Cepļu likšona

Geņgereišūs aizajamu ar tū, kuo gribēja vēļ mamuks... Vys skandynova, ka cepļu vajag puorlikt kai dzert! Kab kurynuošonuos nabyutu baileiga, sasprīdem, ka dareisim tū jau itūvosor.

Puorlikt jūs vajadzēja, koč ni plita, ni maizis ceplis, ni čiteņš vēļ nabeja vaci, ap godi divdesmit pīci – treisdesmit. Vairuok izdedzs – ūtruos ustobys opolais čiteņš, mošeņ vēļ Kluoveņa Vincys lykts. Itei jau trešuo reize munā myužā, kod Geņgereišūs puorlīkam cepļus. Kod sovu laiku beja nūkolpovs Rymšānu Boļuša dorbs, pyrmajā ustobā cepli i plitu puorlyka Pītera vastī „masceri” nazkur nu aiz Preiļu. Jī mamukam vāluok beja atsazynuši, ka muokūte tik kaminus taiseit... Ale nikuo – plita vylka labi, i gordys bulkys vacajā ceplī mamukam vysod saguoja. Tik, kai soka, vysam sovs laiks. Mamuks skaiteja, ka pabrucynuotuo plita, kustēt suokušī cepļa viersa cegli i tml., ir taisnā saisteibā ar vīgluos mašynys īskrīšonu sīnā (pa dzārumam, na jau nūdūmā!). Taipat kai ka·litkys (tai pi myusu garonuos pībyuvis pi ustobys sauc, tāvs pats nazkod jū taiseja) greizais gols ci pussaduzušuos kvaterkys... Var byut, ka tai, var byut i, ka na tik viņ deļ trīcīņa, tik cepļu puorlikt vajadzēja.

Sazvonu večuku, kam lobys rekomendacejis nu Gruoveru. Na bez nūzeimis i tys, ka itam myurinīkam nav juotaisa ēst – jam vaca muogys vaine, ēst varūt na vysu, vajagūt bīži i pa druskai. Tys iz rūkys: ka meistars nav juobaroj, munom vosorys gaitom remonts namaiseis. Sarunojam, ka dorbu suoks par reizi – večuks ir breivs niule, na nu augusta suokuma, kai beju dūmovuse.

Pītereiša atlasis sokuos itim laikim aizjimtys, tai golvonī paleiga dorbi (vacūs cepļu nūjaukšona, materialu pierkšona, savesšona, granta dabuošona, atvesšona i tml.) palīk otkon iz Juoneiša. Lels mums jau itys plemiņnīks, daudz prīcys nu juo. (Tfu, tfu, ka tik nanūbreineit!...) Šū tū Juoņam paleidz Reineits, koč kū padareit paspiej i Agris, tai lītys vierzuos. Cikom naudys teik – taids „seikums” vēļ... Na bāda, ar laiku padareisim vairuok!...