Naira

       “Augusta konfereņcis” dīnā fakultatē darbinīki teik saukti pogolmā -- jau lobu laiceņu jis mums sataiseits slāgts i ar kotru godu jimā pasaruoda kas jauns. Jau i nazcik uobēleišu tī zīd i pat ražu dūd. Studentu duovonys... Vierseibā mums niule jauni ci cytaiži “svaigi” cylvāki, pa tam tys tai. Labi, prūtama līta!

        Īprīkšejā dīnā mani “nūker” tulkuotuoja Valda i soka, ka Reigā ir Naira i ka grybūte da myusu cīmā atīt. Nui, soku, ar prīcu satiksim, a laiku deļ tikšonuos pasoku, kod vysi losomēs. Nairai ir izguojuse latvīšu jaunuokuos prozys izlase armeniski, jei mums jū grybūte duovynuot. Vēļ lobuok -- lai duovynoj pret ļaudim! Lai redz vysi, ka latvīšu volūdys pasauļam vystik vajag, ka par mums ir iņterese i cytur!...

       Naira itūreiz atbraukuse ar meitu, padzeivuošūt rakstnīku jaunradis nomā Ventspilī. Pasacīmoj i katedrā, tī Ilga pādejuos zīmys avīšu ūgys savaduse, a es piec sapuļcis LU vēļ sovys meiluos ranetkys tiergā sapierkuse... Ādam vysu gordu muti i pīminim Nairys īprīkšejū cīmuošonu Reigā -- piec Imanta Zīdūņa “Kruosainūs puorsoku” tulkuojuma izīšonys. Tūlaik lasejomēs sovā “Trešajā zvaigznē”, LNKBA nomā Slūkys īlā 37, kab tiktīs ar tulkuotuoju nu Armenejis. Piec vuorda sludynuojumā beju atpazynuse nazkodejuos Atmūdys laika LU tulkuotuoju grupys studeņti... Vīns nu dzejnīka Juoņa Petera lobūs dorbu Latvejis viestnīceibā Moskovā... (Div juos grupā beja nu Armenejis -- vēļ i Goara Aslaņjana. A Nairys uzvuords -- Hačatrjana. Armeņu izskaņa -jans ir koč kas leidzeigs myusu -ānam -- pīdareibys aplīcynuojums nu dzymtys vuorda... Da i vyspuor tei grupa beja ar taidim vuordim, ka vēļ niule pruotā -- Žazira Mirzakasimova, Bahtijars Hasanovs, Halmameds Agabalovs... Praktyskū latvīšu volūdu itai raibajai sabīdreibai vuiceja Arvils, pats reizē vuiceidamīs metodiku i didaktiku, i rezultats beja lobs. Lai voi kai, nu Aizkaukaza i Vydsazejis tautys padūmu laiks mums beja daness tyvuok, vairuok juos suokom pazeit. Koč i tik caur tulkuojumim, nu vysleidza... Na par veļti nazkod školys beigu saceriejumu / dūmrokstu par Čingiza Aitmatova dailradi raksteju. A školuotuojis skraideja, kab maņ nu obeju biblioteku (školys i cīma) juo dorbus sanest -- naticēja laikam, ka es jū labi pazeistu...)

            Tamā reizē LNKBA noms stuovēja nakurynuots, a zīmys pavakare beja da tuo solta, ka zūbs iz zūba nastuovēja. Piec pasuokuma siļdejom Nairu sovā bīdreibys ustabeņā i bejom prīceigys, ka asam atguojušys iz tikšonuos -- i pasuokums satureigs, i lobs dorbs padareits. Syltys beja i Nairys atminis par studeju laiku Filologejis fakultatē...

            P.S. Kai dazynojam vāluok, šuogods Dzejis dīnuos par latvīšu prozys izlasi armeņu volūdā Naira sajam “Sudobra tiņtneicu” (vēļ Inese Zandere i Gundega Repše). Eistyn labi!

Augusta sapuļce

Ot, i itei vosora puorskriejuse kai nabejuse!... Nu koč studeju goda suokums šūgod sakreit ar 1. septembri! Vēļ garai piec školys (Daugovpiļa rajona Špogūs piec universitatis nūstruodovu tik div godus, a naaizmierst maņ jūs myužam...) navarieju dajiukt, ka 1. septembris ir parosta dīna i ka studeju gods var suoktīs vysleidza kuramā datumā -- ka tik pylna nedeļa!... 

