svētdiena, 2015. gada 29. novembris

Jau gods...

Jau gods puorguojs, kai mes bez Tevi, mamuk... Ci esi da cik kuo mīrā ar mums?...
Cepli nūjaucem, kai Tu saceji, juo vītā niule plita ar čiteņu. Sylda labi, koč vyss vēļ nadajiukts. Juoneits ar Viku paleidz taiseitīs tuoļuok. Ar Reineiti vacū beseņu pi krylca nūgrīzem, nūlyuzušū šliuceņu pi pyunis. Cytus ūgu kryumus -- aroneju, šliucenis i pat upynuojus -- labtik pagrauzuši bebri, duorzuojim niule pavysam gaišs byus, ka kū siešūs iz cyta gods Tovā gabaleņā...
Bejom Tev mišu aizsacejuši, tok jau dzierdieji -- taidi naparosti saulis stori te pasaruodeja, te gaisa pa mišys laiku lūgūs, pat bazneickungs beja īvārovs... A vokorā buobenis Geņgereišūs dzīdova saļmus -- Valentina, Anita, Ilona, abadiv Deļveri beja, vēļ Inta, Anda, Alida. Ladze ar Broni dzīdova i lyudzēs. Beja Ontons ar Klavu atbraukuši, Agreits, Juoneiša saime. Pa vydam Tovi mozmozbierneni jaucēs, tik vysi vērēs syltom acim iz jūs, nadūmoj! Jauna dzeiveiba sātā ir jauna cereiba... Lyugdamīs par Tevi, cytu naaizmiersom: Tovs Upceleits i Juoņs tīpat nu sīnys vērēs, i tietjuku pīminējom. Irena paviesteja, ka Kesteru Broņce tikū Reigā paglobuota -- zynovi? Mierst Tova laika ļauds tys piec tuo... A Tovys Monei dzīduotuos bieru dzīsmis īroksta tai i naatrodu, koč puorsaklauseju daudz. Varbyut nagribieji, kab atrostum, -- kam tei bieru, na pamenku dzīsme... Atrasšu cytureiz i atdūšu -- lai vuicuos. Anda niule iz koru dzīd, redzi jū?... Ladze pi pamenku golda tai dūmeigi nūsaceja: „Tagad es pats vacuokais dzymtā...” Velta par dorbu naudys najēme.
Piec mišys Doņuks izvodova myus treis -- Tekle ar Lauru beja atbraukušys nu „Tr. zv.”, koč i na Tovs „iņceliˑgentnais puiss” vairs -- pa vysurīni vysapleik. Undrukānu es napazynu, kauns! Vajadzēs kod naviņ kuojom apstaiguot, navarātu byut, ka vyss tik cīš puorsavierts -- varbyut tik pa mašynys lūgu pasveša tei apleicīne ruodejuos. A Kolna Romuli jau kuo na nūkosti grantā, i Tu napazeitim...
Iz reita kryta lāns snīdzeņš, tai mīreigi i skaisti. Zeme teira, teira, i pasauļs bolts... Guojom da Lelajam ceļam, kab braukt da bazneicai ar Andu i Reineiti -- jis pīkolpova i sastdiņ, i svātdiņ. Advents, Advents suocīs, tai ir. Kaladys pajēmem, pajiemu i deļ bārnu, kas zyna, kurs byus, kurs nabyus, nu sovu byušu padarejuse.
Tovu nūmieršonys dīnu byus vīgli pruotā turēt -- kai pīdzymi 29. datumā, tai i nūguoji 29... Myusu rūzis iz Tovys dūbeitis beja ar boltu snīdzeņu, sveceitis izdagušys, i obejis bazneicys, kur iz 15. augusta pierktys, taipat: laiks mīreigs. Lai mīrs i Tev! 
Ci tyka Tev koč cik syltuoks nu ituo vysa?... Voi esi koč cik mīreiga par mums?... Tik nabādoj!...
Jau es Reigā, sātā palyka Doņuks ar puišim, Anda sūleja dasavērt. Izakurynuot paspieju, sātā sylts.
P.S. Tovs Robeits -- dzeivs! Suopuļs jam vēļ vosorā pleisa, vys laiza, nabogs, rānu, pleisumu leluoku taiseidams. Ilga deļ juo syuta zuolis, „pukojam” viersā, varbyut aizaviļks...

3 komentāri:

  1. Šo komentāru ir noņēmis autors.

    AtbildētDzēst
  2. "Krylcs" pi meusim - “gankys”.

    AtbildētDzēst
  3. "Plita" tok "plěta", kas ʋĩnys tɦeȴsmes ar “pleśȶ”, “plę͂śȶ” i “plots”, nu kurĩneś i “platę”.

    AtbildētDzēst