a muoseņa jam taida, ar kurū jau daudz kū var sarunuot. Izjuodelej vysu pogolmu, izabraukalej ap klieti, pa celeņu da okai -- labi turīs i labi brauc, koč dasavērt vajag. Dīna sylta, īmam da prudkai (tai pi myusu prūda pi pierts sauc): i mute muoseņai jau nateira, i ar zaļajom vardivem nūdūmuots sasapazeit. Jūs tī pylns -- leluoku i mozuoku. Eisti jau rūkā nasadūd, koč pa kaidai nūkeram, kab paglaudeit.

Traumatiska ir ūtrei cīmuošona, kod tāvs ar muoti bārnus atvad, cīš skrīdami, -- gribēja paspēt da Daugovpiļa, cikom vēļ veikali vaļā. Kas par izmysumu suocēs, kas par gaudom osorom!... Ryhardeņš dzynuos mašynai pakaļ -- apskrēja ap kliets styuri, tūlaik atsasāda tīpat ceļa maleņā i raudova aizavylkdams... Naguoju par reizi kluot i namīrynovu -- atgryustu tok sevkuru žāluotuoju tik lelā „bādā”. Kai soka, -- bādu vajag izbāduot. Labi, ka koč muoseņa naraudova, leidzcīteigi atsasāda tīpat pi bruoleiša i kluseņom spēlējuos ar smiļteņom.

Nu osoru pasagluobt paleidzēja nivīns cyts kai Ilgys rasnais ruņcs, kurs, lākdams nu palūdzis iz klāva vydu, vysu sovu nasmukū zamastis vaļsteibu paruodeja. Tūbreid Ryhardeņš jau beja maņ iz rūku, i navajadzēja daudz, kab juo pruots iz kuo cyta puorsasvīstu. Vēļ piec breiteņa smiejomēs vysi treis i guojom ustobā kuo gorda maklātu.

Parkū tuos leluos osorys? Da līta vīnkuorša -- puika beja saprats, ka mama jū pamat, ka jī nikod piec jūs vairs naatbrauks... „Lomovu” vāluok obejus „lelūs”: nu navar tai -- jimt i pamest saprateiga bārna iz dreizys rūkys! Ar taidim vyss ir „juosarunoj”, tūlaik i „tragedeju” nav!... Kod svātdīnē bārnus iz nazcik stuņžu atvad i pamat Anda, nikaidu ni puordzeivuojumu, ni osoru -- jim vyss skaidrys!...