trešdiena, 2013. gada 11. decembris

Gaišumi

Pyrmais šudiņ gaida jau nu reita: nūdalis sēdē sajamam apstyprynuojumu, ka iz prīšku baltu filologejis studejuos fakultatē atsagrīžam pi klasiskuoka modeļa. Beidzūt, beidzūt! Cik gaiši teik deļ taidys sprīsšonys!... Piec garu naskaidrūs godu, piec odisejisku ceļuojumu modularajā sistemā, aiz kuo vaira nikaida mugorkauļa nasaredzēja, -- beidzūt gaisma pamalē!... Nu napaškodeis (i kai vēļ napaškodeis!) ni augūšajam volūdnīkam, ni literatam, ni folkloristam, nu teatra kritikam lobuoka dzymtuos volūdys i literaturys pazeišona!!! I kur nazy nūpītnom nacionaluos filologejis studejom byut, ka na Latvejis Universitatē, ka na myusu Alma mater?!

Dīnys leluokuo daļa puorīt pi "Skreineitis" -- gribīs otkon "dzeivuot", a tūlaik i dorbs iz prīšku īt... Paspieju izavērt vysus atvārumus pyrmūdīnis piecsapuļcis (nasaukšu juos vaira par "slapynsapuļci" -- iz juos pasauktī na vaineigi, ka jī vīni beja izradzāti...) gaismā. I juopīzeist -- ka itū ābeceiti turim par taidu, nu kuo bārns burtus vuiceisīs pyrmūreiz myužā, eisynuošona i vīnkuoršuošona ir vītā. Pagryutuok tik taidu laiku īdūmuot... Koč -- kas tū zyna -- munys mamys laikā (da kara tys vyss) školā bārni vysu vuicejuos latgaliski!

Par "Skreineitis" saturu -- laikam jau vysod byus tai, ka, cik golvu, tik i guodu... Tik i autoram / autorim ir sovys tīseibys -- tuo aizmierst navajadzātu! Kai ruoda lobuotais manuskripts, pyrmūdīnē autoru tīseibys olpom tykušys damierstys -- daļai lobuojumu pamatuojuma nav. I otkon juosoka -- dīvamžāļ par motivaceju (ka taida beja) varu sprīst tik nu puorstuosta!...
Nazy kū pyrmklasnīks lobuok saprostu, kod skaiteitu:
Muolā lomi. Lomi osi ci: Somi molā. Lomi osi. (Realuok ruodīs īraudzeit muolā īdzeitu lomu nakai somu bareņu, samuovušu kur naviņ pi upis krosta... Gruomotā paradzāts na tai. Acimradzūt ir juopuorsaver pa olūtim, kas ar tim somim Latvejis (Latgolys) upēs -- nivīns navarim zynuot vysa...)
Par gonim i ganeņa Geneiša gaitom (pi "g") nūsprīsts narunuot: nūtikšona par vacu i puikys vuords -- par puoruok ratai lītojamu, sovukuort aina: Tu kiuli kulā. Kulā kiuli pīzeita par pyrmklasnīkam saprūtamu... Parkū nazy lobuok byutu saceit muosu Lili, a na muosu Mili? I ar kū "pareizuoks" ir vystys "Ka-ka-kā!", a na īprīkšejais "Kā-kā!"?... Vītom lobuots pat tys, kas taišni "piec Stroda" beja: līn maineits iz lein, spradzis maineits iz spradži, gatars maineits iz gaters i tml. Tai vaicuojums aiz vaicuojuma, i juoloboj otkon... Nazy iz kaida pamata kurs vīns (? redaktors / projekta vadeituojs) jamās byut par gola nūsaceituoju cyta dorbā?

Iz vysa vaira vaicuojumu ir pi leksikys. Kurūs apvyda vuordus turēt par taidim, kurī juosavuica vysim bārnim? Ka tylts var byut slydnys (voi koč slydons), "Skreineitei" (pi vuicomuo burta "y") nav sprīdieju pījimts, a dāds pi burta "d" pamasts. I vuordu gosts, gaška Strods nadūd, tok jau skaiteidams, ka jī nav latvyski (vīss, vīšņa juo vuordineicā ir, Latgolā itūs vuordus lītoj, koč i na pyrmūdīnis sapuļcis pīsadaleituoju izlūksnēs, acimradzūt pa tam vīss, vīšņa "Skreineitē"  napasaruoda...). A kai byut ar putnim? Žugure ir apvyda vuords, na vysur Latgolā storka sauc par žuguri, ir i storks, i štorks, i bacjans i vēļ cyti ituo putna nūsaukumi. Stroda vuordineicā žugure ir, leidza ar tū ituo vuorda lītuojuma tradiceja mums zynomā mārā jau byutu, tai varātu palikt. I Placinskam ir žugure, žugre (pādejuo -- ar paskaidruojumu starks). Vēļ šauruok lītojams ir žeigura vuords: tys ir zvierbuļs, kurs Stroda vuordineicā aizroksteits par žeivuri (? ci žeivuru -- dūts tik nominativs)... Kai taidūs gadīņūs?... Vaicuojumu ir daudz, i jī vysi gaida myusu pruoteigys sasprīsšonys... Otkon -- dorbs Latgalīšu rokstu volūdys ekspertu komisejai! Itūreiz -- bez garys atlikšonys: "Skreineitei" juoizīt kai na varams dreižuok! (I cytu školys gruomotu vajag -- odisejiskī ceļuojumi latgalīšu rokstu ci literaruos volūdys kūpšonā bejuši vēļ garuoki par augšuok pīmynātajim!...)

Trešs gaišums jau 12. decembra -- nakts aizspieja, cikom itū pīraksteju. (A raksteit vajag -- kab naaizamierstu ni pošai, ni cytim!...)
I tai -- nazkod, pyrms padaudzim godim, vīnam tāvam ar muoti pīdzyma dāls. Jaunuokais. Auga sprauns i izauga par ... nu, prūtama līta, ka par filologu! Da vēļ kaidu -- baltistu pasauļs jū lelā cīnā i gūdā tur (pa Strodam ite byutu ar apvyda vuordu -- guorbej, i lītaunīki itū vuordu lītuotu, jim ir garbinti)! Trešais tāva dāls jis ir (koč sovā saimē ūtrais), a voi pavysam "eists" duraceņš -- par tū cikom kas paklusēsim. (Lai Angelika Juško-Štekele nūdrukoj vysu, kū jei par itū vuordu zyna, tūlaik redzēsim, kam i kai breineigū folklorismu damiereit!...)
I tai -- sirsneigi sveicam myusu 12. decembra jubilaru, sveicam juo saimi i juo dzymdynuotuojus taipat -- dzierd jī myusu voi nadzierd! I, kai tamā latgalīšu dzīsmē izskaņ, -- Lai dzeivoj myusu draugs! Lai dzeivoj vasals! Lai garai dzeivoj!...

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru