Jaunova svāta...

           Taiseišonuos iz 15. augusta atsauce atmiņā Tjuhtetā satyktū latgalīti Vitaleju Spuogi, kurs, vēļ pajauns (dz. 1942. g.) i vysā sprauns byudams, izaruodeja cīš zineigs bazneicys vaicuojumūs. Daudz kas jam beja tik pa juo saprasšonai, nu vysleidza beja prīca jū satikt -- vysakuo saistūša i naparosta varēja izdzierst. Pruotā palykuse i Vitaleja sirdeišonuos par veļtejuma dzīsmis Aglyunys Dīva Muotei sagrūzeišonu. Kaidu blieni mes tamā Latvejā izdūmovuši, kaida vēļ tī Jaunova, ka ir Jumprova Mareja?!

         Izceļuotuoji iz Sibiri Aglyunys Dīva Muotis dzīsmi (i cytys taipat) nūvede leidza nadaudz cytaiduokā, agruokā, redakcejā, nakai dzīdim mes ite. Patīseibā i Latgolys bazneicuos vēļ nacik seņ dzīdova “Jumprova svāta”, na “Jaunova svāta”... Jumprova ir nu vuocu Jungfrau = junge Frau ‘jauna sīvīte’. A vuords jaunova latgaliskuok byutu jaunive (vēļ latgaliskuoku -- mārga -- itymā koņtekstā gryuši īsadūmuot). Sibirī mums ir vaicuots i par cytim Aglyunys dzīsmis vuordim -- sārga, bruņas. Cyti myusu lītuotī vuordi sibirīšim nav pazeistami, cytu jūs vuordu nazinim mes -- kai i volūdā.

“Dzīsmes da Vysusvātuokas Jumprovas Marijas” vuordi i zinis par jū atrūnamys 1856. goda pūļu žurnalā “Pamiętnik Religijno-Moralny” (9. nr.). Apceriejuma par Aglyunu (kai dominikaņu tāvu bazneicu i kļaštori) beiguos nūdrukuota i itei dzīsme latgalīšu i pūļu volūdā. Diveji paraleli teksti. Ar paskaidruojumu, ka pyrms godim 20 nazkur, iz vysa dreižuok Viļņā, nūdrukuoti Aglyunys Dīva Muotis obruozeni. Tys ir 1834. gods. Izīt -- taišni pyrms 170 godu!

Ap tū laiku pasaruodejuse i dzīsme par Aglyunys bazneicys Dīva Muotis breineigajim dorbim divejuos volūduos. Jei i puordrukuota žurnalā “Pamiętnik Religijno-Moralny”. Koč ir dzīsmis vacuo teksta i cytys redakcejis.

Nazkodejais teksts nu myuslaiku atsaškir pacīš: vītom pat pagryuts saprast, kas ar saceitū eisti dūmuots. Daudz drukys klaidu. Myusu dīnu variants padareits lītuotuojam saprūtamuoks, gluduoks. Dzīsmei izglobuoti vysi 9 paņti, ka tai jūs var saukt. I sovi nagludumi palykuši, par jim parosti sokom, ka tei taida seneja, vacūs laiku, volūda. Tik na vysod tys tai: kotrus vuordus tok apstruodovs kurs naviņ autors! Bīži jis palīk nazynoms. Aglyunys dzīsmi niule vīgli dzīduot.

Teksts vītom puorkuortuots, pagryuši saleidzynuot pa paņtim, ka grybātu analizēt vēļ smolkuok. Saceisim, agruok raksteits: Mums pīmynami mieri ļūt nuoveigi, pa muižom, solom ļauds myra brīsmeigi; tagad: Kad myus apjēme slimeibas un sārgas, cylvāki daudzi myra sovuos sātuos. Voi: Ļauds mīdzās da tevi, Sirds pylnas prīceibas, a tagad: Ļaudis pi tevis steidz ar pateiceibu... Senejais variants ruodīs daudz vairuok kū pasokūšs, tautyskuoks.

Ir žāļ, ka nu dzīsmis pagaiss senejs vuords sola ar nūzeimi ‘apdzeivuota vīta (= cīms, sādža, dzeraune)’: tai jūs Dīnvydlatgolā pa šudiņ dīnai sauc. Var saceit, ka dzīsmis myusu dīnu variantā vītejuos volūdys kolorits padareits mozuoks. Nav vuorda globuot ar nūzeimi ‘sorguot’ (nu kuo vaca paguotnis forma globova), juo vītā ir -- gluobt (paguotne gluobi). Dzīsmis suokuma ar spūdru gūdu dori daudzuma prīcas vītā niule ir: ar sovu spāku dori daudz mums prīcas... Nav tok vysleidza, voi ļaudim prīcu nas ar spūdru gūdu voi ar spāku... Vēļ vacajā dzīsmis redakcejā redzim vacu latgalīšu vuordu svuit ar nūzeimi ‘daudz’. Taidu niule pat vuordineicuos gryuts atrast! Svuit ir nūmaineits pret daudz, vuorda nūzeime ir korekta. 

Saprūtams, vacajā dzīsmis tekstā lītuots padaudz pūļu vuordu, kai, par pīmāru, spadzivuošona ‘cereiba’. Tys niule jau arhaisms. Cytus polonismus lītojam pa šudiņ dīnai: aizblūdeišona ‘maļdeišonuos’, smierte ‘nuove’, ratavuot ‘gluobt’, obruozs ‘svātbiļde’.

Dzīsmi Aglyunys Dīva Muotis gūdam saista ar dominikaņu tāva bazneickunga Andreja Juškeviča vuordu. Jis ir cielīs nu Grodnis gubernis muižinīku. Teologejis doktors, školuotuojs. Aglyunā īsaroda nu Viļnis dominikaņu kļaštora. Sabeja par Aglyunys dominikaņu prīkšnīku vasalus 16 godus (nu 1824. da 1840.). Juo laikā Aglyunā padareits daudzi loba: bazneicai apmyurātys i nūbeleitys sīnys, izlykts jauns (bļakys) jumts, īguoduots pats leluokais nu 6 bazneicys zvonu. Nu tuo tautā izguojs teicīņs: “Juškevičs iz puotoru sauc!”, kod zvons suocs zvaneit. Juškeviča laikā (1825. g.) izcalta slimineica uorstiešonai ar sārolūta iudini. Ar dominikaņu tāva Andreja Juškeviča vuordu saista i Aglyunys Dīva Muotis dzīsmi. Voi jis jū saraksteja, voi tik puortulkova latgaliski, skaidri nav zynoms.