Ar svešys rūkys – žaru gruobt!...

Kai lai napīmiņ mamuka vuordu, ka jī tik labi pasoka, kai ir!... Atbrauču nu Reigys piec sovys dekaniešonys nedelis (kab fakultatis vadeiba varātu izjimt sovus atvalynuojumus, jim kurs naviņ ir juopamat sovā vītā. Maņ teik vīgla nedeļa – jaunais semestris vēļ gobolā, tik šaidi taidi īsnāgumi juoparoksta, šys tys juopaskaidroj kuram vaicuotuojam). Večuks myurinīks pyrmūdīnē kluot jau ap reita ostonim! Skaidra līta, ka piec naudys. Losa sovus dorba reikus, pacīš skubynuodams – jau Rūbežnīkūs šam sarunuots. Nūplieš daudz vairuok, nakai beju apskaitejuse, tik – kū dareit: namuoki vysa pats, – moksoj nasaknīpdams (na vībdamīs – tys byutu jau „trešuos izlūksnis” vuords)!...

A eista žara dreiži gruobt vēļ nadatiks – plitai i čiteņam (‘mūrītim’, a kai nazy juo sauksim pareizi latgaliski?) juopakolst puors nedeļu, tūlaik tik varēs kurynuot. Nu i labi – taišni iz rudiņa atīšonys mums i cepli gotovi! Obejuos ustobuos jauni. Ka tik labi vylktu – aiz laika tuo zynuot navar!...