          Sova veida “augusta konfereņcis” LU darbinīkim, saprūtams, nūteik -- pošuos mieneša beiguos, iz jūs īmu. Beju i šūgod. Rektors, kai parosti, slavej “fizikus”, na “lirikus”, koč pacyldynoj i socialuos zineibys. Piec svineiguos dalis kolegys vadynoj da rektora “golda”. Laika vēļ ir, nūīmu i es: tī var satikt ļauds, kurūs “vajag”. Izīt to drusku ūtraiži -- mani “nūker” Astra, saucās otkon da senioru, byus juopadūmoj.

Kod jau “kopejojam” ar fakultatis klasikem, aizkūzdamys eistyn cīši gordu peiriedzeņu, pamonu myusu slovonū demografejis lītu zynuotuoju, Latvejis statistikys specialistu, kam latgaliskys uzvuords. Taids pat kai “Sovvaļnīku” vadeituojai!... Aha, juoapsarunoj, varbyut atītu iz kuruos “Kolnasātys”!? A profesors atsoka, ka latgaliski šys vairs narunojūt... Mozūtnē runovs, nui, saknis jam nu Ondrupinis (kai vīgli pagaist vacais baltu pīdieklis -in- Latvejis vītu vuordūs leidza ar rokstu volūdu, niule tok Andrupeni daudzynojam, a kuo vuordā taidys lītys mainom, ka tai padūmuot?...). Ondrupinē jam rodi, vēļ niule olpom sasateikūt. Juo saime nu tīnīnis nūbraukuse paseņ, kod školā guojs. “Namūku” profesora vaira, lai itai reizei byutu gona, ka koč atsasauce latgaliski sirsneigi -- varbyut cylvāks i eistyn namuok vairs... Nu ūtrys pusis, ir juodūmoj otkon i juodūmoj garai -- kai var tai jimt i aizamierst bierneibys volūda, sātys volūda, tāva i muotis volūda?... Varbyut tī tik taidi padūmu laika kompleksi -- kai munam sirsneigajam literaturys katedrys draugam, kurs pret fakultatis ļaudim latgaliski aizarunuot kaunējuos? Kur paceli nu ļaužu ocu, tī -- nui, tī to -- tik latgaliski! A cik es poša da Atmūdys laika Reigā latgaliski kur runovu?...

        Sevkurā gadīnī te sliepās saistūšys “vakaņcis” latgaliskajim raidejumim -- universitatis profesura kupla!...

Jaunova svāta...

           Taiseišonuos iz 15. augusta atsauce atmiņā Tjuhtetā satyktū latgalīti Vitaleju Spuogi, kurs, vēļ pajauns (dz. 1942. g.) i vysā sprauns byudams, izaruodeja cīš zineigs bazneicys vaicuojumūs. Daudz kas jam beja tik pa juo saprasšonai, nu vysleidza beja prīca jū satikt -- vysakuo saistūša i naparosta varēja izdzierst. Pruotā palykuse i Vitaleja sirdeišonuos par veļtejuma dzīsmis Aglyunys Dīva Muotei sagrūzeišonu. Kaidu blieni mes tamā Latvejā izdūmovuši, kaida vēļ tī Jaunova, ka ir Jumprova Mareja?!

         Izceļuotuoji iz Sibiri Aglyunys Dīva Muotis dzīsmi (i cytys taipat) nūvede leidza nadaudz cytaiduokā, agruokā, redakcejā, nakai dzīdim mes ite. Patīseibā i Latgolys bazneicuos vēļ nacik seņ dzīdova “Jumprova svāta”, na “Jaunova svāta”... Jumprova ir nu vuocu Jungfrau = junge Frau ‘jauna sīvīte’. A vuords jaunova latgaliskuok byutu jaunive (vēļ latgaliskuoku -- mārga -- itymā koņtekstā gryuši īsadūmuot). Sibirī mums ir vaicuots i par cytim Aglyunys dzīsmis vuordim -- sārga, bruņas. Cyti myusu lītuotī vuordi sibirīšim nav pazeistami, cytu jūs vuordu nazinim mes -- kai i volūdā.

“Dzīsmes da Vysusvātuokas Jumprovas Marijas” vuordi i zinis par jū atrūnamys 1856. goda pūļu žurnalā “Pamiętnik Religijno-Moralny” (9. nr.). Apceriejuma par Aglyunu (kai dominikaņu tāvu bazneicu i kļaštori) beiguos nūdrukuota i itei dzīsme latgalīšu i pūļu volūdā. Diveji paraleli teksti. Ar paskaidruojumu, ka pyrms godim 20 nazkur, iz vysa dreižuok Viļņā, nūdrukuoti Aglyunys Dīva Muotis obruozeni. Tys ir 1834. gods. Izīt -- taišni pyrms 170 godu!

