Nikodema Rancāna bolva

Kurs ir palaids mēlis, ka 13. datums ir nalaimeigs?... 1870. goda 13. septembrī Ludzys apriņka Zaļmuižys pogosta Ivanovys foļvarkā Pītera Miglinīka muosai Annai i juos veiram Vincentam dzymst ūtrys dāls Nikodems (pyrmais ir Kazimers). Tai -- ka skaita pa vacam, pa jaunam N. Rancāna dzymtuo dīna byutu juosvietej 25. septembrī (itū vysu niu precizej Andra, gaišais myusu Teklis bārns, kurs na mozuok gaišu atlaseiti pasauļam devs meitys Laurys personā.) Lobs taids storplaiks deļ konkursa organizātuoju, parūceigys taidys dzymtuos dīnys, kuruos var skaiteit pa vacam i pa jaunam... Nu ūtrys pusis, -- garantāta naskaidreiba personys datūs godim!...

Nikodemam Rancānam, kai jau i katuoļu bazneickungam, beja lamts palikt na par vīna kura bārna, a leluokuos dalis tuolaika Latgolys iņteligeņcis tāvu. Jis varēja taiseit lobu militarū karjeru piec Pskovys realškolys beigšonys, beja jau pastuojs dīnastī i tics da praporščyka pagonu, tik vysu mete pi molys, maneidams sevī cytu paaicynuojumu... 1891. godā pastuoj Pīterpiļa Goreigajā seminarā, 1903. godā beidz i Pīterpiļa Goreigū akademeju. Nūsadevs izagleituošonai ar taidu energeju, ka ap desmit svešvolūdu zynovs! Ot, i Latgolys atraitis dāls, kurs vēļ taidam var sūpluok stuotīs!?

Nikodems Rancāns -- eists jaunuotnis audzynuotuojs i školuotuojs vuorda lobuokajā nūzeimē. Lels altruists. Pīterpilī dybynoj iņternatu deļ latgalīšu bārnu, atdūdams tam pādejū kapeiku i nažāluodams laika. Aktivs sabīdryskais darbinīks (vīns nu 1917. g. Latgolys kongresa Rēzeknē organizātuoju i tml.), literats -- originaldorbu autors, tulkuotuojs, publicists (ap 20 juo gruomotu izdūts, apmāram tikpat naizdūts, na vysi juo publicātī dorbi jau zynomi), avīzis „Sākla” (1906) redaktors. Latgalīšu volūdys aizstuovs i popularyzātuojs, školu dybynuotuojs i vadeituojs. Pyrmais aizveds ticeibys muoceibu latgalīšu volūdā poša dybynuotajā Rēzeknis draudzis školā 1907. godā, īveds Latgolys zemnīku bārnus i muotis volūdu Rēzeknis Tierdzeibys školā, Greiškānu zemkūpeibys školā. Bejs Reigys Katoļu goreiguo seminara profesors, Aglyunys i Jaunaglyunys gimnazeju direktors, Rēzeknis Vaļsts školuotuoju iņstituta direktors. Pādejū vadeidams, i myra 1933. godā, 63 godu vacumā. Kai juo bērēs saceja Pīters Strods, Nikodems Rancāns vairuok dedzs iz tautys kai bazneicys oltora...

Īvārojamuo Latgolys pyrmuos atmūdys darbinīka, Romys katuoļu bazneickunga, pedagoga i literata Nikodema Rancāna (1870–1933) pīmiņai īdybynuota juo bolva Latgolys izcyluokajim pedagogim. Šūrudiņ sudobra pokovsakta (autors -- rūtu kaliejs nu Maltys Ryhards Ciblis) laureatim teik padūta pyrmū reizi. Ir Nikodema Rancāna 145. dzymtuo dīna...

Storp Latgolys lobuokajim pedagogim (bejs 31 nominants) nazcik cylvāku N. Rancāna bolvu sajam uorpus kuortys. Tymā skaitā i es -- Lideja Leikuma. Osora apbierst narauduota, -- ir patīsa prīca (saviļņuojums i aizkustynuojums, runojūt puorcālumūs), tys tok lels gūds! Eistyn puorsteigums: beju saprotuse, ka runa ir par školu pedagogim, beju koč kū konkursam raudzejuse saorganizēt nu sovys pusis, a golā -- sveic pošu... Ok, i tajemneicys turātuojis vysys! Ilga ir bakstejuse pa nazcik reižu, ka juoatbrauc, ka es tok žurejā. Nu i kai lai nabrauc pīnuokuma cylvāks?... (Jau pa druskai izīmu tautuos, nav vairs taida akmiņa iz sirds, kai kod iz Boņuka brauču. Miersim vysi, kod laiks daīs, skaidra līta, a mamuks patīseibā ir izklauseita -- var saceit, nūmyra iz sovu kuoju, kai vysu laiku beja lyugusēs...)

Labi sakreit, ka Maruteņa brauc iz sātu tymā pat vokorā. Nu skumeiga pasuokuma grīžās -- Reigā ir palaiduse pādejā ceļā Kolis vacuokū muosu Emileju. (Juos, ituo sirsneiguo, par vysim myužam klapatejušuo cylvāka, aizīšona ir vēļ vairuok nagaideita kai Kolis, tik taida tei myusu gaita -- Jam viņ zynoma...) Runojamēs vysu ceļu, cik vyss patīseibā vīnkuorši i navīnkuorši reizē...

Nu reita apgraizom Marutenis sovvalis duorzā skaistuokuos rudiņa pučis i braucam ar Rušyuna Lideju i juos Juri iz Rēzekni. (I pat tūlaik vēļ nazynu, ka braucu bolvys sajimtu, eh, cylvāka naivums!...) Paļdis vysim par nagaideiti skaistū septembra vydu -- stuovu Latgolys lobuokūs školuotuoju pulkā! Nā, na stuovu, es lidoju!... Vēļ i „Alise breinumu zemē” latgaliski saguoduota... Kod Lidejis Jurs atvad munu nakt autobusā pagaisynuotū daudz cītušū Šveicis nazeiti, pastuoj „laime piļneibā”. Nikuo jau daudz tam cylvākam i navajag, ka tai padūmuot. I -- breineiga vystik tei latgalīšu bruoleiba i muoseiba!...
Iz Reigu (pi myusu saceitu -- da Reigai, eh, lai vajadzātu ap latgalīšu volūdys sintaksi paprācavuot, tik kas tū dareis?...) atvad Artis, da pat durovu Ruļa ūļneicā davad, gūds i slave jam! (Nu riezeknīšu golda īsabārtūs žagareņus ādu div dīnys, i pat kauna nav -- Ilga tai vadynova. Tī muni bierneibys gorduocī (zynu jau zynu, ka literaruo forma i gorduokī, tik ite prosuos sagrākuot!) capumi, kai lai napīsalosa?...) 

Nikodema Rancāna bolvu planavuots pīškiert reizi godā, ap N. Rancāna dzimšonys dīnu. Tū varēs sajimt vyspuorejuos izgleiteibys i pamatizgleiteibys īstuožu školuotuoji, augstuokūs i videjūs profesionalūs vuiceibu īstuožu vuiceibu spāki. Par nūzeimeigu īguļdejumu vuiceibu dorbā, par latvyskuos i latgaliskuos kulturys i tradiceju audzynuošonu jaunajā audzē. Kab styprynuot pedagoga profesejis prestižu sabīdreibā, kab pagūdynuot pedagogu par kū gūdam padareitu. Taidys tuos lītys.