Vierbu, vierbu!

I Pyupūlu svātdīne byus puorskriejuse... (Hm, pa Strodam – pyupūls, pyupūļneica, pa Bukšam-Placinskam – pyupola, byunūt „strodklauseigam” iz vysa symta, izīt, ka juoroksta ir – Pyupūlu svātdīna. Tik jau pi vacuo 1992. gods „Lementara” nūskaidrovom, ka Latgolys izlūksnēs dominej forma svātdīne, partū rokstūs lītojam jū, a par pyupūlim vēļ byutu juopasaškūrsta. Koč varbyut tys na tik svareigi – nazkod Krystus Jeruzalemē vysleidza tyka satykts ar palmu, na pyupūlu zorim, ka jau tai, a palmys pi myusu tik botaniskajūs duorzūs...) Tik na par bazneicu te gribieju, a par tū, kai mainuos ļaužu saprasšona...

Myusu mozūtnē skaitomais teksts itamā svātdīnē beja itaids: „Vierbu, vierbu! Par tū lelū škierbu – veseleiba vydā, naveseleiba uorā!” Beja padareitys durovys, koč na pavysam atdareitys, i par tom tai naveseleibai vajadzēja bēgt nu sātys, partū ka, itū saceidami, Pyupūļneicys reitā bārnus i vacūs ar pyupūlim pēre. A pasokit niule tai, kod vuorda „škierba” nūzeime ir sasašaurynovuse, -- smīklys na vīnam. Da i poša na vysod par tū "lelū škierbu" cytim pastuostu... I školā zeimuļu druozt vaira nadreikstūt, kam vuordam "druozt" asūt vēļ vīna (dīvamžāļ, cikom kas cīš aktuala, kam pasauļs pasalaids) nūzeime. Naseņ sajiemu pīzeimi, ka jaunu vuordu "ījimt" vuordu kruojumā  navajagūt – ar ījimšonu vysi saprasšūt koč kū cytu... Tik i "īkļaut" na myusu vuords! Tai, kai suoc dūmuot, pi daudzi kuo var dasasīt. A patīseibā -- nu lai tok k(l)ecinej, šaipuos i šveikstīs par kū kotrys grib, voi ta vuords nu tuo slyktuoks (voi lobuoks), ka jam kuruo naviņ apziņā jau cyta nūzeime par prymarū palykuse!? 

Vasali (na vasaly -- tai soka tik Latgolys austrumu molā) vysi!