Ap tū laiku pasaruodejuse i dzīsme par Aglyunys bazneicys Dīva Muotis breineigajim dorbim divejuos volūduos. Jei i puordrukuota žurnalā “Pamiętnik Religijno-Moralny”. Koč ir dzīsmis vacuo teksta i cytys redakcejis.

Nazkodejais teksts nu myuslaiku atsaškir pacīš: vītom pat pagryuts saprast, kas ar saceitū eisti dūmuots. Daudz drukys klaidu. Myusu dīnu variants padareits lītuotuojam saprūtamuoks, gluduoks. Dzīsmei izglobuoti vysi 9 paņti, ka tai jūs var saukt. I sovi nagludumi palykuši, par jim parosti sokom, ka tei taida seneja, vacūs laiku, volūda. Tik na vysod tys tai: kotrus vuordus tok apstruodovs kurs naviņ autors! Bīži jis palīk nazynoms. Aglyunys dzīsmi niule vīgli dzīduot.

Teksts vītom puorkuortuots, pagryuši saleidzynuot pa paņtim, ka grybātu analizēt vēļ smolkuok. Saceisim, agruok raksteits: Mums pīmynami mieri ļūt nuoveigi, pa muižom, solom ļauds myra brīsmeigi; tagad: Kad myus apjēme slimeibas un sārgas, cylvāki daudzi myra sovuos sātuos. Voi: Ļauds mīdzās da tevi, Sirds pylnas prīceibas, a tagad: Ļaudis pi tevis steidz ar pateiceibu... Senejais variants ruodīs daudz vairuok kū pasokūšs, tautyskuoks.

Ir žāļ, ka nu dzīsmis pagaiss senejs vuords sola ar nūzeimi ‘apdzeivuota vīta (= cīms, sādža, dzeraune)’: tai jūs Dīnvydlatgolā pa šudiņ dīnai sauc. Var saceit, ka dzīsmis myusu dīnu variantā vītejuos volūdys kolorits padareits mozuoks. Nav vuorda globuot ar nūzeimi ‘sorguot’ (nu kuo vaca paguotnis forma globova), juo vītā ir -- gluobt (paguotne gluobi). Dzīsmis suokuma ar spūdru gūdu dori daudzuma prīcas vītā niule ir: ar sovu spāku dori daudz mums prīcas... Nav tok vysleidza, voi ļaudim prīcu nas ar spūdru gūdu voi ar spāku... Vēļ vacajā dzīsmis redakcejā redzim vacu latgalīšu vuordu svuit ar nūzeimi ‘daudz’. Taidu niule pat vuordineicuos gryuts atrast! Svuit ir nūmaineits pret daudz, vuorda nūzeime ir korekta. 

Saprūtams, vacajā dzīsmis tekstā lītuots padaudz pūļu vuordu, kai, par pīmāru, spadzivuošona ‘cereiba’. Tys niule jau arhaisms. Cytus polonismus lītojam pa šudiņ dīnai: aizblūdeišona ‘maļdeišonuos’, smierte ‘nuove’, ratavuot ‘gluobt’, obruozs ‘svātbiļde’.

Dzīsmi Aglyunys Dīva Muotis gūdam saista ar dominikaņu tāva bazneickunga Andreja Juškeviča vuordu. Jis ir cielīs nu Grodnis gubernis muižinīku. Teologejis doktors, školuotuojs. Aglyunā īsaroda nu Viļnis dominikaņu kļaštora. Sabeja par Aglyunys dominikaņu prīkšnīku vasalus 16 godus (nu 1824. da 1840.). Juo laikā Aglyunā padareits daudzi loba: bazneicai apmyurātys i nūbeleitys sīnys, izlykts jauns (bļakys) jumts, īguoduots pats leluokais nu 6 bazneicys zvonu. Nu tuo tautā izguojs teicīņs: “Juškevičs iz puotoru sauc!”, kod zvons suocs zvaneit. Juškeviča laikā (1825. g.) izcalta slimineica uorstiešonai ar sārolūta iudini. Ar dominikaņu tāva Andreja Juškeviča vuordu saista i Aglyunys Dīva Muotis dzīsmi. Voi jis jū saraksteja, voi tik puortulkova latgaliski, skaidri nav zynoms.