„Apsasīvušana”

Ceļš nu Viļnis ir breineigs i atbraukt niule var par stuņdis četrys! (Patīseibā ceļš lobs ir tik da Latvejis rūbeža, tuoļuok autobuss jau pacīš krota...)

Piecpušdīne piec atbraukšonys puorīt konsuļtacejuos i iņtervejuos, a vokors -- prezentacejis taiseišonā deļ konfereņcis „Literatūra un reliģija” iz cytys dīnys. Jau kurū reizi taidu reikoj kolegys literati, palīk tik pīsadaleišonys vaine. Kolegys ir aiziņteresāti, kab itamuos konfereņcēs koč kas i par latgalīšu autorim byutu, tai „luopom caurumus” tī nadaudzī, kurī pīsasokom.
Pošys referata objekts itamā reizē ir vīns ļutaru kesters, kurū kai vaclatvīšu autoru pazeistam nu školys sūla, -- tys ir Aņss Līventaļs ar  lejsvuocu rokstu tradicejis klasika Friča Reitera humoristiskuo stuosta „Apsasīvušana” (1875) tulkuojumu. Stuosts pagars, a jūki jimā taidi, nu kuo smīklys najam. Varbyut pa tam, ka sižets ir izstīpts, ar nabeidzamu kuopšonūs iz prīšku i atpakaļ (pavuiceigom paralelem nu cytu dzeivis) nu golvonuos linejis -- vacpuiša raudzejuma tikt pi sīvys. I gribīs, i baile -- tai stuosts beidzās ni ar kū!...
Izskaņ vīna ūtra vacūs ļaužu gudreiba, kai: "Kur da 20 nava skaists, da 30 nava stipris in speeceigs, da 40 nava gudris, da 50 nava bogoats, tis nikod par toadu nepārsaveerss."

Iz vysa saistūšuokuo tī ruodīs tulkuojuma volūda -- tok augšlatvīšu rokstu tradicejā ir itys tulkuojums, koč i na latgaliski! Dasaīs papieteit vēļ!