„Ak, vilcien, nesteidzies!...”

Nedeļgols otkon puorguojs pa sātu. Itūreiz net divejom -- bruoļa saime beja davusēs cīmā iz Līpuojis pusi. Pat nasatic, ka ir februars: par dīnu speid sylta sauleite, pogolmu taiseidama slapņu, vysur tak mozys upeitis (pi myusu nav vuorda ryucs), koč cyta tik syucās, cyta čurinej, cyta urinej. Vēļ cyta, kai pi tiļteņa, kryzdama īrautajā dūbeitē, būrzgolys syt. Tys zeimoj -- polu šūpavasar nabyus. Teirumi vēļ zam sasoluma, a celi jau kuo na atsalaiduši -- braucūt mašyna pacīš šliukalej. Na vysi zīmuoji šūgod byus izdzeivovuši -- bāda zemnīkam. I myusu Juoneits storp jim...
Daguojušys svātdīnis beigys. Vysi jau laimeigi sātā, a es otkon dūšūs iz Reigu: suocās jauna nedeļa. Sastaigoju vēļ iz pogrobu (pi myusu saukta par šklepu -- tok jau polonisms), pīnasu molkys nu pyunis. Iudiņa vods aizsaļs i šūgod, dateik baku (nasaceisim tok tūveri -- taids byutu „trešuos izlūksnis” vuords; vanna ir kas cyts, kubuls ir nu kūka, a baks -- nu dzeļža) pīnest ar niešim. Tai -- i pošai mīreiguok, i bruoļam vīgļuok.

Izīmu uorā vokorā. Jau labtik pašierps i pārnejuo zuole nu jauna sasteiviejuse i sasašūrpuse -- vystik zīma vēļ! Zvaigznis taidys spūdrys, spūdrys -- Reigā tuo nazkai nasaredz...

Palīk myusu mola tukšuoka i tukšuoka. Rata mašyna puorskrīn pa lelū ceļu, stuov sātys, kuramuos guņs tai i naaizadadz. Pi Danasis Stazis to sorkons jumts ustobai pasaruodejs! Staiguodama storp divejom sātom, pamonu tū, kuo navar napamaneit -- jumts redzīs par gobolu. A aizadūmoju par ļaudim i personu vuordim.

Tei myusu solys Danase eistā vuordā beja Donata, dzeivova zam vīna jumta ar dāla Jozopa (pi myusu Jezupus par Jozopim sauc, itys beja Danasis Jozops) saimi. Staze (< Anastaseja) ir jau Jozopa meita, a sauc jū vysleidza par Danasis Stazi (na Danasis Jozopa Stazi). Padūmoju par cytim -- otkon tys pats: Augustīnis Kaze (na Augustīnis Donis (< Donats) Kaze (< Kazimers)), Pelis Ivars (a na Pelis (< Feliceja) Stanislavys Ivars), Aleza (< Aloizs) Ryta (koč jei ir Aleza Anis (< Anna) Ryta). Vīnys paaudzis kai nabejs! Da vēļ i radnīceibys puoradresiejums nazkaids olpom, kas nazynuotuojam vīgli var pādus sajaukt. Saceisim, mums kaimiņūs dzeivova Augustīnis Done (kai i beja) ar Augustīnis Moni (< Monika; a jei beja Ļudvisis (< Ļudviga), sauktys par Jozopīni, meita, na Augustīnis). Cytu Ļudvisis bārnu to saucem „pareizi”: Jozopīnis Ane, Jozopīnis Done, Jozopīnis Kazimers, Jozopīnis Juļuss (< Juļjans), Jozopīnis Roberts. Ruodīs, vyss te skaidrys -- krystomūs vuordu sistema stabila, kas kam rodūs, -- vīgli pazeit. A tai -- seņ jau ni Ļudvisis vairs, ni juos bārnu... 

Otkon aiz meža duņ viļcīņs -- vys cīšuok i cīšuok, a tūlaik -- klusuok i klusuok. Pagarai duņ, cikom aizduņ. Da dzeļžaceļa, ka pa taisnū, nu myusu na tik tuoli, partū viļcīni dzierdīs labi. Tai i bierneibā beja. Pīmiņu, kai nazkod, vēļ vacajā sātā, saleiduši ap tāvu plotajā kūka vītā, cīš gaidejom mamuka. Viļcīņs na tik dunēja, a i šviļpe, dabraukdams stacejis voi jū caurbraukdams. Tietjuks saceja, ka nu jau dreiži, ka nu jau Sylovā viļcīņs! Tik tai i aizmygom, mamys nasagaidejuši -- nu stacejis da myusu Geņgereišu ap kilometri seši. Tī kilometri i myusu vāluok naskaitomys reizis staiguoti, kod devemēs pasaulī piec školys beigšonys. Mašynu tūlaik beja moz, a zyrga taidam nīkam kai 6 km lobā laikā nivīns najiudze. Augom stypri i izaugom taidi.
A puori tam dzeļžaceļam -- da munai krystamuotei (tāva muosai) ar krysttāvu guojom!... Tys mums, Odumīnis Juoņa bārnim, beja vasals nūtykums. Pi Baļuļa Juļuša ar Veruni (< Veroniku), kai jūs ļauds sauce, tykom piec gara ceļa nūstaiguošonys. Aiz Izvolta kopu nu leluo ceļa vajadzēja grīzt mežā, tūlaik -- par mežu, caur Belousovim, puori dzeļžaceļam, par pacauru tyltu puori upeitei tiuleņ aiz dzeļžaceļa, caur Pluociņu pogolmu, garum Kuokeņa Peļuka / Peļuša (< Felikss) sātai, i -- jau krysttāva ar krystamuoti pogolmā! Tymūs laikūs bārni lelūs tai vīnkuorši vuordā nasauce, vajadzēja saceit: cjoce Mone!, dzjadze Peļuk!, dzjadze Ladze! (< Vladislavs) i leidzeigi. Ni taidys taņtis, ni onkuļa napazynom.

Viļcīņs daudzim ir koč kas romaņtiskys -- ar tuolumu saistuos, ar nazynomū. Na par veļti vīna myusu grupys īmīļuota dzīsme ir ar viersrokstā pīmynātū pīdzīduojumu. Par cylvākam nūlyktū tamā dzīsmē dzīdīs, par tū, kai iz perona atsavasaloj diveji: draugs dūdās tuoli pasaulī... Juopasasmej: kū vairuok godu pošom, tū sirsneiguok dzīsme dzīdīs... Partū ka myužam „Pēc kaut kā cēla, nezināma Sirds ilgojas, sirds ilgojas...”, i nikuo tu jai, pruota ciļvieceņ, navari padareit!...
Kod da krystamuotei guojom ar vacuokū bruoli (Juoņs beja par godi treis ar pusi par mani vacuoks), jis pi dzeļžaceļa na reizi „puorbaudeja”, cik es baileiga. Dagaidejom viļcīņa i stuovējom osajā, smirdeigajā viejā, Dombrovsku sātmalī cīši īsakāruši -- kurs pyrmais nazy bēgs paceli? Bruoļs beja jau „lels”, guoja kaidā 6. voi 7. klasē, a es, „mozuo”, jam nikai napasadevu -- drebieju, nu stuovieju vysleidza. I nūstuovieju! Ka tai padūmuot -- diveji duraceni, nu cik tī tuoli nu nalaimis!... Muote ar tāvu ituo, saprūtams, nazynova -- cytaiži i bruoļs dabuotu, i cīmā myusu vairs nalaistu... Kod da tāva muosys suokom staiguot ar jaunuokajim bruolim, bez škodis naapsaguoja i tūlaik, tik jei, ruodīs, beja mozuok beistama. Tykuši aiz dzeļžaceļa, metemēs iz vādara iz myužam cauruo upis tiļteņa i lobu laiceņu laidem pa straumei salaseitūs zorus ci cyta kū, vāruodami, kas tī upis dybynā... „Izaceļuot” varēja i tai. A krystamuote, myusu tik zam vokora sagaidejuse, breinovuos, cik garai bārnus školā tur! I jai taisneibys tūlaik cīš nasacejom... Ak, bārni, bārni!...

Niule jau seņ kai i pa myusu dzeļžaceļu vodoj tik bucys da vēļ nazkū. Tranzits saucās. Lauki nu tuo pylnuoki napalīk...