31.05.2014.
Uf, īsadeve! I Dairys rokstam dalykts punkts (pošys pārņ rūsynuots temats --
par t. s. dziļūs i nadziļūs lībiskūs izlūkšņu nūškieršonu Kūrzemē), i
korektura „Baltu filologejai” sataiseita -- varu braukt iz sātu! Prūtama līta,
itys na vyss, kū byutu vajadziejs padareit majā, astis stīpās nu vysu pušu i
olpom jau sapynā ruoduos... Vystik cylvāks na robots -- jam vajag i atsapyusšonys.
Piec stuņžu četru byušu jau tāva sātā... Geņgereišūs... Vuorda i vītys mageja
nanūlīdzama.
Cytim tuos ir
cytys vītys. Dūmoju -- cik daudzi jauna par sovu pusi niu byus dazynovuse
Renāte -- meitine nu Sielejis, eists mozais kryusleits (cytur -- kriusneņa,
cynkureits, a cineits laikam tok tik čyuļu vuords), kam i vazuma
apguozšona pa spākam. Laikā suoce, pa tam saguoja i par naskaidrajom lītys
pusem padūmuot. Kab bīžuok tai -- i studentam prīca, ka koč kas izīt, i mums
gondarejums! Gols golā i Daira byus padzynuse iz prīšku saprasšonu par sovim ar
lībīšim sakrystuotajim / sasakrystovušamīs (ok, kas par formu, tok jau nacik
pareiza, jamūt nu literarūs normu pusis!...) kursiskajim latvīšim. Na kotrys, a varbyut pareizuok saceit --
na tik dreiži, students saprūt, ka dialektologeja pajam tevi vysu. Kurs dora,
tys saprūt. Ka kurs gaida, kod kas gotovs mutē īkriss, tai i palīk grybādams -- dūmoju niu par vysim sovim šuogods raksteituojim... Te vēļ i tys, ka daļai
ļaužu nikuo „taida” i navajag, -- juorauga koč kai saprast i jūs...
Par sovys
molys byušonu padaudz izguojs dūmuot i taisomuo CD diska sakarā -- jau lobu
laiku „dzonojamēs” pa vysu Latveju, ļaužu runys līteigu gabaleņu maklādami.
(Byus jauni klausomī goboli iz rudiņa, tik smolkuok par jim -- vēļ par agru.)
Izcyluotys vacuos prakšu kaseteitis -- breineigu stuostu pylns, tik, kod juos
puorlīk iz diska, daudz kas prūlst. (Edz, kaids vuords izlēce -- prūļt! Prūla,
prapūla, koč soka i gaisa, izgaisa. (Apsaveru -- i lītaunīkim ir taids prapulti ‘1. gaist, 2. nūgaist’.) Tik na zuda, pazuda,
kai iz „trešuos izlūksnis” puorguojušī soka...) Skaņu īrokstu vajag plotai sabīdreibai klausomu -- eisu,
kūduleigu, (os)pruoteigu, gols golā i etnografisku. I kab izlūksnē! Latvejā
izlūkšņu daudz. Koč pa 20. g. s. ūtrū pusi juos pacīš guojušys
mozumā, cikom kas vēļ i dzeivūs gona. Dzeivys ar vysu padūmu laika
„audzynuošonu”, ka sātys runa ir kuo na kupris mugorā ci gryuts akmiņs pi
kuoju... Eh, gudrinīki, gudreiši!... Kotra dzymtuo volūdeņa, lai cik jei lela ci
nalela, ir cylvāka spuorni. A Latgolā izlūksnis ir dzeivys iz vysu
vaira, tai ka taišni mes tī spuornūtī, a na biedeigī, atpalykušī, naaptāstī!...
A ar Vuorkovu
ir izguojs tai, ka nazkod Latgolys studentu tāvs Bronislavs Spūļs beja
sarakstejs ituos (sovys dzymtuos) izlūksnis aprokstu deļ „Filologu bīdreibys
rokstu”. 1938. godā pījimts publiciešonai, tik stuovēja
nadrukuots da pat šuo!... Labi, ka Spūļa meita tāva kladeitis nikur
napagaisynova -- jei, cik izguojs sasatikt, taipat ruodīs nu tūs, kam vysakuo
„taida” vajag. Niule tys aproksts izīt kai gords kimūss latiņu burtu nūlīguma atceļšonys 110. godadīnys svātku goldam -- tok taipat deļ nūlīguma garus
godus nūguliejs!... Meklejte // meklejit ci vaicojte // vaicojit niu ituo 75
godus vacuo (ci jaunuo), spraunuo večuka -- B. Spūļa „Vuorkovys izlūksnis
aproksta” -- BF XXII (2) 2013!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru